Jaunzemes „paskaidrojumi” par VID izmeklētājas Lūres intervijā minētajiem faktiem uzskatāmi parāda „politiskā jumtotāja” Ašeradena iesaisti "pasūtījuma lietu" sistēmā
PIETIEK11.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek.com šodien bez plašākiem komentāriem publicē „paskaidrojumus”, ko no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pēc ilgas vilcināšanās bija formāli pieprasījis viņas politiskais „jumtotājs”, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un kurus ministrs pēc tam vēl ilgāk formāli „izvērtēja”. Šie „paskaidrojumi”, kuros nav pat mēģināts atspēkot neko no VID izmeklētājas Initas Lūres 17. februāra intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, uzskatāmi parāda patiesās saites, kas saista šīs amatpersonas.
21.02.2023 Nr. VID 11.3/11/6
Par medijos sniegto interviju
Atbildot uz finanšu ministra rezolūciju, paskaidroju. Ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta darbinieci I. Lūri esmu tikusies vienu reizi. Tikšanās tika organizēta, lai gūtu pārliecību, ka kriminālprocess, kas atradās viņas lietvedībā, ierosināts pamatoti. Tikšanās laikā I. Lūre apliecināja, ka kriminālprocess ierosināts pamatoti, jo personu darbībās ir noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Šāda tikšanās organizēšana atbilst likuma normām.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. pantu izmeklēšanas gaitā iegūtie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties ar procesa virzītāja – izmeklētāja atļauju. Saskaņā ar šo normu un Kriminālprocesa [likuma] 29. pantu izmeklētājs ir tiesīgs pieņemt jebkuru lēmumu, tai skaitā lemt par izmeklēšanas gaitā noskaidroto ziņu atklāšanu citām personām nolūkā nodrošināt ātrāku un ekonomiskāku krimināprocesa mērķu sasniegšanu, tai skaitā citu resursu piesaistīšanu un iespējamo risku novēršanu, kas var apdraudēt izmeklēšanu. Tādējādi atsevišķas ziņas tiek atklātas nolūkā izmantot citu iestāžu vai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) struktūrvienību resursus, kā arī atsevišķos gadījumos panāktu šo struktūrvienību vai iestāžu funkciju izpildi laikā, kad tas neapdraud plānotas izmeklēšanas darbības. Atklājot ziņas no kriminālprocesa iestādes vadītājam vai citu iestāžu vadītājiem izmeklētājam jāizvērtē kādā apjomā informācija var tikt sniegta, lai netiktu apdraudēta kriminālprocesa mērķa sasniegšana.
Ja procesa virzītājs – izmeklētājs uzskata, ka jebkāda informācijas atklāšana citām kriminālprocesā neiesaistītām personām var to apdraudēt, tad informācija nevar tikt atklāta. Ja izmeklētājs ir saņēmis tādu rīkojumu no sava tiešā vadītāja, tad pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 29. panta 2. daļas 3. punktu šāds norādījums ir pārsūdzams.
Attiecīgi tiesībaizsardzības iestādē gūta informācija (materiāli un ziņas) saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 24. pantu var tikt izmantota un atklāta valsts varas un pārvaldes institūciju vadītājiem, viņu vai ar likumu pilnvarotām amatpersonām, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi, tai skaitā sagatavojot un veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības krimināllietās, plānojot un veicot operatīvās darbības pasākumus, analizējot kriminogēno situāciju un izstrādājot pasākumus tās uzlabošanai.
Moderna un efektīva izmeklēšana ir balstīta uz labas prakses komandas darba piemēriem, kad iespējamo izmeklēšanas risku novēršanai savlaicīgi (vēl agrīnā stadijā vai pat pirms krimināprocesa uzsākšanas) tiek uzsākta tieša un cieša sadarbība ar citu tiesībsargājošo institūciju vadītājiem, kā arī prokuroriem un prokuratūras struktūrvienību vadītājiem, komandas darbā tiek panākta savlaicīga izmeklēšanas pasākumu plānošana, tiek veidots vienots redzējums par noziedzīgo darbību kvalifickāciju, novērsti potenciālie riski, notiek uzkrātas zinātības savlaicīga apmaiņa nolūkā ātrāk panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un ievērotu likumā noteiktus pamatprincipus, it īpaši kriminālprocesos ar lielā apjomā plānotām procesuālām darbībām. Šāda mūsdienīga pieeja ir ieviesta citās Eiropas valstīs un arī Latvijā ir sevi attaisnojusi, vairākkārt samazinot izmeklēšanas laiku apjomīgajos kriminālprocesos un novēršot iespējamos organizatoriskos, izmeklēšanas, iestāžu reputācijas un citu draudu riskus. Savlaicīgā prokuratūras iesaiste nodrošina tiesiskuma garantijas un šīs institūcijas līdzatbildību kriminālprocesu ātrā un efektīvā norisē.
Ar cieņu ģenerāldirektore I. Jaunzeme
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.