Jenoti atjēgušies, ka sile, no kuras viņi gadiem alkatīgi bija rijuši, nu ir tukša
Aivars Markots04.04.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Kādam vēl nacionāla mēroga kaunam jānotiek, lai mēs atjēgtos un saprastu, kur mūsu ir novedis Vienotības kartelis. Kam vēl būtu jāsabrūk, kam būtu jānobankrotē vai kas vēl būtu jāieliek cietumā, lai mēs saprastu, ka jenoti ir totāli noplicinājuši valsti. Un tagad atjēgušies, ka sile, no kuras viņi gadiem alkatīgi bija rijuši, nu ir tukša.
Un tagad finanšu ministrs paziņo, ka tas vispār "neesot viņa uzdevums veidot budžetu". Tūlīt Sprūds paziņos, ka tas nemaz nav viņa uzdevums rūpēties par valsts drošību. Kozlovskis paziņos, lai liek viņam mieru - ķeriet bandītus un nelegālos migrantus paši.
Alvis redz šo kopainu. OK, no Kosmosa un pagaidām saraustīti un neskaidri. Bet mums jau gandrīz 20 gadus no visiem gludekļiem ir skanējuši nesaraustīti un skaidri, gludi un saķemmēti teksti. Un kur mēs esam?
Hermanis aicina mainīt valsts bezcerīgas stagnācijas paradigmu. Un tas ir pats galvenais. Līdz oktobrim laika vēl daudz.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
