Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Jaunais dižgaru slānis

Arturs Priedītis
14.12.2016.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībā ir radies jauns sociālais slānis. Tā nosaukums – soctīklotāji. Interneta ziņu portālu auditorija ar šo nosaukumu tiekas vairākus gadus gandrīz katru dienu. Latviešu valodā pirmo reizi šis nosaukums internetā bija lasāms 2013.gada 22.oktobrī (senāku ierakstu neatradu). Todien kādā saitā parādījās vārdi „rūdītie soctīklotāji”. Epitets „rūdītie” liecina par soctīklotāju enerģisku darbību jau pirms 2013.gada. Ja vēl nesen vārdu „soctīklotāji” žurnālisti lika pēdiņās, tad tagad viņi to vairs nedara. Tādējādi žurnālisti pret šo vārdu izturās kā pret latviešu literārās valodas vispārlietojamu vienību.

Aizvadītajos gados soctīklotāju līdzdalība publiskajā telpā atgādina diženu trilleri, kura sižetam piemīt arvien pieaugošāks sasprindzinājums. Pašlaik bez lupas ir konstatējama soctīklotāju funkcionālā līdzdalība dzīves visos procesos. Bez soctīklotāju klātbūtnes vairs nekas nenotiek. Soctīklotāji ir kļuvuši kultūras populāri un neaizstājami arbitri. Soctīklotāji tagad ir sava veida šķīrējtiesa lietu un parādību kvalitātes, lietderības, perspektīvas noteikšanā.

Turklāt šī šķīrējtiesa darbojas emocionāli sakāpināti un vispusīgi. Par to liecina virsraksti interneta medijos: Latvijas soctīklotāji apspriež, soctīklotāji vērtē, soctīklotāji satriekti, soctīklotāji drudžaini meklē variantus, soctīklotāji sajūsmā, soctīklotāji smej, soctīklotāji pauž neizpratni, soctīklotāji atbalsta, soctīklotāji uzjautrinās, soctīklotāji gavilē, soctīklotāji metas nosargāt tikumību, soctīklotāji fantazē, soctīklotāji bažīgi, soctīklotāji sašutuši, soctīklotāji kaismīgi komentē, soctīklotāji atbalsta, soctīklotāji pauž neizpratni u.c.

Tik tikko minētie virsraksti medijos ir rubrikas nosaukumi. Rubrikā citē soctīklotāju viedokli par kādu notikumu. Žurnālisti visbiežāk citē ierakstus no „tvitera”. Atcerēsimies, angļu valodā vārds „twitter” nozīmē ne tikai čivināšanu, tērzēšanu, pļāpāšanu, bet arī satraukumu. Soctīklotāju autoritāte un reputācija pamatā ir saistīta ar satraukumu, bet nevis čivināšanu, tērzēšanu, pļāpāšanu.

Tā, piemēram, sakarā ar LR „valsts” budžeta apspriešanu parlamentā „Delfos” 2016.gada 23. novembrī citēja samērā daudzus satraukumā kaistošus soctīklotājus. Tie bija Maira Belova, Armands Leimanis, Edgars Kupčs, Anna Platpire, Ieva Zālīte, hansa_lv, Ivars Svilāns, Guna Skangale, Eduards Puriņš, Ilze Vinkele, Jānis Lācis, Gatis Litvins, Kārlis, Inese Vaivare, Līga Stafecka, Kristaps Supe, Jānis Taučers, Tālis Linkaits, Baiba Strautmane, Jurģis Liepnieks, Arnis Krauze. 

Protams, ierakstiem „tviterā” ir jāatbilst noteiktai idejiskajai pozīcijai. Respektīvi, idejiski vērtējošajai tēzei, kuru par attiecīgo notikumu sabiedriskajā domā vēlas nostiprināt žurnālisti. Žurnālisti necitē jebkuru ierakstu. Soctīklotāju klātbūtnei ir ideoloģiskā slodze. Tas ir būtisks nosacījums. Soctīklotāji ir sava veida „tautas viedoklis”, izmantojot interneta iespējas masu komunikācijas līdzekļu veiktajā propagandā. „Delfos” 23. novembrī citētie soctīklotāji visi kā viens skeptiski izteicās par budžetu.

