Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta kampaņu uzņēmuma intraneta palaišanai
PIETIEK22.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ierēdņu izdoma valsts naudas šķērdēšanā ir sasniegusi jaunu līmeni – Ronalda Neimaņa (attēlā) vadītā valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi ir izsludinājusi cenu aptauju „Radošās kampaņas izstrāde jauna iekštīkla (intranet) palaišanai”.
Tas nozīmē, ka šī valsts kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, ir nolēmusi tērēt līdz 1000 eiro nodokļu maksātāju naudas, lai izstrādātu kampaņu, ka saviem nedaudz vairāk nekā 500 darbiniekiem pastāstīt par „jaunizveidoto iekštīklu (intranet) un mudinātu darbiniekus to izmantot”.
Turklāt, kā izriet no cenu aptaujas tehniskās specifikācijas, par šo naudu ir paredzēts tikai un vienīgi izstrādāt kampaņas „radošo konceptu”, savukārt par kampaņas aktivitātēm tiktu maksāts vēl atsevišķi.
Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadība savus darbiniekus par intraneta izstrādi ir iecerējusi aplaimot ne tikai ar pastkartītēm un informatīvu plakātu, bet pat ar videoklipu. Šis ir fragments no cenu aptaujas specifikācijas, kas rāda, kādā veidā valsts kapitālsabiedrība plāno tērēt vēl neatklātu summu, lai informētu savus darbiniekus par intranetu (kurš patiesībā pats ir domāts tieši darbinieku informēšanai):
„Kampaņa ietver tādas aktivitātes kā:
- Videoklipa radošā koncepta izstrāde un realizācija, kas piesaistītu darbinieku uzmanību pirms intranet palaišanas (teaser). Videoklipa garums – līdz 1 minūtei. Video jāizveido tā, lai tas būtu uztverams un saprotams arī bez skaņas. Video skaņas, attēla kvalitātes u.c. tehniskās prasības ir atbilstošas demonstrēšanai ievietošanai www.youtube.com.
- Pastkartītes vai flyera radošā koncepta izstrāde un realizācija (t.sk. druka), kas paredzētas VNĪ darbiniekiem (t.sk. tiem, kuri parasti neatrodas centrālajā birojā), kā arī tiks izvietotas VNĪ birojos. Drukas vienību skaits – vismaz 350 gb.).
- Informatīva plakāta radošā koncepta izstrāde un realizācija izmērā, kas nav mazāks par A4 (t.sk. druka), ko paredzēts izvietot VNĪ biroju telpās.
- Papildu ideja/ aktivitāte, lai veicinātu darbinieku iesaisti, lietojot jauno intranet.
Visus kampaņas aktivitāšu materiālus nepieciešams veidot vienotās stila vadlīnijās, ievērojot VNĪ korporatīvo identitāti.
Papildu informācija: jaunā intranet nosaukums ir VNĪ.LIFE. Lai informētu un iesaistītu darbiniekus, iepriekš VNĪ rīkoja iekšēju konkursu par jaunā intranet nosaukumu, tika veidotas darba grupas par tā saturu, kā arī publicēti raksti par ieviešanu.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
