Jaunais KNAB priekšnieks: sabiedrībai nav jāzina, kam un par ko KNAB maksā prēmijas
PIETIEK05.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz nesenajiem Valsts kontroles atklājumiem, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) prēmijas „par drošsirdīgu vai pašaizliedzīgu rīcību” piešķirtas par gadskārtējās profesionālās konferences un ģenerālās asamblejas "Eiropas partneri cīņai pret korupciju/Eiropas kontakttīkls cīņai pret korupciju" veiksmīgas norises nodrošināšanu, jaunai KNAB priekšnieks Jēkabs Straume vēlas šo praksi turpināt un negrib, lai sabiedrība uzzinātu, kam un par ko birojā tiek maksātas prēmijas.
Pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par „drošsirdības prēmiju” piešķiršanu KNAB darbiniekiem – konferences organizētājiem, Pietiek pārstāvis vērsās birojā ar oficiālu informācijas pieprasījumu, pieprasot atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām sniegt šādu informāciju par katru no personām, kas 2016. gadā laikā no 1. janvāra līdz 31. decembrim un 2017. gadā laikā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim no KNAB ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma:
1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,
2) attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums,
3) prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums,
4) persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.
Vispirms KNAB oficiālā atbildē paziņoja, ka pieprasītās informācijas apstrādāšanai un apkopošanai, neraugoties uz grāmatvedības programmu izmantošanu, tam esot nepieciešams viss likumā atvēlētais laiks – vesels mēnesis. Taču šī termiņa beigās KNAB vadības viedoklis mainījās – jaunieceltais KNAB priekšnieks Straume paziņoja, ka sabiedrībai šāda informācija par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu neesot jāzina.
Saskaņā ar Straumes parakstīto oficiālo skaidrojumu birojs esot veicis izvērtējumu un „secinājis, ka daļa pieprasītās informācijas ir vispārpieejama, bet daļa informācijas ir klasificēta atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem”.
Tāpat jaunais KNAB priekšnieks arī atklājis, ka pieprasījums atklāt biroja darbiniekiem izmaksātās prēmijas esot „saistīts ne vien ar informācijas pieprasīšanu, bet arī ar tās radīšanu, jo biroja ikdienas darba uzdevumos neietilpst apkopot informāciju tādā formātā”.
No tā visa Straume esot secinājis, ka „pieprasītās informācijas iegūšana un apstrāde daļēji nav iespējama”, turklāt „jebkurā gadījumā šādas informācijas apstrādei ir nepieciešams ievērojams laiks”.
Kā zināms, šā gada maijā Valsts kontrole revīzijā par KNAB 2016.gada pārskatu bija atklājusi, ka pērn 5575 eiro 20 biroja amatpersonām prēmijās izmaksāta „par pašaizliedzīgu vai drošsirdīgu rīcību”, kas izpaudusies gadskārtējās profesionālās konferences un ģenerālās asamblejas "Eiropas partneri cīņai pret korupciju/Eiropas kontakttīkls cīņai pret korupciju" veiksmīgas norises nodrošināšanā.
Prēmija piešķirta KNAB Sekretariāta, Finanšu nodaļas, Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas, Politikas plānošanas nodaļas un Iekšējās drošības nodaļas amatpersonām.
KNAB iekšējā normatīvajā aktā ir fiksēti nosacījumi prēmijas par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību piešķiršanai: novērsts tāds noziegums, kura rezultātā ir novērsti draudi personas veselībai vai dzīvībai, atklāts īpaši sarežģīts noziegums un tā atklāšana veicinājusi ātrāku kriminālvajāšanas uzsākšanu vai sekmējusi turpmāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu vai skaita samazināšanu, kā arī veikta pašaizliedzīga un drošsirdīga rīcība, glābjot personu dzīvību vai īpašumu.
Izvērtējot KNAB piemēroto kārtību piemaksu noteikšanā, Valsts kontrole arī nebija guvusi pārliecību par ikvienas amatpersonas, kam piešķirta piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, individuālā darba snieguma izvērtējumu atbilstoši biroja iekšējā kārtībā noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to pietrūkstot pamatojuma tam, ka piemaksas piešķirtas kā motivācija kompetentākajām iestādes amatpersonām.
Valsts kontroles secinājums līdz ar to bija - KNAB piemērotā prakse piemaksas noteikšanā drīzāk norādot uz pieejamo līdzekļu maksimālu izmantošanu visu biroja amatpersonu materiālai stimulēšanai pārskata gada noslēdzošajos mēnešos.
Foto no delfi.lv
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
