Jaunais VNĪ vadītājs atrasts "Vienotības" apcirkņos, viņa atbilstība konkursa prasībām - apšaubāma
PIETIEK05.08.2014.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Par jauno valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju izraudzītais Mārtiņš Tols (attēlā), kurš, pēc finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) vārdiem, atrasts atklātā konkursā, ar lielām grūtībām uzskatāms par atbilstošu vairākām pretendentiem izvirzītajām prasībām. Piemēram, no pretendentiem prasītas zināšanas un pieredze projektu attīstībā un uzraudzībā, nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, apsaimniekošanā, ko vismaz publiski pieejamajos visai detalizētajos Tola CV nevar atrast.
Ņemot vērā, ka 2004. gada vasarā Tols tika atstādināts no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes priekšnieka amata, un pēc disciplinārlietas izmeklēšanas pabeigšanas viņam kā ierēdnim ticis piemērots disciplinārsods "piezīme", ir apšaubāma arī Tola atbilstība citām konkursā izvirzītajām prasībām.
Konkrēti no Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētāja amata pretendentiem prasīta "prasme vadīt un organizēt kolektīvu, koordinējot tā darbu svarīgu un atbildīgu uzdevumu risināšanā un piemērojot savā darbā racionālas darba organizācijas principus".
Tomēr gan no publiskiem ziņu arhīviem, gan no Finanšu ministrijas rīcībā esošiem arhīvu materiāliem zināms, ka Tols no amata muitā tika atstādināts tieši par padoto darba nepietiekamu organizēšanu. Tāpat apšaubāma ir Tola atbilstība izvirzītajai prasībai par nevainojamu reputāciju.
Līdzīgi kā pirms 10 gadiem, kad, pateicoties toreizējā finanšu ministra Valda Dombrovska politiskajai aizmugurei, Tols tika iecelts par Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes priekšnieku, arī tagad tiek uzskatīts, ka Tolam "ceļamaizē" doti konkrēti uzdevumi par ienesīgu saimniecisku shēmu pārņemšanu. Pēc amata zaudēšanas muitā jurista izglītību ieguvušais Tols pēdējos 10 gadus nodarbojies ar privātām konsultācijām muitas, nodokļu un loģistikas jomā.
Tolam darbs muitā bija jāpamet 2004. gada vasarā, kad mainījās politiskā vara un neizdevās 2002. gada rudenī pie varas nonākušā Jaunā laika (tagad Vienotība) iecere pārņemt savā kontrolē muitas darbu. Tols tolaik tika uzskatīts par tā laika finanšu ministra Valda Dombrovska protežē, ko zināmā mērā apstiprināja Dombrovska reakcija, kad viņa pēctecis finanšu ministra krēslā, tautpartijietis Oskars Spurdziņš muitnieku atstādināja no amata. Dombrovskis Tola atstādināšanu 2004. gada vasarā nosauca par "politisku izrēķināšanos", tā Tolu iezīmēdams kā Jaunajam laikam pietuvinātu figūru.
Tola karjeras lēciens notika 2003. gadā, laikā, kad pie varas toreizējā līdera un premjera Einara Repšes vadībā bija nonācis Jaunais laiks (tagad Vienotība). 2003. gada aprīlī tieši laikā, kad VID pārraugošo Finanšu ministriju vadīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, Tols tika izraudzīts par piemērotāko VID Galvenās muitas pārvaldes priekšnieka amatam.
Bet pagāja knapi gads, kad 2004.gada martā mainījās politiskā vara. Par premjeru kļuva Indulis Emsis (ZZS), un Finanšu ministrija līdz ar VID un muitu pārgāja zaļo zemnieku koalīcijas partnera Tautas partijas finanšu ministra Oskara Spurdziņa pārziņā. Spurdziņš 2004. gada maijā Spurdziņš ierosināja pret Tolu disciplinārlietu par padoto darba nepietiekamu organizēšanu un Galvenās muitas pārvaldes priekšnieku atstādināja no amata. Formālais pamats - Latvijas muitas sliktā sagatavotība darbam apstākļos pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai.
Lai gan jau tobrīd bija zināms, ka trūkumi Tola darbā tiešām konstatēti, neoficiāli kā galvenais iemesls viņa atstādināšanai bija Tautas partijas vēlme nepieļaut Jaunajam laikam lojālu cilvēku nostiprināšanos saimnieciski ietekmīgajā amatā muitā.
Oficiāli Jaunā laika pirms tam veiktās kadru pārbīdes muitā tika skaidrotas ar jaunā politiskā spēka, kas bija pasludinājis karu pret kontrabandas shēmām, vēlmi iztīrīt veco sistēmu, vietā ieliekot godīgus muitniekus. Neoficiāli un pārsvarā no politisko konkurentu puses šīs aktivitātes tika skaidrotas ciniskāk - ar jaunā politiskā spēka un to atbalstošo uzņēmēju vēlmi pārņemt savā kontrolē jau iedibinātās kontrabandas shēmas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
