Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Matīss Kaļāns
02.04.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā vienādi. Kontekstā ar Zelta mikrofonu.

"Un es īsti nesaprotu, kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem? Kamēr mūsu bērni nedrīkst doties uz skolu, interešu pulciņiem un satikt savus vienaudžus, Zelta mikrofons var norisināties skatītāju pilnā zālē! Kamēr skaņu un gaismu nodrošināšanas kompānijas, dekoratori un scenogrāfi domā, kā nosegt ikmēneša nomas maksu par savām noliktavām, no kurām tehnika un inventārs nav izbraukusi gadu, Zelta mikrofona viesiem nav jāliek maskas! Kamēr restorāni un kafejnīcas izsniedz ēdienu tikai līdzņemšanai, balvu saņēmēji, bez maskām, apskaujas uz skatuves! Kamēr vecāki ar maziem bērniem strādā no mājām, pildot bērnudārza audzinātājas funkcijas, tikmēr Ansis uz ceremoniju ir ieradies kopā ar sievu."

Šobrīd notiekošais manī raisa skumjas, bažas, satraukumu un vienlaicīgi arī ļoti aizraujošas un patīkami satraucošas sajūtas - vēstures, tagadnes un iespējamo nākotnes attīstības scenāriju konteksta. Šobrīd ar diezgan lielu pārliecību atļaušos teikt - 99.9% cilvēku izjūt nekad nepieredzēta līmeņa nedrošibas un nenoteiktības sajūtu. Sajūtu, ka "viss mainās un tik ātri, ka neko nesaprotu un neko nevaru paredzēt".

Mēs katrs kā vienmēr šo sajūtu aprakstām vai arī neaprakstām visdažādākos veidos (par to psihoterapeiti, psihologi, psihoanalītiķi n-tās teorijas un grāmatas sarakstījuši) un arī izvēlamies atšķirīgu rīcību. Taču, ja pavērosiet, tad tā "vidējā sajūta" gada laikā ir būtiski pavirzījusies "neko nesaprotu, nekas nav skaidrs" virzienā.

Proti, šobrīd pieredzam, kā gandrīz brīvā kritiena paātrinājumā brūk viss tas jeb pamatprincipi, uz kā ir būvēta mūsu šābrīža sabiedrība un katra individuāla cilvēka dzīve. Tas nozīme, ka notiekošie procesi ir vienlaikus gan globāli, gan ļoti personīgi. Emocionāli, fiziski, mentāli un, iespējams, garīgi personīgi. Nu, tā - līdz pašam dziļumam!

Situācija, kad paši mierīgākie, praktiskākie, racionālākie, meditatīvākie, apzinātākie, gudrākie, viedākie un pat arī intelektuālākie tiek “iešūpināti”. Ir sajūta, ka visi zaudē jebkādu sajutu par “kontroli”... gan tie "viedie" un "intelektuālie". Vienlaicīgi visi “globāli” tiek iespiesti “sevi”, “sava patiesajā Es, kur vairs esmu tikai es”...

Tikai šajā stāvokli mēs varam sākt meklēt atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem sava “žurku skrējiena” neatradām ne vejadzību, ne attiecīgi vēlmi jeb gribu atbildēt. Tagad ir jaatbild - katram pašam sev un tikai pēc tam sava redzējuma jādalās ar citiem. Daloties ar citiem, mēs ieklausāmies citos un meklējam vienojošo, kas rezonē un saskan.

Kad sāksim saprast un pieredzēt dzīvē fundamentāli vienojošo, tad, iespējams, arī dzīvosim tā, ka gan katrs, gan visi kopā vēlēsimies dzīvot. Taču šī impulsa jeb nodoma sēkla ir katrā cilvēkā, un katrs cilvēks primāri ir pats atbildīgs par šo sēklu. Vienīgais, ko cilvēks var darīt, ir nodrošināt vidi, lai šī sēkla var augt.

