Iesaki rakstu: 
Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei nav izdevies īstenot savu sākotnējo nodomu – no 24. decembra atcelt no amata Latvijas Nacionālās operas direktoru un valdes locekli Andreju Žagaru. Iemesls – ministrija nav mācējusi pareizi noformēt dokumentus, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistrā.
Par dīvainībām viņa atlaišanā jau pirms Jaunā gada publiski informēja pats Žagars – valdes locekļa darba līgums viņam bija beidzies 23. decembrī, Kultūras ministrija par viņa atcelšanu no amata ar 24. decembri bija izdevusi 27. decembrī, bet lietu nodošanu Žagaram bija uzdots veikt 29. decembrī.
Nu, kā liecina Pietiek rīcībā nonākušie Uzņēmumu reģistra un Nacionālās operas sarakstes dokumenti, kurus šodien publiskojam, izrādās, ka Kultūras ministrija ir turpinājusi putroties arī pēc tam, kā rezultātā Uzņēmumu reģistram ir nācies atteikt Žagara atcelšanas reģistrēšanu.
Kultūras ministrija bija iecerējusi reģistrā ierakstīt Žagara atcelšanu no valdes locekļa pienākumiem un komercpilnvaru izdošanu konkrētu darbību veikšanai operas izpilddirektorei Selgai Laizānei un finanšu direktoram Normundam Matutim, taču tas tā arī nav izdevies.
Kā izriet no Uzņēmumu reģistra aizrādījuma, Jaunzemes-Grendes vadītajai ministrijai steigā piemirsies, ka dokumentu iesniedzēja Laizāne nav pilnvarota parakstīt pieteikumu komercreģistrā, un tāpat nav pienācīgi apliecinātas dokumentu kopijas. Reģistra notāra konstatēto trūkumu novēršanai ministrijai dots laiks līdz šā gada 2. martam.
Kā zināms, ministrijas augstākā ierēdne - valsts sekretāre Solvita Zvidriņa - ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu ir atstādināta no amata. Viņas darbību izmeklēšanas komisija divu nedēļu laikā vēl nav izveidota.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
