Jautājumi un atbildes: bēgļi, nelegālie imigranti, ekonomiskie migranti... kas ir kas?

Redzu draugus, kuri Facebook un Twitter nemitīgi dalās ar bildītēm un tekstiem, kas visu laiku norāda, ka tie, ko uzņemsim, nebūs bēgļi, bet gan nelegālie imigranti vai ekonomiskie bēgļi, kuri devušies uz Eiropu labākas dzīves meklējumos. Daži pat apzināti vārda „bēgļi” vietā konsekventi lieto vārdu „blēži”.

Lai izbeigtu manipulācijas, dalīšos savā pieredzē un zināšanās šajā jomā. Kā jau daudzi noteikti zina, esmu biedrības „Zvannieku mājas” juriste, kas bijusi līdzās un palīdzējusi 7 bēgļiem no Somālijas, kas pirms 10 gadiem ieradās Latvijā un pārpratuma dēļ nonāca Zanniekos. Šobrīd strādāju zvērinātu advokātu birojā Lielbritānijā un mūsu birojā ir vismaz 2500 patvēruma meklētāju lietas, ar kurām man ir regulāra saskare.

 Es nepretendēju uz to, ka spēšu uz visiem jautājumiem atbildēt 100% pareizi, bet zinu pietiekami, lai palīdzētu kliedēt neskaidrības miglu daudzos jautājumos.

PAR TERMINIEM – PATVĒRUMA MEKLĒTĀJI VAI BĒGĻI – KO TAD LATVIJA UZŅEMS UN KO TAS NOZĪMĒ?

Es sazinājos ar ārlietu ministru Rinkēviča kungu un viņš man apstiprināja – Latvija uzņems 250 patvēruma meklētājus. Lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu izlems Latvijā.

Cilvēkam bez juridiskas izglītības varbūt ir grūti orientēties visos terminos, bet es centīšos tos izskaidrot vienkāršā valodā. Tā kā runa ir patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas teritorijā, tad izmantošu terminoloģiju, kāda tā ir Patvēruma likumā.

Tātad cilvēks, kurš ir pametis savu valsti un lūdzis patvērumu kādā citā valstī, bet lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu vēl nav pieņemts, ir patvēruma meklētājs.

Neatkarīgi, kā persona ir ieradusies valstī – ar oficiālu iebraukšanas dokumentu (vīzu, uzturēšanās atļauju) vai vienkārši šķērsojot robežu bez jebkādiem dokumentiem, brīdī, kad persona izsaka lūgumu pēc patvēruma, persona kļūst par patvēruma meklētāju.

Mēs visi zinām, daudzi šķērso Vidusjūru un Itālijā un Grieķijā ierodas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Daudziem nav arī personu apliecinošu dokumentu. Jā, atbildīgajām iestādēm ir tiesības personas aizturēt uz noteiktu laiku, lai noskaidrotu personas identitāti. Tomēr, ja persona ir izteikusi lūgumu par patvērumu, tā nav uzskatāma par nelegālo imigrantu. Tāda persona uzskatāma tikai un vienīgi par patvēruma meklētāju.

Kādēļ? Tādēļ, ka gadījumos, kad persona kvalificējas bēgļa statusam (vajāšana, spīdzināšana, karš izcelsmes valstī), parasti personai nedod iespēju iziet likumisko ceļu derīga ceļošanas dokumenta (vīzas) iegūšanai. Ja tevi vajā un spīdzina, ļoti bieži tev ir tikai pāris stundas, labākajā gadījumā pāris dienas, lai Tu pamestu savu valsti. Tieši tāpat kā tas bija 2.Pasaules kara laikā, kad daudzi latvieši šķērsoja Baltijas jūru, lai meklētu patvērumu Zviedrijā. Nevienam nebija laika iet uz vēstniecību, iesniegt vīzas pieteikumu, pagaidīt mēnesi vai vairāk, līdz tevi uzaicinās uz interviju un tev piešķirs vīzu. Ja cilvēkam pastāv dzīvības apdraudējums, vajāšana, kara briesmas utt., tad jārīkojas/jābēg ir nekavējoties.

Protams, var būt izņēmuma gadījumi, kad patvēruma meklētājiem ir bijusi iespēja ieceļot valstī ar derīgu ceļošanas dokumentu un tad pieprasīt patvērumu. Tādi gadījumi manā pieredzē ir ļoti reti.

Kad tomēr persona ir nelegālais imigrants? Tad, ja persona ir ieradusies valstī bez derīga ieceļošanas dokumenta, pretlikumīgi šķērsojot valsts robežu bez nolūka lūgt patvērumu vai kā citādi legalizējot savu statusu valstī, bet ar nolūku šajā valstī dzīvot un/vai strādāt, pārkāpjot konkrētās valsts likumus.