Tā nav “jāaudzē”; tā aug pati, ja vide ir augšanai labvēlīga. Sēkla ir nodoms. Mūsu rīcība un darbi - vide. Mēs personīgi esam atbildīgi par šiem abiem aspektiem - gan sēklu, gan vidi.

Pirmais un būtiskākais, ka mēs izdarām IZVĒLI uzņemties šo atbildību. Ka atbildības uzņemšanās ir nevis MĒRĶIS, bet gan process, kas notiek visu laiku un par kuru man visu laiku ir jābūt vērīgam. Jo VĒSTURĒ ir PIERĀDĪJUMI, ka vienmēr, kad mēs pārstājam uzņemties personīgo atbildību par sevi, mūsu dzīves pieredze un kvalitāte mazinās ģeometriskajā progresijā. Šis nodoms jeb sēkla - par personīgo atbildību ir mūsu cilvēka pieredzes pamats.

Otrs stūrakmens ir brīvība. Jebkurš nodoms (sēkla jeb ideja), kas ved prom no personīgas pieredzes un atbildības, vienlaikus gan atņemot rīcības iespējas (atbildību), gan uzliekot personīgi grūti saprotamu (subjektīvu) "kolektīvo atbildību", rada fundamentālu asimetriju un disonansi, kuras vienīgais loģiski paredzamais "rezultāts" ir "iznīcība" (pašiznīcināšanās vai nespēja izdzīvot vidē, kas var būt viens un tas pats).

Līdz tam brīdim, kad nesāksim uzdot sev šos jautājumus, mēs visticamāk turpināsim “audzēt” citu iesētas “seklas” jeb “nodomus”. Ja šī sēkla jeb nodoms nav mūsu (personīgs), tad ir pavisam skaidrs, ka arī augs un augļi mums var nepatikt. Tas, ko piedzīvojam šobrīd, ir tagadne jeb “augļi” tām sēklām jeb nodomiem un procesiem jeb darbībām, kuri tika palaisti ļoti sen (pat pirms mūsu dzīves), un kaut kādi aspekti un principi ir pat vēl senāki (vairāki gadu tūkstoši).

Šobrīd sliecos domāt, ka, iespējams, sākotnējā “sēkla” bija labs nodoms jeb ideja, taču “rīcības” jeb “darbību” laikā mēs to pazaudējām, jo šī nodoma realizācijas “blaknes” bija tik patīkamas (arvien mazāk nācās uzņemties atbildību, kas ir vilinoši), ka tas mūs apžilbināja, liedzot spēju redzēt Visu kontekstu. Tagad šie augļi galīgi nav tādi, ko mēs sākotnēji bijām domājusi.

Tagad mēs sākam uzdot šos jautājumus plašākās un mazākās grupās - gan klātienē, gan virtuāli. Un tas ir burvigi - mēs sākam pašorganizeties, mēs sākam uzņemties atbildību par savu dzīvi, mēs sākam atbrīvoties no visa veida dogmām, pārliecībām un iedeoloģijām.

Burvīgi arī ir tas, ka mums šobrīd ir tehnoloģijas un risinājumi, lai nekad nebūtu tā, kā bija iepriekš - un tā nekad nav! Vienmēr ir citādi. Arī tagad - risinājums ir citāds, nekā tas ir bijis iepriekš. Pagātne nekad pilnībā neatkārtojas.

Mums varbūt ir beidzot laiks ieraudzīt, kas ir tas, kas mēs patiesi esam un ko mēs vēlamies? Kas ir jāizdara, lai tas notiktu? Kā vēlamies būt un mijiedarboties? Mēs ZINĀM, ka centrālās jeb globāli centralizētās pārvaldes sistēmas VIENMĒR ir sabrukušas. Ir skaidrs, ka šāds modelis nestrādā.

Ar šīm zināšanām un pieredzi uzdodam sev jautājumu - kādi ir risinājumi? Kā labāk tālāk? Ļoti praktiski par katru tēmu - attiecības, veselība, darbs, nauda, bizness, izglītība, drošība, sabiedrības mijiedarbība, utt. Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokas.

