Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš pērn cietis vislielākos zaudējumus
PIETIEK14.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē to desmit cilvēku sarakstu, kuri pērn cietuši vislielākos zaudējumus, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.
1. Nadežda Fiļa (-) – 64 345 903 eiro
Rekordlielus zaudējumus cietusi likvidējamās AS ABLV bankas līdzīpašnieka Oļega Fiļa māte, kurai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas holdingkompānijā OF Holding. Šis uzņēmums pērn strādājis ar 64,35 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
2. Valdis Lejnieks (-) - 32 162 172 eiro
Ceļu būves uzņēmuma AS A.C.B. valdes priekšsēdētājam iespaidīgākos zaudējumus – 48,29 miljonus eiro - pērn ir sagādājis būvniecības uzņēmums SIA ACB Holdings, kurā viņam pieder 66,60%. Pārējās divas kompānijas, kurās viņam pieder kapitāldaļas, strādājušas ar niecīgu peļņu.
3. Ernests Bernis (70.) – 22 165 100 eiro
Jau otro gadu pēc kārtas ievērojamus zaudējumus cieš bijušās ABLV bankas līdzīpašniekam piederošā holdingkompānija AS Syzygy Capital, kurā viņam saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder kontrolpakete jeb 96,37%. Šīs kompānijas zaudējumi pērn bija 23 miljoni eiro.
4. Aleksejs Jeļisejevs (-) – 19 208 090 eiro
Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs debitēja miljonāru sarakstā, bet pērn bija lielāko pelnītāju vidū ar 19,35 miljonu eiro peļņu, par ko varēja pateikties viņam simtprocentīgi piederošajai holdingkompānijai un finanšu pakalpojumu sniedzējai SIA Telecom Investments. Šoreiz šī pati kompānija sarūpējusi 19,23 miljonu eiro zaudējumus. Ar peļņu strādājusi otra viņam vienpersoniski piederošā SIA CAC, kura gada laikā guva 26 238 eiro peļņu. 12 738 eiro zaudējumi pērn bijuši SIA Wprod logistic, kurā uzņēmējam pieder puse kapitāldalu.
5. Edvīns Tankelsons (-) – 12 333 019 eiro
Arī otrs ceļu būves kompānijas SIA ACB Holdings līdzīpašnieks, kuram pieder 25,54% kapitāldaļu, iekļuvis starp lielākajiem zaudētājiem. Arī viņam pieder kapitāldaļas vēl divos uzņēmumos, kas strādājuši ar minimālu peļņu.
6. Mihails Gaņevs (-) – 11 895 918 eiro
Vēl pērn šis stividorkompānijas SIA Strek lielākais līdzīpašnieks bija lielāko pelnītāju topā. Šoreiz tieši Strek, kurā viņam pieder 58,27% kapitāldaļu, strādājusi ar ievērojamiem 21,20 miljonu eiro zaudējumiem. Vēl viņam pieder puse kapitāldaļu SIA Omega Coal Terminal, kas 2020.gadu noslēgusi ar 921 708 eiro peļņu.
7. Andris Šķēle (28.) – 6 865 452 eiro
Atšķirībā no savas dzīvesbiedres un meitām, kuras visas trīs pērn var lepoties ar iespaidīgu peļņu, bijušais premjers jau otro gadu pēc kārtas ir lielāko zaudētāju topā. 6,91 miljona eiro zaudējumus viņam sarūpējusi vienpersoniski piederošā SIA TA sabiedrība. Savukārt SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kurā viņam pieder 40%, pērn strādāja ar 103 697 eiro peļņu.
8. Tatjana Omeļčenko (-) – 6 148 561 eiro
Stividorkompānijas SIA Strek iepaidīgie zaudējumi 21,20 miljonu eiro apmērā lielāko zaudētāju topā noveduši arī otru līdzīpašnieci, kurai pieder 35,06% kapitāldaļu. Pārējie divi uzņēmumi, kuros viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājuši ar peļņu.
9. Anna Voicehoviča (-) - 3 795 943 eiro
Arī trešā ceļu būves uzņēmuma SIA ACB Holdings līdzīpašniece atrodama pie lielākajiem zaudētājiem, jo viņai pieder 7,86% no šī uzņēmuma. Citas kompānijas viņai nepieder.
10. Undīne Būde (-) – 3 385 045 eiro
Pirms četriem gadiem šī atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmēja bija bagātāko un pelnošāko sieviešu topā, taču šoreiz viņa iekļuvusi starp lielākos zaudējumus cietušajiem, pateicoties vienpersoniski piederošās SIA LZP 2, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadzinībās, darbības rezultātiem.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