Masu komunikācijā „tautas viedoklis” ir pulsējis vienmēr. Tā tas ir bijis jau no šī komunikācijas veida vēsturiskā sākuma XIX gs. otrajā pusē. Žurnālisti vienmēr prata izdomāt efektīvus paņēmienus „tautas viedokļa” demonstrēšanai. Žurnālistiem patīk latīņu teiciens „Vox populi vox Dei” (tautas balss – Dieva balss).

Piemēram, padomju laikrakstos tādi paņēmieni bija „darba kolektīva vēstule”, „lasītāja pārdomas”, „mūsu lasītāji raksta„ u.tml. Faktiski interneta medijos nav nekā oriģināla. Bez „tautas viedokļa” masu mediji vairs neprot dižoties.

Tomēr oriģinalitāte eksistē. Oriģinalitāte izpaužas soctīklotāju profesionalizācijā. Tas, pirmkārt.

Tā vien liekas, ka soctīklotāji „tvitera” un interneta citu platformu „pierakstīšanu” ir izraudzījušies par savu profesiju. Iespējams, tā nav viņu pamatprofesija. Taču katrā ziņā viņiem tā ir regulāri veikta darbība, kura ir saistīta ar elementāru profesionālismu. Savā laikā žurnālistu izmantotajiem „lasītājiem” rakstīšana presei nebūt nebija regulāra nodarbošanās. Turklāt „lasītāja” vietā tekstu varēja sacerēt žurnālists. Padomju laikā strādājot laikraksta redakcijā, „lasītāja” vietā sagatavoju ne vienu vien publikāciju. „Lasītājam” rakstīšana bija nepārvarama problēma, taču galvenais redaktors lika materiālu nodot pēc iespējas ātrāk. Lai nesaņemtu no viņa pērienu, nācās rakstīt pašam.

Otrkārt, soctīklotāji tagad sabiedrībā rosās kā atsevišķs masveidīgs sociālais slānis. Arī sabiedrība pret soctīklotājiem izturās kā pret relatīvi patstāvīgu sociuma masveidīgu daļu. Tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Patstāvīga masveidīga sociālā slāņa grādu soctīklotājiem ir piešķīruši žurnālisti. Sabiedrība pret to neiebilst un acīmredzot labprāt bauda soctīklotāju satraukumu. Turklāt šis satraukums visbiežāk sasaucās ar citu sociālo grupu satraukumu. Teiksim, pret „valsts” kroplo budžetu skeptiski izturās ne tikai soctīklotāji, bet arī sabiedrības sociāli un morāli apzinīgā grupa.

Treškārt, jaunais soctīklotāju slānis ir organiski vienots ar jauna tipa cilvēka rašanos unikālās demogrāfiskās pārejas un ne mazāk unikālajā informācijas tehnoloģiju laikmetā. Arī tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Turklāt pret šo jaunumu ir jāizturas ļoti nopietni. Runa ir par cilvēces nākotni, cilvēces antropoloģisko virzību un galvenajām tendencēm šajā virzībā.

Pret „tviteru” un citiem interneta sociālā servisa veidiem daudzi izturās skeptiski. Līdzdalība šajos servisos esot čivināšana, tērzēšana, pļāpāšana, kurai bezjēdzīgi nododās ne visai saprātīgi jaunieši. Soctīklotāji (arī komentētāji, blogeri) daudziem cilvēkiem asociējās ar kaut ko antiintelektuālu, antielitāru, antikulturālu. Tā esot necienīga darbība, kas ir iespējama bez intelekta, izglītības, erudīcijas. Tādas darbības rezultāts esot abrakadabra – neloģisks vārdu savārstījums. Šajā darbībā galvenais esot nekaunīga drosme citiem uzplīties ar savu nevērtīgo, bet kategoriski izbļauto viedokli. Daudziem ļoti nepatīk sociālajos tīklos un internetā vispār realizējamā anonimitāte. Tā legalizē tumsonību, nekritisku domāšanu, naidīgu izteikumu, insinuācijas un denunciācijas dubļus. Anonimitāte kalpo ikdienišķajam sadismam, ik brīdi vēloties kādu iznīcināt. T.s. „online” aktivitāšu autori esot haosa aģenti ar izteiktu individuālo devianci, jo viņu rīcība neatbilst sabiedrībā pieņemtajiem tikumiskajiem standartiem. Viņiem interesē nevis komunikācija, bet līdzcilvēku novešana līdz frustrācijai – nepatīkamai iekšējai sajūtai. Tie esot agresīvi, aprobežoti, vientuļi, mazvērtības apsēsti indivīdi, kuri sevi apmierina ar citu nolamāšanu.