Šīs vienlaicīgi ir gan ļoti globālas, gan tikpat ļoti personīgas un individuālas pārmaiņas. Mēs individuāli tās ne kontrolējam, ne ietekmējam, taču visi kopā mēs paši ESAM šīs pārmaiņas un attiecīgi tieši un nepastarpināti tās veidojam. Šeit arī ir šo notikumu mistiskais jeb ezoteriskais aspekts jeb paradokss - vienlaicīga "ļaušanās", "paļāvība", "ticība" jeb “padošanās” un praktiska rīcība, darbība jeb aktivitāte.

Šis ir laiks, kad polaritātes jeb pretpoli tiek integrēti vienā Veselumā. Dualitāte kļūst apzināta un integrēta. Tā tiek pieredzēta, lai radītu vēl plašāku pieredzes spektru, un nevis, lai cīnītos savā starpā un sašķeltos naidīgās un agresīvās nometnēs. Arī to jau esam darījuši - daudz un sen! Tas nedarbojas!

Kas varētu darboties? Varbūt varam par šo parunāt? Tā godīgi un atklāti? Varbūt tā varētu būt virzība no konkurences uz kopradi, kopdari, kopveidi? Vai varam iztikt bez “ekspertiem”, kuri “visu zina labāk”? Tā cilvēcīgi jeb “по душам” - ieklausoties, dzirdot un pieņemot atšķirīgo un vienojoties par kopīgo? Neuzskatot, ka cilvēki ir "dzīvnieki", "stulbeņi", "muļķi", "nozombētie", kuri "kādam" ir jāvada.

Vai varam saskatīt, ka cilvēki ir plaukuši un zēluši, kad tiem ir bijusi vienlaicīga iespēja gan brīvi rīkoties un mijiedarboties, gan arī saņemt ļoti tiešu atgriezenisko saiti par savu rīcību un darbību, kas automātiski nozīmē ļoti augstu personīgās atbildības līmeni par sevi un savām darbībām?

Vai spējam redzēt, ka jebkādi, pat vislabākiem nodomiem apveltītie mēģinājumi panākt "centralizētu pārvaldi, kas zina, kā cilvēkiem jābūt un jādzīvo" ir izgāzušies? Vai esam spējīgi saskatīt šos faktus un cēloņsakarības, un to, ka šobrīd piedāvātie risinājumi (izolācijas, distancēšanās, mijiedarbības un komunikācijas noteikumi, runas noteikumi (ko drīkst, ko nedrīkst teikt, kas ir un kas nav pareizi, u.t.t.) ir ar VIRZĪBU prom no personīgas atbildības modeļiem uz centralizētiem un augsti reglamentātiem sabiedrības modeļiem - autoritāru režīmu.

Vai tas ir patiesi tas, ko vēlamies? Uz kā pamata mums tā pēkšņi ir jāatskās no personīgās brīvības? Kā vārdā? Ar kādu mērķi? Vai respiratorais vīruss, kas, kopumā ņemot, nav radījis eksistenciālus draudus cilvēcei, lai būtu pamats izsludināt kara laikam atbilstošu "ārkārtas situāciju", ir tā vērts?

Vai spējam redzēt, ka šos "risinājumus" mums piedāvā tieši tie paši cilvēki, kuriem mēs lielā mērā bijām "deleģējuši" atbildību par savu dzīvi? Mēs to izdarījām labākas dzīves vārdā visiem - īpaši sev un saviem tuvākajiem. Mēs diemžēl aizmirsām, ka labākais ceļš uz labu dzīvi ir tas, kuru katrs pats sev izvēlas, un katram tā atbilde ir sava.

Tikai pirms nieka 30 gadiem mēs vēl bijām sistēmā, kurā mūsu izvēļu iespējas bija daudz mazākas. Vai esam to aizmirsuši un gatavi vēlreiz akli ticēt kaut kādai citu "idejai"? Vai esam ar tik ļoti "zinātnisma" un "intelektuālisma" aizmiglotu spēju uztvert, ka dzīvosim realitātes noliegumā un degradēsim savu cilvēka dzīves kvalitātes pieredzi līdz "dzīvnieciskam biorobota līmenim", kuru pie dzīvības uztur "tehnoloģijas sasniegumi", šim "cilvēkam" nekas nav jādara, smadzeņu implanti nodrošina visu vajadzīgo "pieredzi", un uzturvielas tiek nodrošinātas pa trubiņām?

