Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš pērn cietis vislielākos zaudējumus
PIETIEK14.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē to desmit cilvēku sarakstu, kuri pērn cietuši vislielākos zaudējumus, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.
1. Nadežda Fiļa (-) – 64 345 903 eiro
Rekordlielus zaudējumus cietusi likvidējamās AS ABLV bankas līdzīpašnieka Oļega Fiļa māte, kurai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas holdingkompānijā OF Holding. Šis uzņēmums pērn strādājis ar 64,35 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
2. Valdis Lejnieks (-) - 32 162 172 eiro
Ceļu būves uzņēmuma AS A.C.B. valdes priekšsēdētājam iespaidīgākos zaudējumus – 48,29 miljonus eiro - pērn ir sagādājis būvniecības uzņēmums SIA ACB Holdings, kurā viņam pieder 66,60%. Pārējās divas kompānijas, kurās viņam pieder kapitāldaļas, strādājušas ar niecīgu peļņu.
3. Ernests Bernis (70.) – 22 165 100 eiro
Jau otro gadu pēc kārtas ievērojamus zaudējumus cieš bijušās ABLV bankas līdzīpašniekam piederošā holdingkompānija AS Syzygy Capital, kurā viņam saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder kontrolpakete jeb 96,37%. Šīs kompānijas zaudējumi pērn bija 23 miljoni eiro.
4. Aleksejs Jeļisejevs (-) – 19 208 090 eiro
Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs debitēja miljonāru sarakstā, bet pērn bija lielāko pelnītāju vidū ar 19,35 miljonu eiro peļņu, par ko varēja pateikties viņam simtprocentīgi piederošajai holdingkompānijai un finanšu pakalpojumu sniedzējai SIA Telecom Investments. Šoreiz šī pati kompānija sarūpējusi 19,23 miljonu eiro zaudējumus. Ar peļņu strādājusi otra viņam vienpersoniski piederošā SIA CAC, kura gada laikā guva 26 238 eiro peļņu. 12 738 eiro zaudējumi pērn bijuši SIA Wprod logistic, kurā uzņēmējam pieder puse kapitāldalu.
5. Edvīns Tankelsons (-) – 12 333 019 eiro
Arī otrs ceļu būves kompānijas SIA ACB Holdings līdzīpašnieks, kuram pieder 25,54% kapitāldaļu, iekļuvis starp lielākajiem zaudētājiem. Arī viņam pieder kapitāldaļas vēl divos uzņēmumos, kas strādājuši ar minimālu peļņu.
6. Mihails Gaņevs (-) – 11 895 918 eiro
Vēl pērn šis stividorkompānijas SIA Strek lielākais līdzīpašnieks bija lielāko pelnītāju topā. Šoreiz tieši Strek, kurā viņam pieder 58,27% kapitāldaļu, strādājusi ar ievērojamiem 21,20 miljonu eiro zaudējumiem. Vēl viņam pieder puse kapitāldaļu SIA Omega Coal Terminal, kas 2020.gadu noslēgusi ar 921 708 eiro peļņu.
7. Andris Šķēle (28.) – 6 865 452 eiro
Atšķirībā no savas dzīvesbiedres un meitām, kuras visas trīs pērn var lepoties ar iespaidīgu peļņu, bijušais premjers jau otro gadu pēc kārtas ir lielāko zaudētāju topā. 6,91 miljona eiro zaudējumus viņam sarūpējusi vienpersoniski piederošā SIA TA sabiedrība. Savukārt SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kurā viņam pieder 40%, pērn strādāja ar 103 697 eiro peļņu.
8. Tatjana Omeļčenko (-) – 6 148 561 eiro
Stividorkompānijas SIA Strek iepaidīgie zaudējumi 21,20 miljonu eiro apmērā lielāko zaudētāju topā noveduši arī otru līdzīpašnieci, kurai pieder 35,06% kapitāldaļu. Pārējie divi uzņēmumi, kuros viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājuši ar peļņu.
9. Anna Voicehoviča (-) - 3 795 943 eiro
Arī trešā ceļu būves uzņēmuma SIA ACB Holdings līdzīpašniece atrodama pie lielākajiem zaudētājiem, jo viņai pieder 7,86% no šī uzņēmuma. Citas kompānijas viņai nepieder.
10. Undīne Būde (-) – 3 385 045 eiro
Pirms četriem gadiem šī atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmēja bija bagātāko un pelnošāko sieviešu topā, taču šoreiz viņa iekļuvusi starp lielākos zaudējumus cietušajiem, pateicoties vienpersoniski piederošās SIA LZP 2, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadzinībās, darbības rezultātiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
