Jautājumi ekonomikas ministram Ašeradenam par viņa ministrijas priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu dažādām lietotāju grupām
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti08.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai pārstrukturētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas ražojošo uzņēmumu konkurētspēju, kura radusies, Ekonomikas ministrijai (EM) īstenojot nepārdomātu un tuvredzīgu enerģētikas politiku, EM ir piedāvājusi valdībai apstiprināt risinājumu, kurš nodrošinās atsevišķiem uzņēmumiem OIK maksājumu samazinājumu uz pārējo uzņēmumu rēķina. Lai kliedētu bažas, ka šis ir kārtējais EM nepārdomātais lēmums, kurš tiek īstenots atsevišķu šauru ekonomisko interešu labā, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai, sagatavojot šo priekšlikumu, EM veica aprēķinus par sagaidāmajām OIK maksājuma izmaiņām, kuras radīsies elektroenerģijas patērētājiem saistībā ar šo priekšlikumu? Ja tas tika veikts, lūdzam iesniegt šo aprēķinu.
2. Kurām lietotāju grupām ar šo priekšlikumu ir paredzēts samazināt OIK maksājumu apmēru? Cik daudz ir šādu lietotāju (pa lietotāju grupām, ja tās ir vairākas)? Kāds ir to kopējais (pa lietotāju grupām) esošais un prognozētais elektroenerģijas patēriņš?
3. Par cik (eiro/MWh) tiks samazināts OIK maksājums šiem lietotājiem (norādīt pa lietotāju grupām, ja tās ir vairākas) saistībā ar šo EM priekšlikumu?
4. Kurām lietotāju grupām ar šo priekšlikumu ir paredzēts palielināt OIK maksājumu apmēru? Cik daudz ir šādu lietotāju (pa lietotāju grupām)? Kāds ir to kopējais (pa lietotāju grupām) esošais un prognozētais elektroenerģijas patēriņš?
5. Par cik (eiro/MWh) tiks palielināts OIK maksājums šiem lietotājiem (norādīt pa lietotāju grupām) saistībā ar šo priekšlikumu?
6. Kā jau Jūs to zināt, Saeimā ir apstiprināts EM sagatavotais likumprojekts, kurš nosaka, kā Latvijas uzņēmumiem būs jāīsteno energoefektivitātes pasākumi, lai izpildītu Latvijas uzņemtās saistības energoefektivitātes jomā. Pēc savas ietekmes apjoma šie pasākumi var izraisīt ne mazāk graujošu iespaidu uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju kā savulaik EM piekoptā politika attiecībā uz atbalsta shēmām vietējiem elektroenerģijas ražotājiem, kas radīja nozīmīgu OIK maksājuma pieaugumu elektroenerģijas patērētājiem.
Vai EM, izstrādājot savu priekšlikumu par OIK diferencēšanu, lai tā rezultātā atsevišķiem uzņēmumiem nodrošinātu tiem nepieciešamo konkurētspēju, ir ņēmusi vērā sagaidāmo ietekmi, kādu radīs uz šiem uzņēmumiem tās paredzēto energoefektivitātes pasākumu ieviešana?
Ja ir – lūdzu, sniedziet šo izvērtējumu par šiem uzņēmumiem, lai dotu iespēju pārliecināties, ka Jūsu sagatavotais priekšlikums saistībā ar OIK diferencēšanu nav kārtējais tuvredzīgais EM risinājums, kas būs bezjēdzīgs, jo tik un tā nenodrošinās šiem uzņēmumiem nepieciešamo konkurētspēju, jo tie nebūs spējīgi nodrošināt savai darbībai nepieciešamo darbības efektivitāti, īstenojot EM paredzētos energoefektivitātes pasākumus, savukārt citi uzņēmumi (Latvijas ražojošie vidējie un mazie uzņēmumi), īstenojot šo Jūsu piedāvāto OIK diferenciāciju, tiks apgrūtināti ar papildu OIK maksājumiem, tādējādi samazinot to konkurētspēju un padarot dārgākus to sniedzamos pakalpojumus un preces, kas būs nozīmīgi galvenokārt Latvijas patērētājam, jo šie uzņēmumi darbojas galvenokārt Latvijas iekšējā tirgū.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