Pasaulē jau krietnu laiku lauž šķēpus arī par terminiem, kad imigrants ir nelegālais imigrants un kad neregulārais imigrants (irregular immigrants). Neiedziļināšos detaļās, bet, ja pareizi esmu sapratusi, tad tos cilvēkus, kas šķērso Vidusjūru un lūdz patvērumu, juridiski korektāk ir saukt par neregulārajiem imigrantiem, nevis par nelegālajiem. Tieši augstāk aprakstīto iemeslu dēļ.

Patvēruma meklētāja statuss ir pagaidu statuss, līdz atbildīgās iestādes pieņem lēmumu par to, vai personai piešķirams bēgļa statuss vai ne.

Kamēr personai ir patvēruma meklētāja statuss, personai nav tiesību strādāt Latvijas Republikā, kā arī nav tiesību saņemt pabalstus (tos ar saņemt tikai pēc bēgļa statusa piešķiršanas). Patvēruma meklētājiem ir tiesības tikt izmitinātiem Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (cik man zināms, ir tikai viens tāds centrs – Mucenieki Ropažu novadā) un saņemt uzturnaudu, kas ir ne vairāk un ne mazāk kā €2.15 dienā (~ €65 mēnesī).

Atbildīgajām iestādēm parasti ir 3 mēneši laika (bet sarežģītos gadījumos to ar pagarināt līdz 12 mēnešiem), lai izskatītu personas lūgumu pēc patvēruma.

Patvēruma likums paredz, ka Latvijā var piešķirt 2 veida patvērumus – Bēgļa statusu vai Alternatīvo statusu. Tiem, kuriem nav slinkums, ir iespēja detalizēti izpētīt Patvēruma likuma 20.-29.pantus, lai noskaidrotu, kad konkrēti tiek piešķirts bēgļa statuss un kad alternatīvais statuss. Es to paskaidrošu īsumā (dažas detaļas vai nianses var tikt izlaistas).

Bēgļa statusu persona var iegūt, ja tā pamatoti baidās no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem. Vajāšanai ir jāizpaužas kā konkrētām darbībām (piemēram, vardarbība, diskriminējošas iestāžu darbības), kas ir tik nopietnas, ka tās būtiski pārkāpj personas pamattiesības vai pat apdraud dzīvību. Vajāšanai jābūt konkrēti pierādāmai, tāpat ir jāpierāda personas piederība konkrētai rasei, reliģijai, tautībai, sociālajai grupai vai politiskajiem uzskatiem. Iestādei vai tiesai ir detalizēti jāizvērtē konkrētā cilvēka gadījums, apstākļi un apdraudējuma nopietnība, un tikai tad, ja tie ir pamatoti, tad statusu piešķir.

Alternatīvo statusu piešķir tad, ja personai nevar piešķirt bēgļa statusu, bet ir pamats uzskatīt, ka persona, atgriežoties savā izcelsmes, var tikt pakļauta smagam kaitējumam, piemēram, ja personai var piespriest nāves sodu, pakļaut spīdzināšanai, vai pastāv draudi civiliedzīvotāju dzīvībām dēļ bruņotiem konfliktiem izcelsmes valstī.

Atšķirība starp vienu un otru statusu – ja piešķirts ir bēgļa statuss, tad persona iegūst pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet, ja personai piešķirts alternatīvais statuss – tikai termiņuzturēšanās uz 1 gadu. Katru gadu, pagarinot uzturēšanās atļauju, ir jāvērtē, vai vēl aizvien pastāv tie draudi, kas bija par pamatu statusa piešķiršanai. Ja draudi vairs nepastāv (bruņotie nemieri ir beigušies), personai ir jāatgriežas izcelsmes valstī.

BŪTISKI - ne vienu, ne otru statusu nepiešķir, ja patvēruma meklētāja iemesls lūgt patvērumu ir ekonomiska rakstura. Tāpat statusu nepiešķir, ja personas vajāšana vai smaga kaitējuma risks ir tikai kādā izcelsmes valsts daļā, bet citā valsts daļā persona var justies droši. Statusus arī nepiešķir tad, ja personas ir izdarījušas noziegumus pret cilvēci, mieru, ir izdarījušas smagus vai sevišķi smagus noziegumus (slepkavības, laupīšanas, izvarošanas utt.) vai ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai (tajā skaitā terorisma draudus).

Augstāko izskaidrošu ar konkrētiem piemēriem:

- Krievu oligarhs Boris Berezovskis pamatoti baidījās no Putina režīma vajāšanas sakarā ar saviem politiskajiem uzskatiem (un spēja vajāšanas draudus pierādīt), tādēļ ieguva bēgļa statusu Lielbritānijā.

