Jaunas dīvainības saistībā ar Vecrīgas viesnīcas reiderismu: Valsts policija slēpj pat lietu uzraugošā prokurora vārdu
PIETIEK01.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklājas aizvien jaunas dīvainības saistībā ar marta beigās notikušo mēģinājumu „ieņemt” viesnīcu Vecrīgā, ko veica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša sieva, advokāte Alla Juraša (attēlā), - Valsts policija, kuras paspārnē ar viesnīcu saistītais kriminālprocess paslepus tika pārcelts no Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) uz bēdīgi slavenā Andreja Sozinova vadīto policijas Rīgas reģiona pārvaldi, slēpj pat lietu uzraugošā prokurora vārdu.
Kā jau ziņots, 30. martā Vecrīgā bija iespējams noraudzīties aizraujošā ainā –kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Rīgas brīvostas darbiniece, tagadējā advokāte Alla Juraša kopā ar vairākiem vīriešiem – iespējams, privātā tērptiem policijas darbiniekiem mēģināja „šturmēt” viesnīcas ēku Grēcinieku ielā 28.
Tā ka īpašums, kurā pašlaik atrodas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulama viesnīca, figurē kriminālprocesā, tam saskaņā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētāja lēmumu jau vairākus bija ir uzlikts arests. Tam būtu vajadzējis nozīmēt, ka līdz kriminālprocesa iztiesāšanai īpašums tā arī paliktu arestēts un tā liktenis izšķirtos līdz ar tiesas spriedumu.
Jau iepriekš bija mēģināts no aresta atbrīvoties: Pietiek rīcībā ir ar 2018. gada jūliju datēts Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes dokuments saistībā ar mēģinājumu nevēlamo arestu atcelt, izmantojot kontaktus prokuratūrā, taču – neveiksmīgi. Tad bija saņemts Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurores Ilutas Papsujevičas lēmums par šī jautājuma pārskatīšanu, taču arī pēc tās ar Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes aresta lēmums atstāts spēkā.
Taču tagad vispirms bija izdevies kriminālprocesu no Ekonomikas policijas nodot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei, savukārt pēc tam, izmantojot ārkārtas stāvokļa radītās jukas un uzmanības pievēršanu citiem jautājumiem, Jurašu ģimenei vai ar to saistītām personām izdevās panākt, ka, nesagaidot tiesu, paklusām tiek noņemts īpašumam uzliktais arests un Uzņēmumu reģistrs pieņem nepieciešamos lēmumus attiecībā uz īpašumam noteiktajiem liegumiem.
Pietiek avoti norāda, ka šādu lēmumu pieņemšana nebūtu bijusi iespējama, ja netiktu izmantota Jurašu ģimenes ietekme Tieslietu ministrijā, - to, kā zināms, vada Juraša partijas biedrs Jānis Bordāns, bet pats Jurašs ilgu laiku bija ministrijas parlamentārais sekretārs. Savukārt Juraša sieva nule kļuvusi par ilggadējā Juraša „kompanjona”, pašlaik saistītā ar kukuļošanas lietu aizturētā bijušās Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna advokāti.
Tieslietu ministrija netieši var ietekmēt zemesgrāmatu lēmumus, savukārt par tās varu „pareizu” Uzņēmumu reģistra lēmumu pieņemšanā liecina notikumi ap Olainfarm īpašnieku maiņām. Savukārt citi avoti norāda uz Jurašas ciešām saitēm ar vēl vienu izbijušu KNAB darbinieci Signi Boli, kura tagad ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un kurai ir iespējas vajadzības gadījumā „palūgt” policijai pieņemt kādu vajadzīgu lēmumu.
Rezultātā pēc īpašuma atbrīvošanas no aresta un komercķīlas liegumiem 30. martā Juraša mēģinājusi iekļūt viesnīcas telpās vairāku vīriešu pavadībā, taču vismaz šoreiz tas nav izdevies.
Zīmīga šajā situācijā ir Valsts policijas vēlēšanās maksimāli noklusēt pieņemto lēmumu pamatojumu. Viss, ko tā atklāj, ir – „arests mantai tiek atcelts pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 366. pantu. Par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo personai, hipotekārajam kreditoram, komercķīlas ņēmējam, publiskajam reģistram, kapitālsabiedrībai, kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nodrošināja mantas aresta izpildi”.
Taču policijas minētais pants paredz veselu virkni iemeslu, kuru dēļ mantai var noņemt arestu, bet Valsts policija kategoriski nevēlas atklāt – kurš ir bijis iemesls šajā skandalozajā gadījumā: „Ņemot vērā, ka krimināllietā esošie materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, kura aizsargājama, lai nodrošinātu valsts intereses, kas saistītas ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, nekāda papildus informācija izmeklēšanas interesēs izpausta netiks.”
Zīmīgi, ka šādu pašu atbildi Valsts policija sniedz uz jautājumu par to, kas ir šīs lietas izmeklēšanu uzraugošais prokurors, - arī šī esot ierobežotas pieejamības informācija, kas esot aizsargājama, lai nodrošinātu valsts intereses.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