Skeptisks viedoklis drīkst būt. Tas nav pilnīgi nepamatots viedoklis, kas, visticamākais, vēl kādu laiku saglabāsies. Taču principā pret soctīklotājiem ieteicams izturēties kā pret kaut ko labu un vajadzīgu, bet galvenais - neizbēgamu.

Soctīklotāju fenomens atbilst mūsu laikmeta kultūras trajektorijai, garam, prioritātēm, perspektīvām. Jaunais masveidīgais soctīklotāju slānis ir labs. Ja tas būtu slikts, tad tas neiederētos mūsdienu laikmetā tāpat kā kādreiz citos laikmetos neiederējās skeptiķu slānis ar skeptisko attieksmi pret metāla rakstāmspalvu, Gūtenberga iespiedmašīnu, rakstāmmašīnu, televizoru un citiem tehniskajiem jaunumiem cilvēces vēsturē. Skepticisms ar laiku izplēnēja, aizgāja viņsaulē reizē ar skeptiķu paaudzes aiziešanu viņsaulē. Tehniskais progress jau apmēram 1000 gadus ir Rietumu civilizācijas triumfators. Suminātajam uzvarētājam vienmēr ir braša pielūdzēju armija – attiecīgajam tehniskajam līmenim pieskaņots cilvēciskā tipa kontingents.

Tā tas ir arī pašlaik, un tā tas saglabāsies arī turpmāk. Tiekoties ne tikai ar soctīklotājiem, bet moderno informācijas tehnoloģiju faniem vispār, jāņem ir vērā mūsu laikmeta īpatnības. Katrai tehnikas paaudzei ir adekvāta cilvēku paaudze. Tehnikas mentalitātei ir jāsaskan ar cilvēku, attiecīgās tehnikas radītāju un lietotāju, mentalitāti. Mūsdienu komunikācijas sistēmu loģistika nav iespējama bez adekvāta mentālā uzstādījuma. Katrā tehnopasaules stadijā ir savs, šai stadijai atbilstošs, dzīves veids. Mainās stadija, mainās dzīves veids.

Rietumu mūsdienu civilizācija ir orientēta uz komfortu, baudu, izklaidi, empiriski sastopamām un jutekliski fiksējamām lietām, individuālajiem panākumiem, pozitīvām zināšanām un zināšanām, kuras tūlīt var pārvērst darbībā, bet savukārt no darbības tūlīt var gūt fizioloģisko un materiālo labumu. Mūsdienās cilvēki netiecās pēc metafizikas – pirmpamatiem un pirmelementiem. Netiecās arī pēc patiesības, bet tiecās pēc sava viedokļa popularizēšanas un akceptēšanas kā absolūto patiesību.

Tāpēc mūsdienās aktuāla ir sirmā atziņa par divu veidu cilvēkiem. Viena veida cilvēki ir dzimuši domāšanai, otra veida cilvēki ir dzimuši darbībai. Tāpat aktuāla ir tikpat sirmā atziņa, ka sastopami ir cilvēki ar „kodolu” un cilvēki bez „kodola” (par „kodolu” dēvē garīgumu).

Soctīklotāju saulaino nākotni visstabilāk nodrošina iniciācijas trūkums. Jau pašlaik uz soctīklotāju lielāko daļu neattiecās iniciācija – iesvētīšana jaunajā sociālajā statusā. Soctīklotāju lielāko daļu nevajag speciāli iesvētīt soctīklotāju slānī (ja vēlaties – kārtā, šķirā). Viņi soctīklotāju slānī atrodas jau no dzimšanas. Viņi ir piedzimuši soctīklotāju laikmetā. Viņiem nevajag speciāli adaptēties mūsdienu informācijas tehnoloģijās. Viņi citas („vecās”) tehnoloģijas nemaz nav redzējuši un lietojuši. Bet tas ir ļoti svarīgi. Viņi bez aizķeršanās var būt jauno tehnoloģiju profesūra un jauno tehnoloģiju dižciltīgi lietotāji. Tāpēc viņiem pieder nākotne.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Levita jaunvārdi un to tulkojums

FotoLevita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums, Latvijas valsts ceļš.
Lasīt visu...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...