Iesaki rakstu: 
Šī gada vasarā finanšu ministram Jānim Reiram (JV) bija tā apnikusi pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes informācijas slēpšana no sabiedrības, ka viņš pats sniedza paziņojumu par tobrīd 31 ierosinātu kriminālprocesu pret negodprātīgiem VID darbiniekiem. Tas ir pārāk daudz, lai to norakstītu tikai uz labu KNAB un citu iestāžu darbu - lielā mērā tā ir liecība par iepriekš daudz aprakstīto bezkaunības un korupcijas pieaugumu VID kopš amatā tika iecelta I.Jaunzeme.
Līdz ar paziņojumu par aizvien lielāku korupciju un VID vadītājas nepieņemamo rīcību, slēpjot šo informāciju no sabiedrības, J.Reirs uzdeva VID un tā pašreizējai vadītājai beigt spēlēt izbijušos strausu un sniegt informāciju par visiem uzsāktajiem procesiem.
Kad I.Jaunzeme par visām varītēm turpināja slēpt šo informāciju, J.Reirs jūlija beigās ieradās VID, lai klātienē tiktos ar visiem VID augstākā līmeņa vadītājiem. Divu stundu ilgās tikšanās laikā J.Reirs sev neraksturīgi stingrā veidā pateica gandrīz visu, ko viņš domā par šo situāciju. I.Jaunzeme kā centīga komjauniete J.Reira priekšā esot līdusi gandrīz uz vēdera, solot izpildīt visus norādījumus un vēl vairāk.
Ir pagājuši gandrīz 2 mēneši, bet I.Jaunzemes solītais joprojām nav izdarīts. No šī laika gan jāatskaita 3 nedēļas, kad viņa bija devusies, kā pašai šķita, pelnītā atvaļinājumā. Pa to laiku VID, Finanšu ministrijā un citās iestādēs turpināja pienākt sūdzības par VID ierēdņu pretlikumīgajām darbībām, meliem, korupciju un dokumentu viltošanu.
Runā, ka Finanšu ministrijā pacietīgi gaidīja I.Jaunzemes atgriešanos no atvaļinājuma, cerot, ka viņa beidzot sāks darīt kaut ko jēdzīgu un izpildīs finanšu ministra norādījumus (vai vismaz darīs savu darbu). Tā vietā I.Jaunzeme 8.septembrī uzstājās TV ar skaitļiem, kas, viņasprāt, rada labu priekšstatu par VID darbu, un metās runāt par savu jauno prioritāti - atgūt nepareizi izmaksātos dīkstāves pabalstus.
Ja atceramies, pašā karstākajā Covid-19 krīzes laikā viņa par VID prioritāti noteica nevis dīkstāves pabalstu izmaksu, bet pārbaudes, lai tos nesaņemtu tie, kuriem tādi nepienākas. Šajā cīņā viņa nosūtīja gandrīz visus VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) darbiniekus, kuri tādēļ nevarēja pildīt savus tiešos pienākumus. Ietaupījums uz neizmaksātajiem pabalstiem, protams, sanāca krietni mazāks nekā iztērētie resursi, nemaz nerunājot par lielisku iespēju visādiem krāpniekiem gūt papildus ienākumus, kamēr NMPP darbinieki apstaigāja frizētavas un citas stratēģiskas iestādes.
I.Jaunzeme, žonglējot ar skaitļiem TV ēterā, "aizmirsa" pieminēt, ka viņas nosauktie daži procenti, par kādiem šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā, nozīmē iztrūkumu par vairāk nekā 560 miljoniem eiro. Tāpat viņa "aizmirsa" pieminēt, ka nodokļu parādi (kas sasnieguši 1 miljarda eiro apmēru) iepriekš samazinājās ne jau viņas labā darba rezultātā, bet tāpēc, ka liela daļa, tai skaitā PVN un citās shēmās izkrāptie līdzekļi, tika norakstīti, nevis iekasēti.
Tagad, kad VID vadītāja I.Jaunzeme savu uzmanību ir nolēmusi veltīt dažu simtu tūkstošu eiro atgūšanai, atkal iedarbinot visu VID represīvo aparātu šī mērķa sasniegšanai, varam būt pārliecināti, ka VID vismaz kādu laiku nekas nemainīsies - I.Jaunzemes "mērcītē" nodokļu ieņēmumi samazināsies par dažiem procentiem, nevis simtiem miljoniem, parādi saruks labā darba, nevis norakstīšanas dēļ, VID turpināsies iespēja nopirkt labvēlīgus audita lēmumus, un VID darbinieki varēs tos pieņemt uz izdomātu likumu interpretācijas pamata.
Ieguvēji no šīm I.Jaunzemes aktivitātēm atkal kļūs tikai apķērīgi mahinatori, kuri prot izmantot pašreizējās VID vadītājas nekompetenci un priekšā noliktu lēmumu nelasīšanu. Pati I.Jaunzeme turpinās saņemt 4500 eiro lielu algu par to, ka neprot savu darbu, izdomā nelietderīgas VID darba prioritātes un paraksta neizlasītus dokumentus. Bet finanšu ministram J.Reiram valdības koalīcijas stabilitātes vārdā būs tikai jāturpina paciest šo nekompetento būtni.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
