Jaunajam romānam „Nauda” grāmatnīcās vajadzētu maksāt mazāk nekā desmit eiro
Izdevēji28.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atbildot uz daudzu lasītāju jautājumiem, jaunā politiskā trillera „Nauda” izdevēji apliecina – romānam, kas pašlaik jau nodots tipogrāfijā, pēc nonākšanas grāmatnīcās 10. maijā vajadzētu maksāt mazāk par desmit eiro.
Jaunais politiskais trilleris „Nauda” noslēgs triloģiju, kuras ietvaros 2017. un 2018. gadā iznāca romāni „Bailes” un „Nauda”. Tie pērn un aizpērn kļuva par attiecīgi otro un trešo gada pieprasītāko grāmatu grāmatnīcās.
Tā kā šis romānu cikls nav komerciāls iedzīvošanās projekts, abu iepriekšējo grāmatu cena nesasniedza 10 eiro robežu, un tāpat plānots arī attiecībā uz romānu „Nauda”.
Ņemot vērā lasītāju interesi, izdevēji atklāj jaunā romāna „Nauda” izdevumu tāmi:
- grāmatas vāka dizaina izmaksas (fotogrāfijas, mākslinieka darbs) – 300 EUR + PVN,
- grāmatas rediģēšana, korektūra – 700 EUR + PVN,
- grāmatas drukāšana un loģistika – 13 500 EUR + PVN,
- publicitātes izdevumi – 600 EUR + PVN.
Tātad visi izdevumi ir aptuveni 17 tūkstoši eiro (ieskaitot PVN). Šajā summā nav iekļauts vienīgi autora (vai, ņemot vērā izplatīto versiju, ka tie ir bijuši vairāki, - autoru) darbs.
Vairāk nekā 450 lappuses biezās grāmatas pirmā tirāža ir 6000 eksemplāru, un tātad viena jaunā romāna „Nauda” eksemplāra pašizmaksa ir nepilni trīs eiro.
Lai norēķinātos ar grāmatā izmantotās informācijas (domājams, lasītāji to novērtēs) avotiem un samaksātu honorāru autoram (autoriem), grāmata tirdzniecībai grāmatnīcām tiks nodota par apmēram 5 eiro gabalā, un ir saņemts neoficiāls apliecinājums, ka līdz ar to „Naudas” cena grāmatnīcās nepārsniegs 10 eiro.
Kā jau ziņots, reizē ar „Spāru” pirtī un viesu namā „Mājiņas” notikušo nozīmīgu ļaužu pilnīgi izdomāto sarunu ierakstiem romāns „Nauda” sola vēl neticamākus un Latvijas valstij vēl draudošākus notikumus.
Valsts ienākumu dienesta ģenerāldirektores Ilzes Cielavas rokās beidzot nonākusi tik ilgi vāktā kompromata mapīte, bet tabletes zāļu trauciņā jau ir nomainītas, un viņai neviens vairs nevar palīdzēt.
Tāpat neviens vairs nespēj palīdzēt arī lepnās Mežaparka mājas īpašniekam Mārtiņam Runkum, kura nekustīgo ķermeni nezināmi ļaudis aiznes profesionālā zagļa Iļjas Hodakovska acu priekšā. Var tikai mēģināt noskaidrot – kāda loma tajā bijusi abiem Runkus brāļiem?
Bet kurš palīdzēs eirosekretāram un Eiropas Komitejas viceprezidentam Valdim Bebrovskim, kurš pazaudējis savu nelegālo dārgumu? Vai tas būs baņķieris Grigorijs Kuseļņikovs un viņa uzdevumus pildošais Ekonomikas policijas izmeklētājs Vitālijs Četvertinskis?
Taču varbūt tik ļoti nepieciešamā palīdzība nāks no bijušā Korupcijas apkarošanas biroja darbinieka Jura Duraša un atstādinātā Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimēviča? Taču katram no viņiem ir pašam savas vajadzības.
Lai Ilmārs Rimēvičs īstenotu savu lielo plānu, viņam nepieciešams gan atdabūt miljonus no uzņēmēja Māra Mortensona ar iesauku “Kvadrāts”, gan vienoties ar bankas “Cita dēle” laimīgo ieguvēju Timotiju Kalkinu un Šveices advokātu Rūdolfu Veroni.
Tāpat nepieciešams iegūt piebarotā žurnālista Paula Naudsepa atbalstu un nedaudz pašantažēt stratēģiskā partnera vēstniecības otro personu Linu Dibuā. Un kādas patiesībā ir Ilmāra Rimēviča attiecības ar ārlietu ministru Edgaru Pidkēviču?
Savukārt Juris Durašs meties izmisīgos viņam vienreiz jau nozagto viesu nama „Spāres” ierakstu meklējumos – un ir gatavs uz pilnīgi visu, lai tos atgūtu un apsteigtu gan Satversmes apsardzības biroja direktoru Jāni Mīzīti, gan viņa padoto Aigaru Soprānu.
Un tas nav viss. Finansiālā ministre Dana Rezniece-Zole un advokāts Romualds Vanzovičs, baņķieris Leonīds Eserkins un ebreju funkcionārs Arkādijs Zaharenko, savu baltā pulverīša kasti pazaudējušais Aldis Govzems un viņa kompanjoni Arturs Laimiņš un Atis Zatakistovs, - viņiem visiem ir sava loma romānā „Nauda” aprakstītajos nāvējošajos notikumos, kuros likme ir nevis vienkārši nauda, bet NAUDA.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
