Jauno "Prudentia" pakalpojumu apmaksa: finanšu ministrs samelojas, citi kreditori stomās
PIETIEK18.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divās nedēļās, kopš finanšu ministrs Andris Vilks 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē izvairījās no atbildes sniegšanas par uzņēmuma Prudentia pakalpojumu izmantošanu Liepājas metalurga problēmu risināšanai un pēcāk mēģināja par šo tēmu sameloties, vieni uzņēmuma kreditori ir nolieguši, ka gatavotos no saviem līdzekļiem apmaksāt bēdīgi slavenā airBaltic "investoru piesaistītāja" pakalpojumus, savukārt citi stomās un atbildi par to apmaksu nespēj sniegt.
Oficiālā versija par Prudentia pakalpojumu izmantošanu ir šāda: 21.martā tikusi organizēta Liepājas metalurga lielāko kreditoru - AS Citadele banka, AS SEB banka, AS Latvenergo, kā arī iespējamā kreditora - valsts, kuru pārstāv finanšu ministrs Andris Vilks, sanāksme. Tās laikā panākta vienošanās par starpkreditoru vienošanās noslēgšanu un profesionāla finanšu un komercdarbības konsultanta piesaisti.
Taču, kad 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē finanšu ministram Vilkam tika uzdots jautājums - cik izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, ministrs uz jautājumu neatbildēja, paziņojot, ka par to lemjot privāto kreditoru klubs.
Tā kā tobrīd bija labi zināms, ka kreditoru klubā ir iesaistījusies arī valsts, Pietiek finanšu ministram uzdeva vairākus jautājumus - vai tad Latvijas valsts sākotnēji nebija šajā kreditoru klubā un, ja bija, pa kuru laiku un ar kā lēmumu tā no šī kluba izstājusies, bet, ja nav izstājusies, tad kā valsts kā kreditors pieļāvusi, ka lēmums par konsultanta piesaisti tiek pieņemts bez tās līdzdalības?
Savukārt, ja ministrs tomēr būtu runājis nepatiesību un Latvijas valsts tomēr būtu piedalījusies konsultanta piesaistes jautājuma izlemšanā, Vilkam tika lūgts atbildēt vēl uz pāris jautājumiem - kāpēc tad viņš Latvijas radio raidījumā izvairījās no savas/valsts lomas atzīšanas šajā izvēlē, cik tad īsti izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, kā arī - kas, kad, uz kādiem nosacījumiem ir noslēdzis līgumu par šiem pakalpojumiem?
Pēc šo jautājumu saņemšanas finanšu ministrs jau "atcerējās", ka "Finanšu ministrija (FM)/ Valsts kase (VK) bija un ir AS Liepājas metalurgs kreditoru klubā" un ka "FM/VK piedalījās finanšu konsultanta Prudentia izvēlē". Taču par Prudentia pakalpojumu apmaksu gan Vilks neko pateikt nevarot, jo "jānorāda, ka finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus nolīgtajiem darbiem sedz citi kreditori, ne valsts, jo to paredz līgums".
Pat pēc atkārtota jautājuma Vilks nevēlējās sniegt atbildi - vai Finanšu ministrija tiešām nezina, cik tad īsti šoreiz izmaksās Prudentia pakalpojumi? Kā zināms, Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser 2011. gada oktobra vidū valsts īpašumā nonākušajai lidsabiedrībai airBaltic sāka sniegt konsultācijas, kas airBaltic ik nedēļu izmaksāja aptuveni 13 000 latu (ar PVN), tas ir, ap 2,6 tūkstošiem latu dienā, bet precīzo summu valdība joprojām slēpj.
"Tātad valsts nezina, cik izmaksās Prudentia pakalpojumi, vai arī vienkārši nevēlas to izpaust?" - uz šo Pietiek jautājumu Vilks sniegt skaidru atbildi atkal izvairījās, paziņojot, ka "jūs varat šo vaicāt tiem AS Liepājas metalurgs kreditoriem, kas apmaksā finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus. Noslēgtā līguma ietvaros valsts nemaksā par šiem pakalpojumiem".
Taču, kā izrādās, arī nebūt ne visi pārējie uzņēmuma kreditori apmaksā Prudentia pakalpojumus. "AS Latvenergo neveic nekādus maksājumus uzņēmumam IB Prudentia. Šobrīd nemaksā un negatavojas maksāt," - šādu atbildi Pietiek sniedza Latvenergo, apgāžot ministra apgalvojumu par visu pārējo kreditoru piedalīšanos Prudentia pakalpojumu apmaksā.
Jau krietni izvairīgāka un stomīgāka bija valstij tāpat piederošā AS Citadele banka, uz kuras pleciem, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, uzlikta lielākā daļa Prudentia pakalpojumu apmaksas - pēc neoficiālām ziņām, vismaz 10 000 latu nedēļā.
"Bankas Citadele valde visus ar uzņēmuma operatīvo vadību saistītos jautājumus pieņem, vadoties no strikti komerciāliem apsvērumiem, aizstāvot bankas intereses un nodrošinot maksimālu atdevi abu bankas akcionāru ieguldītajam kapitālam. Liepājas metalurga restrukturizācijas sakarā kreditoru kluba biedri lēmumus pieņem kopīgi, starp Prudentia un kreditoru kluba dalībniekiem slēgtā līguma nosacījumi ir konfidenciāli," bija bankas atbilde uz jautājumu, cik lieli valsts līdzekļi tiek izmantoti Prudentia pakalpojumiem.
Tikpat stomīga šajā jautājumā bija arī SEB banka - tā "šobrīd pēc labākās sirdsapziņas līdzdarbojas konstruktīvu risinājumu meklēšanā, lai definētu uzņēmuma ilgtermiņa darbības iespējas, vienlaikus arī lai tiktu ņemtas vērā arī kreditoru intereses un uzņemtās saistības no klienta puses".
Pietiek jau informējis, ka Ģirtam Rungainim un Jānim Lielcepurem piederošās Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser kopš 2011. gada oktobra vidus sniedz airBaltic dārgas konsultācijas, kas, kā nule aģentūrai LETA atzina arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, nav novedušas pie tā, ka lidsabiedrībai būtu kaut viens nopietns potenciālais investors.
Redzamākā Prudentia aktivitāte šajā jomā bijusi - pērn laikrakstā Financial Times tika publicēts piedāvājums potenciālajiem investoriem par airBaltic akciju iegādi. Prudentia arī it kā turpinot runāt "ar visiem potenciālajiem investoriem".
„Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi," - tā savukārt sava uzņēmuma veiksmi valsts apkalpošanā iepriekš Pietiek ir skaidrojis pats Rungainis.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
