Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

100 lielāko pelnītāju saraksts gan neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē Latvijas pagājušā gada 10 vislielāko peļņu guvušo uzņēmēju sarakstu, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.

1. Džons Martins Tallijs –  41 423 282 eiro

SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs, kurš šogad iecelts par Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā prezidentu, ar iespaidīgu peļņu Latvijā ir varējis lepoties arī iepriekš, taču viņš kā ārzemnieks miljonāru un lielāko pelnītāju sarakstos netika iekļauts. Tagad, kad viņam ir Latvijas personas kods, viņam ir gods būt šī saraksta galvgalī, pateicoties Mikrotīkla 82,40 miljonu eiro peļņai 2020.gadā. Viņam šajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu. Tāpat viņš ir vienīgais ar 825 eiro peļņu strādājušās SIA Maksīna īpašnieks. 

2. Arnis Riekstiņš – 41 382 969 eiro

Arī otrs SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks var lepoties ar iespaidīgu personīgo peļņu. Taču viņam vienpersoniski pieder SIA Classic Air, kas pērn strādāja ar 39 488 eiro zaudējumiem. Tāpat viņš ir puses kapitāldaļu īpašnieks SIA Starjt, kuras peļņa pagājušajā gadā bija 449 645 eiro.

3. Egils Butka - 13 454 032 eiro

Ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Top! saistītais uzņēmējs starp lielākajiem pelnītājiem iekļūst jau piekto gadu pēc kārtas. Kā jau allaž lielāko peļņu nesusi viņam simtprocentīgi piederošā SIA Madara 89, kas gadu noslēdza ar 13,45 miljonu eiro peļņu.

4. Gatis Zvirbulis - 11 770 591 eiro

Arī iepriekš ceļu būves nozares pārstāvis ir bijis gan starp lielākajiem pelnītājiem, gan miljonāru vidū. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA CTB holdings pērn strādāja ar 11,77 miljonu eiro peļņu.

5. Kristiāna Lībane-Šķēle - 7 436 643 eiro

Peļņas līdere pie lielākās peļņas guvējiem parādās pirmo reizi. Iepriekš viņa bijusi starp lielākos zaudējumus guvušajiem, tostarp, arī pērnā gada topā, kur viņa ar vairāk nekā pusmiljonu eiro lieliem zaudējumiem bija 55.vietā. Toties Covid-19 pandēmijas pirmais gads viņas biznesam izrādījies varen ienesīgs, sarūpējot peļņu virs septiņiem miljoniem eiro, kaut gan ar plusiem strādājis tikai viens no uzņēmumiem, kurā viņai pieder kapitāldaļas, proti, SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem, kur viņai pieder 30% kapitāldaļu. Šis uzņēmums gadu noslēdzis ar 26,25 miljonu eiro peļņu. Tikmēr bijušajai politiķei vienpersoniski piederošie uzņēmumi SIA Dzirnavu nams 68 un SIA Jūras priedes strādājuši ar zaudējumiem attiecīgi 170 787 eiro un 266 743 eiro apmērā.

6. Uldis Asars – 7 103 396 eiro

Jau vismaz trīs gadus pēc kārtas šis uzņēmējs ir starp lielākajiem pelnītājiem. Vieta šogad sarakstā augstāka, lai gan koppeļņa mazāka. Pirms gada tā bija vairāk nekā desmit miljoni eiro. Ar peļņu gan strādājusi tikai viena firma, kurā viņam pieder kapitāldaļas, proti, holdingkompānija SIA Mercador, kas gadu noslēgusi ar 7,11 miljonu eiro peļņu un kurā viņš ir vienīgais īpašnieks. SIA Čuguna projekts, kur uzņēmējam pieder 60% kapitāldaļu, strādāja ar 13 121 eiro zaudējumiem, bet SIA C22, kur viņam arī pieder 60%, zaudējumi bija 2231 eiro.

7. Nataļja Milova – 7 069 121 eiro

Daudznozaru kompānijas SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) vienīgā īpašniece ar iekļūšanu lielāko pelnītāju topā var lepoties otro gadu pēc kārtas. Tāpat kā pērn arī šogad lielāko peļņu sarūpējusi tieši šī kompānija, kas gadu noslēdza ar 6,39 miljonu eiro plusu. Simtos tūkstošu mērāma peļņa – 791 065 eiro – bijusi arī SIA Granīta 15, kurā arī viņa ir vienīgā īpašniece. Tāpat prāva peļņa – 253 409 eiro – bija simtprocentīgi piederošajai SIA LNK Properties. Trīs kompānijas, kurās viņai pieder puse kapitdāldaļu, strādājušas ar zaudējumiem.

8. Madara Šķēle-Dupate – 6 875 972 eiro

Arī bijušā valdības vadītāja Andra Šķēles meita lielāko pelnītāju sarakstā ir pirmo reizi. Ar peļņu pērn strādājušas visas četras kompānijas, kurā viņai pieder kapitāldaļas. Tāpat kā ekspremjera dzīvesbiedrei arī meitai lielāko peļņu nodrošinājusi SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem, kurā viņai pieder ceturtā daļa. 445 057 eiro peļņu guvusi SIA Vaļņu nams 11, kur uzņēmējai pieder 17,99% kapitāldaļu. 397 367 eiro peļņa bijusi SIA Ogres piens, kur Madara Šķēle-Dupate kontrolē 51,07% kapitāldaļu. SIA Uņēmumu vadība un konsultācijas (30%) peļņa 2020.gadā bija 103 697 eiro.

9. Nikolajs Varušečkins – 6 788 110 eiro

Nu jau trešo gadu pēc kārtas lielāko pelnītāju topā ir šis uzņēmējs, kuram lielāko peļņu nodrošināja jūras zvejniecības kompānija SIA Baltreids, kur viņš kontrolē pusi kapitāldaļu un kuras kopējā peļņa – bija 13, 66 miljoni eiro. Vienpersoniski piederošā SIA Logistics centre VIA Baltica strādāja ar 47 420 eiro zaudējumiem. Savukārt SIA Kenguru gadu noslēdza ar 7954 eiro peļņu.

10. Vitālijs Čmihovs - 6 631 084 eiro

Trešo gadu pēc kārtas starp lielākajiem pelnītājiem ir kokapstrādes uzņēmuma SIA Gaujas koks vienīgais īpašnieks, kuram piederošā uzņēmuma peļņa dubultojusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu līdz 6,63 miljoniem eiro. Šogad šim uzņēmumam pievienota mežizstrādes kompānija SIA Diana.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...