Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora izstrādājums Ieva Jaunzeme ir vienkāršs cilvēks. Tik vienkāršs, ka daudzi brīnās, kā tāds ir spējis tikt šādā amatā. Protams, šeit jāņem vērā, ka amats ir valsts pārvaldē, kur svarīgākie kritēriji ir draudzība ar pie varas esošajiem un/vai bezierunu pakļaušanās tiem. Jo neviens privāts uzņēmums nekad nepieņemtu darbā un nemaksātu 5000 eiro mēnešalgu tik nekompetentam cilvēkam kā I.Jaunzeme.
Tomēr arī nekompetentiem cilvēkiem ir sapņi. Un I.Jaunzemes slapjais sapnis ir saglabāt savu amatu. Tā labā viņa ir gatava izmantot visus iespējamos līdzekļus - sākot no Finanšu ministrijas ierēdņu vērtēšanas komisijas darba kavēšanas, lai tā nespētu pieņemt lēmumu par viņas atbilstību vai neatbilstību ieņemajam amatam, un beidzot ar pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem, kuri, viņasprāt, varētu palīdzēt saglabāt amatu (vai vismaz piedāvāt citu).
Tā, piemēram, nesen visi pamanīja, kā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) pārstāvji devās apkarot lielākos Latvijas nodokļu krāpējus Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Kratīšanās piedalījās vairāk nekā 100 cilvēki no visiem Latvijas novadiem, suņi meklēja skaidru naudu, bet atrada tikai datorus un mobilos telefonus. Iespējams, tā ir tikai sagadīšanās, ka kādai augstai valsts amatpersonai un no tās atkarīgajiem bija vajadzīgs tikt klāt tieši šo personu rīcībā esošajai informācijai.
Tāpat arī visdrīzāk tā ir tikai sagadīšanās, ka arī I.Jaunzemei ir "zobs" uz nekaunīgo L.Lapsu, kurš atļaujas savā portālā publicēt neglaimojošu (kaut patiesu) informāciju par viņu. Katrā ziņā I.Jaunzeme skaidri nodemonstrēja, ka ir gatava izmantot jebkurus līdzekļus, lai palīdzētu grūtībās nonākušām augstām valsts amatpersonām (un sev, protams).
Nolaižoties pie zemāka ranga politiķiem, valsts amatpersonām un tiem piesūkušajiem darboņiem, I.Jaunzeme paļaujas nevis uz VID NMPP pakalpojumiem, bet gan cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti viņas palikšanā amatā.
Visi jau zina par neveiksmīgās bijušās ministres Ilzes Viņķeles (A/Par) personisko ieinteresētību I.Jaunzemes karjeras attīstībā. Nav noslēpums arī par citu A/Par politiķu gandrīz vienbalsīgo (un, protams, nesavtīgo) atbalstu I.Jaunzemei. Tādēļ šoreiz īsi pastāstīsim par trim mazāk zināmām personām, kuras ir ļoti ieinteresētas, lai I.Jaunzeme pēc iespējas ilgāk noturas amatā.
Pirmā ir Baiba Bļodniece (iepriekš Fromane) - reti nepatīkama būtne, kuras darbības, iespējams, ir pelnījušas ja ne atsevišķu grāmatu, tad vismaz vairākus krimināllietu sējumus. Šobrīd B.Bļodnieces pamatdarbs ir Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amatā, bet patiesās intereses ir šīs ministrijas iepirkumi.
Bet no tiešajiem darba pienākumiem brīvajā laikā B.Bļodniece ir iemācījusies noslīpēt visefektīvāko līdzekli I.Jaunzemes sirds izkausēšanai - lišķību. Tas viņai ir palīdzējis kļūt par savas pārstāvētās partiju apvienības A/Par pietuvināto biznesmeņu interešu neformālo pārstāvi pie pašreizējās VID vadītājas. Tāpēc viņa darīs visu, lai iestaigātā taciņa netiktu aizbūvēta ar kādu jaunu un, nedod Dievs, gudrāku VID ģenerāldirektoru.
Otrā ir Signe Jantone - finanšu ministra Jāņa Reira biroja vadītāja, kuras inteliģence un vajadzības iet pāri politiskajām līnijām, valsts interesēm un dažreiz pat J.Reira gribai. Iespējams, lielā mērā pateicoties S.Jantonei, J.Reirs pagaidām nav spējis atbrīvoties no sev tik netīkamās I.Jaunzemes. Tieši S.Jantone ir sapratusi, cik ērta ir nekomptenta VID vadītāja, kura saprot, ka viņas liktenis daļēji ir arī S.Jantones rokās.
Trešā persona, kura ir visvairāk ieinteresēta I.Jaunzemes palikšanā amatā, ir daudziem nezināmā Vizma Vilumsone - Jaunās Vienotības (JV) biroja ilggadēja darbiniece, kura, par spīti cienījamam vecumam, joprojām bauda tādu JV smagsvaru kā Artis Kampars un Sandra Kalniete uzticību. Bet arī citiem JV (un tās iepriekšējo inkarnāciju) pašreizējiem un bijušajiem biedriem ir labi pazīstama vecā Vilma un tās prasmes. Ā, un vēl arī fakts, ka V.Vilumsone ir I.Jaunzemes māte.
Kaut arī Vilmas kundze ir pierādījums, ka politiķiem seniori interesē ne tikai pirmsvēlēšanu gadā, bet arī tad, ja viņu bērni ieņem izdevīgus amatus, tomēr žēl, ka V.Vilumsone savu radniecību izmanto tikai atseviķu personu interesēs. Lai gan kas var liegt VID ģenerāldirektorei, piemēram, vakaros uzklausīt savas mammas viedokli par netaisnībām no VID puses, ar kurām sastopas atsevišķi uzņēmēji.
Tas, ka neilgi pēc tam dažas lietas tiek novilcinātas tik ilgi, ka beidzas Administratīvās atbildības likumā un citur noteiktie termiņi, kuros VID ģenerāldirektorei ir jāpieņem, bet tā nepieņem lēmumus, ir tikai kārtējā sagadīšanās, ar kurām ir pilns stāsts par pašreizējo VID ģenerāldirektori un viņas sapni.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
