Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz jau trim zaudētām tiesas prāvām saistībā ar mēģinājumiem slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un valsts iestādes darbību, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja pat nedomā laboties. Savos jaunajos paskaidrojumos tiesai saistībā ar nevēlēšanos sniegt prasītās ziņas par bēdīgi slaveno Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā viņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs raksta, ka vispār nesaprotot, kāda tieši informācija neesot sniegta, un deklarē, ka šādi „nepamatoti” informācijas pieprasījumi no kancelejas prasot „pārmērīgus resursus”. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo izteiksmīgo dokumentu, kas uzskatāmi demonstrē Vējoņa un viņa līdzgaitnieku attieksmi pret nepieciešamību atskaitīties par savu darbu.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420304517 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 23.oktobra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203 .panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

1. 2017.gada 25.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju:

1.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus;

1.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;

1.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;

1.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

1.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

1.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai minētajam R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins;

1.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus.

2. 2017.gada 26.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs papildināja uzdotos jautājumus un lūdza Kanceleju sniegt informāciju:

2.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā;

2.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;

2.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;

2.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

2.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt. Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem. Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

2.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins un vai R.Vējonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu “people on the ground”;

2.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus;

2.8. kāds bija R.Vējoņa uzrunas mērķis;

2.9. vai, gatavojoties debašu uzrunai, R.Vējonis sagatavošanās darbus veica pēc labākās apziņas, ņemot vērā Valsts prezidenta svinīgajā solījumā teikto: “Savus pienākumus izpildīšanu pēc labākās apziņas”.

3. Papildus 2017.gada 26:septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju - vai taisnība, ka 20.septembra uzrunas tekstu Kanceleja no Ārlietu ministrijas saņēma jau 28.augustā.

4. 2017.gada 27.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegums, kurā pieteicējs ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdza Kanceleju sniegt informāciju par iepriekš minētajos elektroniskā pasta sūtījumos uzdotajiem jautājumiem, kas bija vienkopus apkopoti vienā iesniegumā.

5. Atbildot uz augstāk minētajiem pieteicēja elektroniskā pasta sūtījumiem un iesniegumu, ar 2017.gada 10.oktobra vēstuli Nr.1675 Kanceleja, informēja pieteicēju, ka:

5.1. Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sesijā projektu sagatavo Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas īstenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizējot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtība un, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtībā netika ieviestas kādas izmaiņas;

5.2. atbilstoši Kancelejas un Ārlietu ministrijas norunai konkrētās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rīcībā līdz vasaras beigām, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusē. Vienlaikus kanceleja apstiprināja, ka pieteicēja rīcībā esošā informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesībai - tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā;

5.3. uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī globālā terorisma radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai visā pasaulē. Valsts prezidentam bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos;

5.4. piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Tā kā Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, Kanceleja pieteicēju informēja, ka Valsts prezidents pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē;

5.5. visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan ari iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā;

5.6. gadījumā, ja pieteicējām nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground", Kanceleja aicināja pieteicēju Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Papildus Kanceleja informēja pieteicēju, ka tā minētais formulējums “people on the ground”, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.

6. Papildus Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 minētajam, informējam, ka ANO Ģenerālās asamblejas darbs tiek organizēts sesijās, kas ik gadu sākas septembrī un ilgst gadu. Iesākot regulāro sesiju, tiek organizētas Ģenerālās asamblejas debates.

Ikgadējā ANO Ģenerālās asamblejas debate ir formāts, kurā pasaules līderi uzrunā globālus, kā arī nacionāli prioritārus jautājumus, kas ir ANO darba kārtībā. Šā gada septembrī notikušajās ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas debatēs piedalījās 196 augsta līmeņa amatpersonas, tostarp ANO novērotājvalstu pārstāvji.

Tradicionāli Ģenerālās Asamblejas augsta līmeņa debatēm tiek dota tematiski vienojoša tēma. Šīs sesijas pamattēma - koncentrēšanās uz cilvēkiem: centieni nodrošināt mieru un pienācīgu dzīvi visiem cilvēkiem uz ilgtspējīgas planētas - deva iespēju pasaules līderiem gan paust viedokli par aktuālākajiem globāliem izaicinājumiem starptautiskajam mieram un drošībai, kā piemēram, terorismu, kodolieroču izplatību, starptautisko tiesību neievērošanu, kā arī izaicinājumiem ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu kontekstā, migrācijas izraisītajām sekām un citām pasaules dienas kārtībā esošām tēmām.

Vienlaikus savās uzrunās valstu līderi tradicionāli pievērsās organizācijas institucionālajiem jautājumiem, kā piemēram, Drošības padomes reformai, veto tiesību ierobežošanai īpašos apstākļos un līdzīgiem ar ANO darbību saistītiem jautājumiem. Daudzi pasaules līderi uzsvēra multilaterālas pieejas un sistēmas nozīmi globālo problēmjautājumu risināšanā. Valstu vadītāji šajā debatē izmanto arī iespēju uzrunāt savai valstij īpaši svarīgus jautājumus, kuriem vēlas saglabāt augstu ANO uzmanību, kā arī informēt starptautisko sabiedrību par īpaši svarīgiem nacionāla līmeņa notikumiem.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas uzrunā pauda atbalstu gan stingrai starptautisko tiesību ievērošanai, gan izteica viedokli par aktuālākajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem. Attiecībā uz Latvijas lomu globālo procesu virzīšanā, Valsts prezidents apliecināja mūsu valsts apņemšanos īstenot Parīzes klimata līgumu pilnā mērā, kā arī nākamajā gadā iesniegt brīvprātīgu nacionālo pārskatu par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Latvijā.

