Jaunietis Satversmes tiesā mēģinās cīnīties par tiesībām uz zālēm dzīvības nodrošināšanai
PIETIEK10.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāds 22 gadus jauns multiplās sklerozes pacients plāno vērsties Satversmes tiesā, lai varētu saņemt dzīvības uzturēšanai nepieciešamos medikamentus kā valsts kompensētas zāles. Nacionālais veselības dienests viņam atteicis medikamentu kompensāciju, jo kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas citas zāles, un ierēdņiem nav šķitis vērā ņemams arguments, ka šīs zāles viņam izrādījušās nederīgas. Slimnieks uzskata, ka, atsakot viņam nepieciešamos medikamentus, ir pārkāpts Satversmes 93.pants, kas nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.
Pirmās slimības pazīmes puisim parādījās 15 gadu vecumā, turklāt jau pēc četriem gadiem slimība sāka strauji progresēt. Valsts kompensētās pirmās līnijas imūnmodulējošās zāles, kurām būtu jāpalēnina slimības gaita, izrādījās nepietiekami efektīgas, tādēļ pēc gada deviņu ārstu konsīlijs lēma viņam piešķirt jau otrās līnijas medikamentus, tomēr arī tie neapturēja agresīvi uzbrūkošo slimību, turklāt organisms tās nepieņēma un parādījās nevēlamas blakus parādības. Tādēļ vēl pēc gada ārstu konsīlijs rekomendēja viņam trešās līnijas imūnmodulējošos preparātus.
Gan pirmās, gan otrās līnijas zāles, kuru izmaksas ir attiecīgi tūkstotis un pusotrs tūkstotis eiro mēnesī, ir iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, taču trešās līnijas zāļu, kuru cena ir divi tūkstoši eiro mēnesī, sarakstā nav. Līdz 2012.gada beigām pacientiem, kam bija nepieciešamas šādas zāles, bija pieejamas individuālas kompensācijas, ja par to lēma multiplās sklerozes centru kopējais konsīlijs. Taču no 2013.gada 1.janvāra tika veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, nosakot, ka gadījumos, ja konkrētai diagnozei kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas citas zāles, individuālas kompensācijas vairs nepienākas.
Kad pērnā gada aprīlī deviņu ārstu konsīlijs jaunajam puisim rekomendēja trešās līnijas zāles, Nacionālais veselības dienests zāļu kompensāciju atteica. “Ar multiplās sklerozes centru kopējā konsīlija 2015.gada 1.aprīļa atzinumu ir atzīts, ka, tā kā ārstēšana ir bijusi neefektīva un slimība turpina strauji progresēt, man ir indicētas zāles, kuras nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā, bet ir vienīgās, kuras reāli uztur manas dzīvības funkcijas. Ar Nacionālā veselības dienesta direktores Dainas Mūrmanes-Umbraško 2016.gada 27.jūlija lēmumu man tika atteikts kompensēt zāļu iegādi, bet man nav šādu līdzekļu, kā arī maniem tuviniekiem vairs nav iespēju tās man iegādāties, līdz ar to tiek pārkāptas man “it kā” valsts garantētās pamattiesības uz dzīvību,” pieteikumā Satversmes tiesai raksta slimais jaunietis.
Tā kā slimība strauji progresē, viņam ir gan grūti pārvietoties, gan nopietni redzes un koordinācijas traucējumi, kā arī citi neiroloģiski simptomi. Turklāt ārstu konsīliju slēdziens ir strikts: “Ņemot vērā, ka pacients ir gados jauns vīrietis, un neturpinot immunsupresējošu terapiju, slimība var turpināt strauji progresēt un pāriet smagākā slimības formā ar sekundāri progresējošu norisi. Šāda slimības forma un gaita var izraisīt neatgriezeniskus neiroloģiskus centrālās nervu sistēmas bojājumus un potenciāli dzīvībai draudošas komplikācijas.”
Tā kā pastāv medikamenti šāda scenārija novēršanai, bet vienīgais šķērslis ir Ministru kabineta noteikumi, kuri puiša ieskatā ir pretrunā ar Satversmi, slimais jaunietis cer, ka Satversmes tiesas lēmums glābs viņa dzīvību.
Slimnieks vērsies arī Veselības ministrijā, aicinot atcelt Nacionālā veselības dienesta direktores lēmumu un pieņemt lēmumu par zāļu, kas nepieciešamas dzīvības funkciju nodrošināšanai, kompensēšanu, nodrošinot valstī garantētās cilvēka pamattiesības uz dzīvību.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
