Jautājumi ekonomikas ministram Ašeradenam par jaunajiem aizdomīgajiem OIK priekšlikumiem
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti21.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017.gada Valsts budžeta paketē ir iekļaut vairāki likumprojekti, kurus virza Ekonomikas ministrija (EM). Viens no tiem ir grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas saistīti ar Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) piemērošanas izmaiņām.
Neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi paskaidrot, kāda ir šī likumprojekta saistība ar Valsts budžetu, neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi sniegt savus aprēķinus, kā tieši, kuras tautsaimniecības nozares ietekmēs EM piedāvātās OIK piemērošanas izmaiņas, neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi sniegt iespējamo alternatīvo OIK piemērošanas risinājumu analīzi, pat iezīmēt šīs iespējas, neskatoties uz to, ka šis likumprojekts nav pietiekoši izdiskutēts ar speciālistiem un tautsaimniecības nozares pārstāvjiem, uz ko norāda sabiedrības reakcijas plašsaziņas līdzekļos, neskatoties uz to, ka šī likumprojekta grozījumi vispār stāsies spēkā tikai 2018.gadā, EM uzstājīgi virza šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā 2017.gada Valsts budžeta paketē.
Lai novērstu bažas, ka tas tiek darīts tādēļ, ka EM vienkārši nav spējīga sagatavot pamatotu priekšlikumu, par kuru tā ir gatava diskutēt, vai arī virza šo priekšlikumu nevis sabiedrības, bet gan atsevišķu biznesa interešu vadīta, kādēļ arī EM cenšas izvairīties no pilnasinīgas diskusijas Saeimā par savu sagatavoto priekšlikumu, lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
- Jūs vairākkārt sabiedrībai esat paziņojuši, ka jūsu virzītās OIK piemērošanas izmaiņas, tiek virzītas rūpēs par tautsaimniecības attīstību, tomēr, kā tieši šīs jūsu inspirētās izmaiņas ietekmēs konkrētas tautsaimniecības nozares, Jūs nespējāt paskaidrot. Tāpēc lūdzam iesniegt jūsu veiktos aprēķinus (ne tikai hipotētiskus apgalvojumus, par kuru pamatotību nav iespējams pārliecināties) par jūsu piedāvātā OIK piemērošanas mehānisma ietekmi pa konkrētām tautsaimniecības nozarēm (nevis vispārīgi, pa pieslēguma sprieguma pakāpēm).
- Jūs apgalvojat, ka jūsu piedāvātais risinājums veicinās apstrādājošās rūpniecības uzņēmumu attīstību. Lūdzu, raksturojiet, kāds ir elektroenerģijas patēriņa profils ražojošam uzņēmumam, kurš atrodas attīstības stadijā (tātad nav vēl spējīgs izmantot efektīvi visu sava pieslēguma jaudu), kāda ir no tā izrietošā pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte, un sniedziet jūsu aprēķinus, kā jūsu inspirētais OIK piemērošanas modelis ietekmēs šāda uzņēmuma elektroenerģijas izmaksas?
- Vai EM, izstrādājot savu OIK piemērošanas modeli, ir veikusi analīzi un aprēķinus ne tikai par iespējām pārdalīt OIK maksājuma slogu starp elektroenerģijas patērētājiem, bet arī par iespējām samazināt pārāk dāsno atbalsta apmēru elektroenerģijas ražotājiem, no kura veidojas OIK? Ja esat – lūdzu, iesniedziet savu analīzi un aprēķinus.
- Viena no nozīmīgākajām OIK izmaksu komponentēm, kas jāsedz Latvijas patērētājam, ir maksājums VAS Latvenergo par TEC1 un TEC2 ģenerācijas jaudām. Vai jūs piekrītat VAS Latvenergo paustajam apgalvojumam, ka šī maksājuma samazināšana apdraudēs uzņēmuma sekmīgu darbību? Lūdzu, sniedziet EM veikto analīzi, kas pamato jūsu viedokli.
- EM ir atbildīga par enerģētikas nozares politiku, jūs kā ministrs vairākkārt esat uzsvēris, ka apstrādājošās rūpniecības attīstībai ir nepieciešams nodrošināt pēc iespējas zemākas elektroenerģijas cenas. Lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā ir VAS Latvenergo, kura akciju turētājs arī ir EM - tāpēc lūdzam sniegt jūsu atbildi: kāds tad ir VAS Latvenergo uzdevums - nodrošināt pēc iespējas lielāku peļņu, lai nodrošinātu Valsts budžeta ieņēmumus no Latvenergo dividendēm, vai nodrošināt tautsaimniecību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju, lai sekmētu tās attīstību? Un ko jūs kā ekonomikas ministrs esat paveicis, lai jūsu reālais veikums atbilstu jūsu publiski paustajiem paziņojumiem par elektroenerģijas izmaksu samazināšanu?
- Kādēļ EM uzstājīgi cenšas virzīt savu priekšlikumu par OIK piemērošanu steidzamības kārtībā iekļaujot to 2017.gada Valsts budžeta paketē, ja šīs izmaiņas stāsies spēkā tikai 2018.gadā?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