OK, es varbūt uzzīmēju baigi "tumšo bildi", bet vai tomēr? Vai esat pamanījuši to, ka bieži ar šādām bildēm un ainām mūs baro mūsu masu mediji? Vai esat kaut ko dzirdējuši par neirolingvistisko programmēšanu? Jo vairāk cilvēkiem rāda šo "realiāti", jo vairāk cilvēku šo "realitāti" sāk pieredzēt.

Mums vienkārši ir šos plašos un dažādos cilvēka un cilvēces pieredzes aspektus jāspēj aptvert un integrēt mūsu tagadnē. Mēs nevaram vairs skatīt atrauti "veselību" no "uzņēmējdarbības" un "uzņemējdarbību" no "politikas", un "politiku" no "personīgās dzīves". Šie visi ir diezgan kompleksi un integrēti procesi. Tie arī tā ir jārisina. Pat, ja šķiet, ka sistēmas dabā nav un tur ir haoss, kas atkal ir viena no iespējams ierobežojošām pamata idejām jeb sēklām, un viss ir radies "nejaušības" rezultātā, tas arī jau ir neprecīzi.

Atklājot jaunas liecības par cilvēku izcelsmi un vēsturi, apvienojot tās ar mūsdienu tehnoloģijām un spēju uztaisīt "zoom-out" un "zoom-in" vienā un tajā pašā laikā, mēs pēdējo desmit gadu laikā esam atklājuši tik daudz tā, kas fundamentāli apgāž iepriekš pastāvējušās teorijas, uz kurām ļoti daudz kas ir veidots no šobrīd pastāvošā.

Mums arī ir jāsaskata, ka, iespējams, tie, kuri mums aktīvi cenšas uzspiest savu "jauno kārtību", ir tie paši vai ideju sekotāji, kuriem pateicoties esam arī šajā situācijā. Vai tas loģiski nenozīmē arī to, ka jauno risinājumu izveidē un izstrādē daudz lielāka loma jāspēlē katram cilvēkam un ka to ir pieteikami vienkārši nodrošināt, ņemot vērā tehnoloģijas?

Vai vēsture un pieredze (Šveice, Lihtenšteina, u.c.) nerāda, ka decentralizēti pārvaldes modeļi ir efektīvāki un piemērotāki izaugsmei? Vai Floridas štats ASV šobrīd nav skaidrs apliecinājums tam? Kāpēc mēs Latvijā tik viennozīmīgi esam gājuši līdz Kalifornijai līdzīgiem ierobežojumiem pretstatā Floridas? Vai kāds ir veicis pragmatisku datu analīzi un secinājumus par pieejām? Kā ar Zviedrijas pieeju? Kādi ieguvumi, kādi riski? Kas labs, kas ne? Ko varam pie mums ieviest, bet ko ne? Kāpēc? Kādi kritēriji?

Es domāju, ka, šādi virzot sarunas jebkurā vidē, kurā mēs esam - vai tā būtu ģimenes virtuve, virtuālā darba sapulce, Saeimas sēde vai "taureņu" pirts, mēs nonāksim līdz harmoniskākiem risinājumiem, kas virzīs uz tādu dzīvi, kādu vēlamies. Un man sajūta, ka arī tas var notikt pietiekami ātri un nesāpīgi. Atkal - jautājums ir par mūsu izvēli un nodoma sinhronitāti (dziļu personīgu izpratni).

Tās tik manas pārdomas par tēmu “visi ir vienlīdzīgi, bet daži “vienlīdzīgāki” par citiem”.

Esam!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

FotoPartiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

FotoCienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

FotoVakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.
Lasīt visu...

21

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

FotoMēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
Lasīt visu...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....