Jautājumi ekonomikas ministram par nespēju skaidrot „Latvijas gāzes” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti05.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Jūsu pausto plašsaziņas līdzekļos, ka valstij būtu jāiegādājas akciju sabiedrības “Latvijas gāze” (LG) esošo akcionāru akcijas, Jums šī gada 14.aprīlī tika iesniegti deputātu jautājumi ar lūgumu sniegt ekonomisko pamatojumu šādiem apgalvojumiem, lai kliedētu bažas, ka tas tiek darīts nevis valsts interesēs, bet gan, lai uz nodokļu maksātāju rēķina glābtu esošo LG akcionāru investīcijas, kuru atdeve nākotnē varētu nozīmīgi samazināties.
Savā atbildē Jūs tā arī nespējāt sniegt nekādu ekonomisko pamatojumu savam apgalvojumam, bet paudāt uzskatu, ka valstij tas būtu jādara energoapgādes drošuma apsvēruma dēļ.
Nenoliedzami energoapgādes drošums ir kritiski svarīgs apsvērums, kurš ir jāņem vērā, izvērtējot šāda darījuma pamatotību, taču, nesniedzot konkrētus argumentus un pamatojumu, kā tieši tiks uzlabots energoapgādes drošums, veicot jūsu piedāvāto īpašnieku maiņu, rodas pamatotas bažas, ka šāds apgalvojums tiek izmantots, lai piesegtu Ekonomikas ministrijas (EM) nespēju sniegt šāda lēmuma ekonomisku pamatojumu un atbilstību valsts interesēm, kā savulaik tas tika darīts, valdībai lemjot par valstij piederošo “Citadeles bankas” akciju pārdošanu.
Tāpēc lūdzam Jūs atbildēt:
1. Kas konkrēti tiks “uzlabots” saistībā ar energoapgādes drošumu, valstij izpērkot esošo akcionāru akcijas, tērējot tam valsts līdzekļus vismaz vairāku desmitu miljonu eiro apmērā?
2. Kurus no šiem “uzlabojumiem” valstij nav iespējams panākt, izstrādājot kvalitatīvu normatīvo vidi un skaidru tiesisko regulējumu un nodrošinot efektīvu, rīcībspējīgu šīs nozares regulējošo un pārraugošo institūciju darbību, un kāpēc?
3. Vai Jūsu sniegtā atbilde nozīmē, ka valstij šis darījums ir jāveic ar jebkādiem ekonomiskajiem nosacījumiem, lai tikai tiktu nodrošināts jūsu pieminētais energoapgādes drošums?
4. Ja tas tomēr to nenozīmē, tad lūdzam Jūs kā ekonomikas ministru sniegt ekonomisko pamatojumu šādai valsts rīcībai, kā arī Jūsu aplēses par sagaidāmo uzņēmuma akciju rentabilitāti, kuras Jūs gatavojaties iegādāties?
5. Kādā veidā Jūs esat paredzējis noteikt valstij pieņemamo akciju robežvērtību, par kurām valstij tās būtu pamatoti iegādāties?
6. Vai EM ir izvērtējusi alternatīvas iespējas, kā, iztērējot vairākus desmitus miljonus eiro, valsts varētu uzlabot energoapgādes drošumu? Ja tas ir ticis veikts – lūdzu iesniegt šo iespēju salīdzinājumu. Ja nav – kāpēc tas nav ticis darīts?
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
