Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai nav tā, ka Vienotība jaunās Dombrovska valdības veidošanā pakļāvusies Zaļo un zemnieku savienības un tās līdera Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm? Politologs Filips Rajevskis dalās pārdomās par izveidoto valdību un tās perspektīvām.

Šobrīd ir tā, ka, dalot valdības portfeļus starp diviem spēkiem, no vienas puses var, protams, teikt, ka varbūt Vienotība ir pakļāvusies zaļajiem zemniekiem, jo drusku neproporcionāli ir tas, cik katra no apvienībām ieguvusi amatus atbilstoši mandātu skaitam Saeimā. Savukārt, no otras puses, spēku samērs valdībā ir samērā loģisks, jo viņi ir divi partneri un viņi arī iznesīs visu to nākošo lēmumu smagumu divatā. Neviena cita Saeimas partija jau nedalīs atbildību ar viņiem. Viņiem abiem būs jādala šī atbildība uz pusēm.

Tāpēc domāju, ka Vienotība nav diez ko piekāpusies. Viņiem tomēr ir vairāk mandātu Saeimā, un viņi ir premjera partija, kā jau vadošais spēks. Tā ka šī jaunās Dombrovska valdības konstrukcija ir samērā loģiska.

Kāda ir prognoze par to, cik ilgi šī valdība un valdošā koalīcija nostrādās?

Šīs valdības pastāvēšanas maksimālā prognoze varētu būt līdz 2012.gada budžeta pieņemšanai. Principā divi budžeti.

Absolūti noteikti domāju, ka šāda veida konstrukcija nebūs tā valdība, kas vedīs valsti uz pašvaldību vēlēšanām. Tad viņu intereses būs citādākas, un līdz ar to viņi būs ieinteresēti pamainīt to konfigurāciju, noteikti apmainīt kaut kādus ministrus un pamainīt arī spēku samēru, lai veiksmīgāk startētu pašvaldību vēlēšanās.

Vai šī valdošā koalīcija varētu meklēt ceļus, kā atrast sadarbības partneri Saskaņas centrā vai Visu Latvijai!-TB/LNNK?

Domāju, ka Vienotība kopumā nemeklēs šādus ceļus, jo šī apvienība ir ļoti nehomogēna. Šobrīd šajā apvienībā visu laiku notiek kaut kādi strīdi Vienotību veidojošo partiju līmenī, par sadarbību ar šīm divām partiju apvienībām. Tad, kad mainīsies kaut kāds spēku samērs vai spēku līdzsvars Vienotībā, tad varbūt arī tiks meklēti ceļi sadarbībai. Ja ne Vienotība kopumā, tad vismaz partiju Jaunais laiks vai Sabiedrības Citai politikai (SCP) līmenī.

Domāju, ka tur tiek strādāts, lai bruģētu ceļus sadarbībai ar SC, bet ne Vienotībā kopumā, jo Pilsoniskā savienība (PS) diezgan atklāti ir pret sadarbību ar SC, līdz ar to viņi vairāk skatās uz VL-TB/LNNK.

Cik vispār vienota izskatās Vienotība šajā mēnesi ilgajā valdības veidošanas procesā?

Nu, viņi ir stipri nevienoti. Šīs valdības veidošanas procesā ir redzams, ka katrai Vienotību veidojošai partijai tomēr ir savas intereses gan par to, kas attiecas uz portfeļiem, gan to, kas attiecas uz koalīciju. Jau tas vien, kā pirmajā valdības veidošanas sarunu etapā ar PS ultimātu tika atraidīts SC, pēc tam atraidījumu saņēma VL-TB/LNNK ar SCP ultimātu. Arī tas, kāds ir ministru portfeļu sadalījums, liecina, ka amati valdībā dalīti nevis pēc kādas loģikas un kompetences principiem, bet pēc ietekmes Vienotībā.

Kristovskis, kurš iegūst ārlietu, nevis aizsardzības ministra amatu, kas viņam pienāktos pēc līdzšinējas pieredzes. Viņš šo amatu dabū, jo grib kaut redzamāku, respektablāku, un viņam kā lielākās Vienotības partijas līderim ir iespēja izvēlēties, kādu amatu viņš grib. Savukārt Pabriks kā mazākās Vienotības partijas pārstāvis dabū aizsardzības ministra amatu, lai gan viņam ir lielāka pieredze ārlietās.

Vai Vienotības vienotība būs šīs valdības pastāvēšanas mugurkauls?   

Domāju, ka mugurkauls ir zaļie zemnieki, jo viņi ir patiešām spēcīgi vienota struktūra un tur nav šaubu par potenciālo šķelšanos vai nevienprātību. Viņi spēj kārtot iekšējās lietas, lai tas nenāk uz āru. Savukārt Vienotība ir tas spēks, kas, šo iekšējo pretrunu vadīts, var būt šīs valdības nestabilitātes cēlonis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...