Tāpat arī Valsts prezidents pauda atbalstu ANO kā organizācijai un tās jaunajam ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam, vēlot sekmīgi veikt nepieciešamās reformas, tostarp saistībā ar ANO Drošības padomes paplašināšanos un darba metožu pārskatīšanu. Valsts prezidenta pilnas uzruna teksta un video faila formātā ir pieejama Valsts prezidenta kancelejas internēta mājaslapā, kā arī ANO preses dienesta kopsavilkumā par Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā.

7. Pieteicējs 2017.gada 17.oktobra pieteikumā norāda, ka Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 nav sniegta pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasītā informācija, līdz ar to pieteicējs uzskata Kancelejas rīcību par prettiesisku.

Pieteicējs nav norādījis, kāda viņa pieprasītā informācija nav sniegta. Līdz ar to Kanceleja var tikai minēt, kas pieteicēju sniegtajā atbildē nav apmierinājis.

Pievēršama uzmanība apstāklim, ka visi pieteicēja uzdotie jautājumi ir saistīti ar Valsts prezidenta 2017.gada 20.septembra uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā subjektīvu vērtējumu, kur pieteicējs nav sniedzis nevienu argumentu, kas varētu tikt vērtēts, vadoties pēc teiktās uzrunas satura vai tajā paustā. Pieteicēja paustā kritika nesatur arī nevienu pamatoti vērtējamu argumentu, kas dotu pamatu vērtēt Valsts prezidenta uzrunas sagatavošanā iesaistīto Kancelejas un ārlietu dienesta darbinieku kvalifikāciju vai zināšanas.

Pieteicējs secinājumus izdarījis un jautājumus uzdevis, nevis iepazīstoties ar pilnu Valsts prezidenta uzrunas tekstu video vai teksta formātā, bet izmantojot īpaši sagatavotu, par kopējo uzrunas tekstu teju desmit reizes īsāku video ierakstu, kurā pēc pārteikšanās pazīmes apkopotas un izceltas atsevišķas runas epizodes un vārdi (sk. pielikumā internēta vietnes “pietiek.com” 2017.gada 25. un 26.septembra publikācijas).

Pieteicēja kritika pret Valsts prezidentu, Kancelejas vadību, Valsts prezidenta padomniekiem un ārlietu dienestā strādājošajiem uzrunas sagatavošanā iesaistītajiem darbiniekiem saistīta ar pieteicēja subjektīvu vērtējumu un paša pieteicēja zināšanu līmeni. Personas tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu vai informācijas pieprasījumā prasīto informāciju neparedz iestādei pienākumu atbildi formulēt, pielāgojoties iesniedzēja izpratnes līmenim vai izmantojot iesniedzēja lietotos jēdzienus.

Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību to garantē. Taču tiesības uz vārda brīvību, Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā iesniegumu un informācijas pieprasījumu izskatīšanas kārtība neparedz pienākumu iestādei reaģēt uz katru iesniedzēja jautājumu vai vērtējumu. Tiesības saņemt atbildi pēc būtības nenozīmē tiesības saņemt iesniedzēja iedomātu atbildi vai tādu atbildi, kādu iesniedzējs būtu vēlējies.

8. Saistībā ar pieteicēja deklarētajiem mērķiem veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus papildus informējam, ka:

8.1. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 sniedza pieteicēja prasīto informāciju par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs 2017.gada septembrī darba kārtību, darba valodu, viesnīcu, kurā uzturējās Valsts prezidents, viesnīcas, ceļa un citiem izdevumiem. Izmantojot minēto informāciju, internēta vietnē “pietiek.com” 2017.gada 24.oktobrī ievietota publikācija (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kancelejas 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 un internēta vietnes “pietiek.com ” 2017.gada 24.oktobra publikāciju);

8.2. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515 sniedza pieteicējam prasīto informāciju par Kancelejas vadītāja, Kancelejas vadītāja vietnieces un Valsts prezidenta padomnieku ārvalstu komandējumiem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.augustam (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu un Kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515).

9. Informējam, ka 2017.gada laikā līdz šim brīdim Kanceleja no pieteicēja saņēmusi 61 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasījumus un iesniegumus, kas Kancelejai radījis ievērojamu papildu darba apjomu un noslodzi, pieteicēja vajadzībām apkopojot un grupējot lielu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par Kancelejas darbu.

Tāpat arī Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā šobrīd atrodas 15 administratīvās lietas, kurās piedalās pieteicējs un Kanceleja (lieta Nr. A420195417, Nr. A420187717, Nr. A420193517, Nr. A420227917, Nr. A420192717, Nr. A420227817, Nr. A420234917, Nr. A420227617, Nr.A420261117 (apvienota ar lietu Nr. A420282017), Nr.A420289117, Nr.A420320317, Nr.A420304217, Nr.A420289517, Nr.A420289617 un Nr.A420304517).

Persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...