Jautājumi Ašeradenam par pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti19.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) ir atbildīga par enerģētikas politiku un tās īstenošanu. Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un atbalstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem resursiem, kā arī enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, lai nodrošinātu efektīvāku energoresursu izmantošanu, ražojot vienlaicīgi gan elektroenerģiju, gan siltuma enerģiju, EM sagatavoja un pārraudzīja dāsnu valsts atbalsta sistēmu.
Neskatoties uz daudzkārt paustajām bažām un izteiktajiem brīdinājumiem par sagaidāmo negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības labklājību, ja EM turpinās īstenot šādu dāsnu atbalsta politiku, EM tomēr ir turpinājusi to darīt – izsniedzot jaunas un jaunas atļaujas šādām subsidētās enerģijas ražotnēm.
Kā tas ir kļuvis zināms no plašsaziņas līdzekļiem, pretēji normatīvajos aktos noteiktajam nav tikusi veikta atbilstoša šo subsidētās enerģijas ražotāju (turpmāk – OIK ražotāji) uzraudzība. Iespējams, pat veiktas apzināti pretlikumīgas darbības.
Savā intervijā šā gada 17. oktobrī LNT raidījumā “900 sekundes” Jūs nespējāt sniegt atbildi pēc būtības - kā gan varēja kļūt iespējami TV3 15. oktobra raidījumā atklātie fakti, atrunājoties, ka “šī gan ir situācija, kura ir jāvērtē”, ka “šī ir specifiska ražošanas nozare” un ka “ir skaidrs, ka eksistē kaut kāda administratīvā bāze, visticamāk kāda veida noteikumi … kas ļāvuši tā rīkoties”.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Sniegt normatīvo prasību uzskaitījumu (pie katras prasības norādot atbilstošo normatīvo aktu, kurā tā ir ietverta), kuras ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai tie varētu saņemt atļauju ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu jaudu ieviešanai.
- Sniegt normatīvo prasību uzskaitījumu (pie katras prasības norādot atbilstošo normatīvo aktu, kurā tā ir ietverta), kuras ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
- Kāda ir procedūra (nosacījumi, darbības, termiņi), kas ir jāizpilda OIK ražotājiem, lai tie varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošos normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kāda informācija un dokumenti (līgumi) un kurām institūcijām ir jāiesniedz OIK ražotājiem, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kādas darbības ir jāveic EM, lai pārliecinātos, ka OIK ražotājs ir tiesīgs iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kam un kādā veidā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāpārrauga OIK ražotāju un to darbības atbilstība elektroenerģijas obligātā iepirkuma prasībām? Sniedziet šo prasību uzskaitījumu, norādot atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kāda informācija un dokumenti (līgumi), cik bieži, un kurām institūcijām ir jāiesniedz OIK ražotājiem, kamēr tie izmanto tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Norādiet atbilstošus normatīvos aktus, kuros tas ir atrunāts.
- Kādas darbības ir veikusi EM, lai pārliecinātos, ka OIK ražotājs ir tiesīgs saglabāt iegūto atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros?
- Kur un kādos dokumentos ir reģistrētas šīs EM veiktās darbības?
- Iesniedziet saraksti, kura ir veikta starp EM un koncernu Latvenergo (AS Sadales tīkli un Publisko tirgotāju) saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību laika periodā no 2009. gada.
No plašsaziņas līdzekļiem ir kļuvis zināms, ka Jūs esat uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Jūs arī esat norādījis, ka šobrīd ir sāktas plašas pārbaudes: "Mēs veicam pārbaudi pa pilnu perimetru, nevis tikai par septiņām vietām, kas ir zināmas.”
Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Lūdzam paskaidrot, kas konkrēti ietilpst “pilnajā perimetrā”?
- Cik kopumā ir komersantu, kuri ir saņēmuši atļaujas un kuru atļaujas iegūt (īstenot) tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (ne tikai kogenerācijas stacijas) joprojām ir spēkā?
- Kuri no šiem komersantiem tiks pārbaudīti?
- Kā tieši tiks īstenota šī pārbaude?
- Lūdzam iesniegt paredzētās pārbaudes darba grafiku – pārbaudāmos objektus, lai varētu pārliecināties par pārbaudes pamatotību, ņemot vērā, ka kopumā ir vairāki simti komersantu, kuriem Ekonomikas ministrija ir piešķīrusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
-
- Kāds ir kontroles grupas sastāvs, kura veiks šīs pārbaudes? Kas šo sastāvu ir apstiprinājis? Lūdzam iesniegt šo lēmumu.
- Kāds ir šīs kontroles grupas darba uzdevums? Kur tas ir noformulēts?
- Kas konkrēti (kādi dokumenti, fakti) un kā tiks pārbaudīts?
- Kā tiks dokumentēti un apstiprināti šīs pārbaudes rezultāti?
Lai gan tautsaimniecības un sabiedrības interesēs būtu īstenot tādu enerģētikas politiku, kas nodrošinātu pēc iespējas mazākus OIK maksājumus, taču pretēji tam EM daudzkārt ir pieņēmusi lēmumus par termiņu pagarināšanu subsidētās enerģijas ražotājiem, kuri savlaicīgi nav izpildījuši tiem paredzētos nosacījumus, lai varētu iegūt tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas rada pamatotas bažas, ka šie lēmumi ir tapuši pieņemti nevis sabiedrības, bet gan atsevišķu komersantu interesēs.
Saistībā ar augstākminēto lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Cik bijis šādu lēmumu, kura amatpersona un attiecībā uz kuriem komersantiem tos ir pieņēmusi? Lūdzam iesniegt šo lēmumu sarakstu, norādot lēmuma pieņemšanas datumu, lēmuma būtību, atbildīgo amatpersonu un komersantu, attiecībā uz kuru šis lēmums ir pieņemts.
- 2013. gadā EM tika izveidota komisija, lai veiktu dienesta pārbaudi par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz OIK ražotājiem, lai piešķirtu atļauju (vai pagarinātu atļaujā paredzētos uzsākšanas termiņus) īstenot elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros.
- Kas pieņēma lēmumu izveidot šādu komisiju? Lūdzam iesniegt šo lēmumu.
- Kāds bija šīs komisijas darbības rezultāts? Lūdzam iesniegt šīs komisijas atzinumu.
- Lūdzam iesniegt šīs komisijas sastāvu.
- Lūdzam informēt, kādas darbības tika veiktas pēc šī atzinuma saņemšanas?
- Cik daudz un kuriem komersantiem EM ir izteikusi brīdinājumu par prasību neievērošanu vai nepildīšanu saistībā ar izsniegtajām atļaujām elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros?
Atbildes uz šiem jautājumiem būs publiski pieejamas Saeimas mājas lapā:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/WEB_questions?OpenView&Count=30
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