- 7 somāļu bēgļi lūdza patvērumu Latvijā tā dēļ, ka viņu valstī notiek bruņoti nemieri un viņu kā civiliedzīvotāju dzīvības izcelsmes valstī var tikt apdraudētas. Viņi ieguva alternatīvo statusu un uzturēšanās atļauju uz 1 gadu, un katru gadu atbildīgajām iestādēm bija jāvērtē, vai bruņotie konflikti Somālijā vēl aizvien notiek un vai viņiem nav laiks atgriezties.

Tātad tikai tad, kad atbildīgās iestādes vai tiesa ir piešķīrušas personai bēgļa statusu, mēs varam tos saukt par bēgļiem.

NEDAUDZ PAR PABALSTIEM

Tikai tad, kad personas ir ieguvušas bēgļa vai patvēruma meklētāja statusu, tās var saņemt pabalstu dzīvošanai un latviešu valodas apguvei. Turklāt – pabalstus bēgļiem maksā tikai 12 mēnešus, bet personām, kuras ir ieguvušas alternatīvo statusu, – 9 mēnešus. Tiek sagaidīts, ka šo 9-12 mēnešu laikā personas ir izvākušās no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, pašas spēj īrēt sev dzīvesvietu, ir apguvušas valodu un spējušas atrast darbu, lai pašas sevi apgādātu.

Tas nozīmē, ka ikviens Latvijā var būt drošs, ka neviens laimes meklētājs, kas savas izklaides dēļ devies aizrautīgā ceļojumā pāri jūrai, netiks uzreiz te pie treknā desas luņķa, kas būs jāuzsauc Latvijas nodokļu maksātājiem.

Persona vispirms ieradīsies kā patvēruma meklētājs, un, kamēr viņa pieteikuma pamatotību izskatīs iestādes, viņš saņems €2.15 dienā (~ €65 mēnesī). Tikai tad, ja būs pamats piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, Latvijas Republikas nodokļu maksātāji ar pabalstu palīdzēs šai personai atsperties un uzsākt dzīvi Latvijā. Jo ātrāk uzradīsies tādi darba devēji, kas būs ar mieru bēgļus nodarbināt un maksāt vismaz minimālo algu, jo ātrāk šīs personas būs nost no nodokļu maksātāju kakliem.

PERSONAS, KURĀM NEPIENĀKAS BĒGĻA VAI ALTERNATĪVAIS STATUSS, TIEK DEPORTĒTAS ATPAKAĻ UZ TO IZCELSMES VALSTĪM. Tas arī attiecas uz ekonomiskajiem migrantiem.

Tas nozīmē – ekonomiskie migranti nekad nekvalificēsies pabalstiem, kas pienākas bēgļiem.

PAR ĢIMEŅU ATKALAPVIENOŠANOS

Jā, atbilstoši starptautiskajām normām un Patvēruma likumam (38.pants) bēgļiem ir tiesības atkalapvienoties ar savām ģimenēm. Bet būtiskākais šajā jautājumā ir – tas var notikt tikai tad, ja persona Latvijā ir nodzīvojusi vismaz divus gadus. Tas nozīmē – līdz tam laikam jau tiek sagaidīts, ka bēglis pats strādā un sevi pilnībā apgādā. Ir arī spējīgs pilnībā apgādāt savus ģimenes locekļus un tie nekādā veidā nebūs uz nodokļu maksātāju pleciem.

Turklāt ir ļoti limitēts tas radu loks, ar ko bēglis var atkalapvienoties. Piemēram, tikai nepilngadīgas personas var uzņemt pie sevis māti un tēvu. Pilngadīgie bērni to nevar.

Tā ka bažas, ka, uzņemot 250 bēgļus, te vienlaikus tiks atvērtas robežas arī miljonam viņu radinieku un ka visi viņi tagad dzīvos uz Latvijas nodokļu maksātāju kakla, ir pilnīgi nepamatotas.

