„Jaunās Vienotības” parazīte Silvija Amatniece – 80 tūkstoši gadā par nekompetences kalngalu
Pietiek lasītājs30.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (Jaunā Vienotība) aizvadītajā gadā no valsts budžeta nokampusi 79 985 eiro lielu atalgojumu, liecina publiskotā informācija. Iespaidīgais žūksnis, protams, piesaistījis uzmanību laikā, kad skolotāji turpina cīnīties par cienīgu atalgojumu un daudzviet trūkst līdzekļu pat skolēnu pamata vajadzībām.
Amatnieces piemērs ir labs spogulis esošās varas esamībai dziļā purvā, - tas ir stāsts ne tikai par vienu cilvēku, bet par sistēmu, kurā caurskatāmība, atbildība un profesionālās prasmes neeksistē. Neviens īsti nezina, ar ko viņa nodarbojas ikdienā, kādus mērķus izvirza vai kādu sabiedrisku labumu rada viņas darbs, taču viņa saņem liela uzņēmuma vadītāja cienīgu atalgojumu. Vai tas ir normāli demokrātiskā sabiedrībā, kur katram centam no valsts budžeta būtu jābūt pamatotam? Nē, un šādu Amatnieču, kuras parazitē uz nodokļu maksātāju rēķina, ir simtiem, ja ne tūkstošiem.
Amatniece gan negrasās atkāpties no publiskās skatuves un ar abām rokām turas pie siles. Viņa ne tikai kandidē pašvaldību vēlēšanās partijas saraksta Ogrē, bet pēc tam bija ērti iekārtojusies par jaunās izglītības un zinātnes ministres biroja vadītāju, taču viņas līdzšinējā pieredze raisa jautājumus, ja to vispār var nosaukt par darba pieredzi. Varam tikai būt pateicīgi, ka šodien Silvijas Amatnieces vārds ministrijas mājaslapā vairs nav redzams.
Par pieredzējušu politiķi Amatnieci būtu grūti nosaukt, jo pirms nonākšanas ienesīgajā amatā viņa neilgu laiku strādājusi ziņu aģentūrā LETA, bet jau drīz vien ērti iekārtojusies partijai pietuvinātos amatos. 2022. gada Saeimas vēlēšanās viņas kandidēšana beidzās neveiksmīgi, kas liedza iekļūt Saeimā, bet, kā jau visiem zināms, “siltas vietiņas” partijas vecajiem un jaunajiem censoņiem vienmēr atradīsies.
Šāda persona nevis strādā valsts labā, bet dzīvo uz tās rēķina kā parazīts. Viņas karjera ir tipisks piemērs tam, kā darbojas izveidotā barotava, — jo mazāk dari, jo vairāk maksā, ja vien esi lojāls. Ne reformu, ne drosmes, ne pienesuma, bet tikai plika politiskā pazīšanās un gatavība būt ēnā, kad vajag. Kompetence? Nulle. Pieredze? Tik, cik vajag, lai CV nebūtu tukšums. Atbildība? Absolūti nekāda. Toties atalgojums tāds, par kādu daudziem ar godīgu darbu nekad nesasniegt.
Mēs visi, šķiet, varētu pamācīties no Silvijas Amatnieces to, ka ar minimālu pieredzi, bez idejām un bez reālas atbildības var mierīgi saņemt liela uzņēmuma vadītāja cienīgu atalgojumu. Viss, kas, šķiet, nepieciešams, ir nevainojama lojalitāte partijai un spēja būt “īstajā vietā, īstajā laikā”. Galvenais ir turēties pie siles, un pārējais, kā redzams, atnāks pats.
Taču visabsurdākais ir tas, cik atklāti un nekaunīgi tiek normalizēta nekompetence. Cilvēks bez jomas izpratnes, bez konkrētiem sasniegumiem, bez skaidras vīzijas vai redzējuma ieņema amatu, kurš formāli ietekmē vienu no valsts svarīgākajām nozarēm – izglītību, zinātni un sportu. Silvijas Amatnieces piemērs ir spožs pierādījums, ka nekompetence ne tikai netraucē, bet bieži vien pat tiek ļoti dāsni atalgota no mūsu samaksātajiem nodokļiem.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