DAŽI NO IESPĒJAMIEM 250 SCENĀRIJIEM

Tātad, balstoties uz šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu (Patvēruma likumu + starptautiskajām normām), te būs daži no iespējamiem 250 scenārijiem:

Situācija Nr.1: Tā saucamais "Ekonomiskais migrants" jeb "laimes meklētājs" no Ganas, kurš ticis līdz Lībijai, samaksājis cilvēku kontrabandistiem, ieradies Itālijā un lūdz patvērumu, jo grib nopelnīt naudu/saņemt dāsnus pabalstus Eiropā.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem €2,15 dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē personu atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr.2: Persona no Lībijas bēg pāri Vidusjūrai, jo baidās par savu dzīvību dzimtenē, dēļ tā saucamās Islama valsts (IS) bruņotajiem uzbrukumiem šajā valstī.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem €2,15 dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka persona patiesi ir no Lībijas un tur patiesi IS slaktē vietējos, tad pieņem lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu, izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju uz 1 gadu. Pēc gada iestādes vērtē, vai Lībijā IS vēl aizvien slaktē vietējos. Ja jā, tad pagarina atļauju vēl uz 1 gadu. Pēc gada vērtē atkal. Un tā, līdz draudi vairs nepastāv un personai ir jāatgriežas dzimtenē.

Pabalsti pienākas pirmos 9 mēnešus.

Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem 2 gadiem. Uz laiku, cik ilgi personai ar alternatīvo statusu pašam ir tiesības uzturēties Latvijā.

Situācija Nr.3: tas pats, kas situācijā Nr.2 + zināms, ka persona ir bijusi kādā no bruņotajām grupām un piedalījusies citu cilvēku nogalināšanā.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem €2,15 dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē personu atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr. 4: tas pats, kas situācijā Nr.2 + persona ir iesaistījusies noziedzīgā grupējumā un Latvijas varas iestādēm ir pamatotas bažas, ka konkrētā persona varētu plānot terora aktus Latvijā.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem €2,15 dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē personu atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr.5: kristietis no Lībijas bēg pāri Vidusjūrai, jo Islama valsts kaujinieki ir spīdzinājuši personu viņa reliģijas dēļ. Personai vairāki ģimenes locekļi ir nogalināti sakarā ar viņu reliģiskajiem uzskatiem. Ir izteikti nepārprotami un pierādāmi draudi, ka, atgriežoties dzimtenē, arī šo personu nogalinās.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem €2,15 dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka persona patiesi ir no Lībijas, persona patiesi ir kristietis un Lībijā patiesi IS viņu spīdzinājuši un nogalinājuši ģimenes locekļus, tad pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot patstāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus.

Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem 2 gadiem.

Situācija Nr.6: kristiešu ģimene no Nigērijas ziemeļiem bēg no islama ekstrēmistu Boko Haram vajāšanas.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem €2,15 dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu, jo personas var gūt drošu patvērumu Nigērijas dienvidos. Personas deportē atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr.7: tīņu vecuma jauniete no Sudānas, bēgusi pāri Vidusjūrai, jo ģimene vēlas izdarīt viņai sieviešu ģenitāliju apgraizīšanu un plāno piespiedu laulības.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem €2,15 dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņas pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka jauniete patiesi ir no Sudānas, ka ir pierādāms tas, ka personai patiešām ģimene plānojusi ģenitāliju apgraizīšanu un piespiedu kārtā izdot pie vīra, tad pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot patstāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus.

Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem 2 gadiem. Ja persona plāno uzņemt tos ģimenes locekļus, no kuriem bēga, tad tas var būt pamats personas bēgļu statusa pārskatīšanai, jo tas liek apšaubīt vai sākotnēji sniegtā informācija bijusi patiesa.

Situācija Nr.8:  Sieviete no Mali, kuru bruņoto konfliktu laikā izvarojuši IS kaujinieki. Sieviete izvarošanas rezultātā palikusi stāvoklī. Ģimene un visa vietējā sabiedrība personu nepieņem sabiedrībā, viņu fiziski un emocionāli pazemo, jo "viņai bijis sekss ārpus laulības". Pēc vietējiem likumiem sievietei par šo "pārkāpumu" draud miesas sods - publiska nopēršana ar siksnām 200 reizes vai nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem €2,15 dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņas pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka sieviete patiesi ir no Mali, ka ir pierādāms tas, ka viņa tikusi izvarota un tā rezultātā palikusi stāvoklī, ir pierādāms, ka personai patiesi draud miesas vai nāves sods par "ārlaulības seksu" (tad nekas, ka tā ir izvarošana), tad pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot patstāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus.

Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem 2 gadiem. Ja persona plāno uzņemt tos ģimenes locekļus, no kuriem bēga, tad tas var būt pamats personas bēgļa statusa pārskatīšanai, jo tas liek apšaubīt vai sākotnēji sniegtā informācija bijusi patiesa.

Es ceru, ka šis skaidrojums ir kaut nedaudz palīdzošs, atvēsinās uzkarsušos prātus un ienesīs nedaudz racionālāku pieeju šajā diskusijā.

Pārpublicēts no http://ineseejugbo.blogspot.co.uk/2015/08/jautajumi-un-atbildes-begli-nelegalie.html

Novērtē šo rakstu: