Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr žoga izbūve uz austrumu robežas ieilgst, robežstabu dzīšana mūsu starpā turpinās bez brīvdienām. Kas pēdējo mēnešu laikā nevienu reizi nav par Kremļa aģentu nosaukts, tas visdrīzāk nav pateicis neko ievērības cienīgu. Vai arī ir pats dedzīgākais pretizlūks.

Var jau būt, ka dzīvojat sarunāties spējīgu cilvēku kopienā, kur politiskie jautājumi joprojām ir politiski, tas ir, ar izvēles iespēju, bet Latvijas socmediji, kur tautas noskaņojumu mērī šo rindu autors, tāda vieta noteikti nav. Katru dienu uzpeld pa kādam jautājumam, kurā nepareizā atbilde vai visniecīgākā vilcināšanās nozīmē putinista zīmogu ar oficiālu publikāciju visos ietekmeļu profilos.

Cik maz jautājumu atlicis, kuros atbildēt ne tieši tā, kā pūlis pavēl, uzreiz vēl nenozīmē atbalstīt Krievijas teroru Ukrainā. Katru dienu pa jaunam “Kam pieder …?” jautājumam. It kā nezinātu, kuri ir savējie un kuri ir svešie. Vēl vajag pārbaudīt. Varbūt izdosies noķert kādu paviršu piektkolonnistu. Jo izskatās, ka par daudz to mūsējo.

Kamēr es neesmu palicis viens savā sētā, ir pamats šaubīties par apkārtējo lojalitāti. Vai nu jūs esat “ar mums” vai “pret mums”. Bet vai jūs zināt, ko cilvēki jūsu lokā patiešām domā? Vai jums nav izdevies ap sevi izveidot mazo totalitāro režīmu, kurā vienīgais veids, kā izvairīties no apsūdzības iekārtas nodevībā, ir pārspēt pārējos savā dedzībā? Aicinājumi uz mērenību ir nodevība, un neviena ideja nevar būt par traku, kad runa ir par izvairīšanos no neatmazgājamās kremlina birkas. Jo bargāku un skaļāku sodu jūs izdomāsiet naidniekam, jo pareizāki skaitīsies jūsu uzskati.

Saeima paziņojumā ir atzinusi Krievijas vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju — par terorismu atbalstošu valsti. Tā kā pēc šī balsojuma parādījās kārtējā apsaukāšanās par to, ka kāds ir valsts ienaidnieks, ir jāizrunā divas lietas: par balsojumiem parlamentā un par pašu paziņojumu.

Saeimas balsojums ir Latvijas tautas (tās, kurai suverēnā vara) nostāja, jo tā nobalsoja mūsu priekšstāvji. Lai arī pati atziņa, ka Krievija nodarbojas ar terorismu, vairākumam nekādas šaubas neraisa, ne visi šīs rindas lasošie atsevišķi izvēlētos šajā brīdī parlamentam nākt klajā ar šādu paziņojumu. Taču Saeima tā ir lēmusi, un pārstāvniecības demokrātija nozīmē atzīt ar pārstāvju balsu vairākumu pieņemto. Ja Saeima neatbalstītu paziņojumu, mums būtu jāpieņem arī tas, pat ja mūsu vidū ir tādi, kas uzskata šo paziņojumu par nepieciešamu. Tādi ir demokrātijas spēles noteikumi.

Parlamentārā demokrātijā uz balsošanu neizliek neko tādu, uz ko nedrīkst atbildēt ar jebkuru no “atbalstu”, “neatbalstu” vai “atturos” un neizliek neko tādu, kā sekas kāds apzināti grasītos ignorēt, ja balsojums noslēgtos viņiem netīkamā veidā. Ja kādam priekšlikumam eksistē nepareizs balsojums, proti, tāds, kura rezultātā tiek pieņemts likums vai paziņojums, kas pārkāpj Satversmi vai demokrātiski tiesiskas valsts tiesību virsprincipus, tad šāds priekšlikums nav vispār izliekams uz balsošanu.

Ir jāsaprot, ko Latvija dara šai karā un kāpēc mēs esam vienā un ne otrā pusē. Latvija atbalsta un atbalstīs Ukrainu un ukraiņu tautu. Taču Latvija to dara nevis tāpēc, ka mums, piemēram, patiktu ukraiņi un nepatiktu krievi, bet tāpēc, ka pats Krievijas iebrukšanas fakts un metodes, ar kādām tas tiek realizēts, ir netaisnīga un prettiesiska rīcība. Mēs atbalstīsim Ukrainu, kamēr taisnība būs Ukrainas pusē.

Kā ar vainīgo sodīšanu? Latvijai par to ir jādomā atbilstoši savai varēšanai. Mums nav militārā spēka, lai piespiestu Krieviju atbildēt par savu rīcību. Mēs neesam policists, kas pielūko, lai šajā pasaules daļā starptautiskajās attiecībās valdītu tiesiskums. Mēs esam maza, iekšpolitiski suverēna valsts, kuras drošību garantē dalība NATO un pāris mūsu ilggadējo sabiedroto nelokāms atbalsts Baltijas valstu neatkarībai. Kad mēs savelkam dūrītes un izmetam pa kādam skarbam vārdam kādas lielvaras virzienā, mums ir jāsaprot, ka primāri par mūsu izteikumiem atbild kāds cits.

Šobrīd virs Baltijas gaisa telpas patrulē Ungārijas, nevis Latvijas gaisa spēki. Ja Krievija 24. februārī iebruktu Latvijā, tad, ja līdz atklātai karadarbībai tiktu, tie būtu NATO sabiedrotie, pateicoties kuriem mums vispār būtu jelkādas cerības uz savas valsts saglabāšanu. Latvijai ir jārunā ar saviem sabiedrotajiem, un parlamentam ir ar paziņojumiem jāpauž tautas nostāja, bet šai nostājai jābūt atbilstošai mūsu patiesajai varēšanai starptautiskajā arēnā. Ir aplami uzskatīt, ka neviens paziņojums no mūsu puses nevar būt par skarbu vai par skaļu. Šis paziņojums ir pieņemts, parlaments tā ir lēmis, labi. Tajā pašā laikā pastāv morāli pamatoti argumenti par labu klusākai retorikai Krievijas virzienā un skaļākiem darbiem Ukrainas labā.

Saeimas primārais uzdevums ir lemt tautas vietā. Latvijas tauta nelemj par visiem pasaules notikumiem. Mēs esam iesaistīti karā, jo tas notiek mūsu pasaules daļā, tajā piedalās mums tuvas tautas, pret vienu no tām tiek nodarīta liela netaisnība; karam un tā uzsācējai Krievijai ir vistiešākā ietekme uz mūsu ekonomiku un enerģētisko neatkarību.

Taču mēs neiesaistāmies visos netaisnīgajos konfliktos pasaulē. Un arī šajā karā mums politiski nav jāiesaistās visās tā dimensijās, jo mūsu iespējas ir ierobežotas. Eksistē jautājumu loks, kurā mēs vienkārši klusējam. Tāpēc, ka mums nav iespēju novest šos jautājumus līdz galam.

Saeima ir lēmusi, ka atzinums par terorismu ir jautājums, kurā mums ir jāiesaistās. Labi. Bet, ja šī pati Saeima nākamajam “bargākais Krievijas kritiķis” sacensību priekšlikumam pateiks “nē”, tas nenozīmēs, ka esam sākuši šaubīties par atbalstu Ukrainai. Tas varēs nozīmēt arī to, ka esam izsmēluši savas iespējas. Līdzīgi kā tad, kad Saeima balso par budžetu un noraida kādu priekšlikumu, tas nav obligāti pašas idejas neatzīšana, bet atteikšanās no valsts dalības idejas realizācijā. Mūsu saskares lauks ar karu ir ierobežots ar mūsu iespējām — ar mūsu iespējām diskutēt par to, iespējām cilvēku un finansiālā ziņā reāli kaut ko darīt un ar iespējām pielietot militāru spēku, ja mūsu lēmumi netiek respektēti.

Mūsu rūpes par Ukrainu un ukraiņu tautu nedrīkst būt atriebes par okupāciju un citiem pret latviešu tautu nodarītajiem noziegumiem motivētas. Uzskatīt, ka kaut kas var atdarīt, kompensēt vai mazināt sāpi par okupācijām un izsūtīšanām, ir noniecināt šos nepiedodamos noziegumos. Nevienam jaunam cilvēkam, kas pats nav piedzīvojis represijas, nav piedzīvojis okupāciju, nav tiesību pieņemt kādas kompensācijas, atvainošanos par okupāciju vai lolot ilūzijas, ka viņš ar savu neko nemaksājošo retoriku Krievijas Federācijas virzienā ir kaut ko atdarījis šai lietā.

Ja atskaita ekonomiskos jautājumus, mūsu galvenais uzdevums pašu mājās tagad ir saglabāt savu valsti un latviešu valodu kā tās eksistences pamatu. Vai Latvijas valsts interesēs nevarētu būt koncentrēties uz savām iekšlietām, saviem morālajiem pienākumiem attiecībā pret Ukrainu un atstāt Krievijas sodīšanu to ziņā, kuriem ir tam nepieciešamais militārais un ekonomiskais spēks? Tāda pozīcija noteikti ir saprotama, varbūt ne visiem pieņemama, bet ir.

Kad parlaments spriež par Satversmei atbilstošu priekšlikumu, tad neviens balsojums nedrīkst tikt izmantots par pamatu, lai noteiktu, kurš ir “ar mums” un kurš — “pret mums”. Jo “mēs” esam viss parlaments neatkarīgi no balsojuma iznākuma. Mums ir jāpārtrauc skatīt visi ar Ukrainu saistītie jautājumi kā valstiskās lojalitātes apstiprināšanas jautājumi. Mēs runājam par “karu” un “kara laiku”, bet mēs, Latvija, neesam kara stāvoklī. Pretējā gadījumā visa šī retorika par to, kuri ir naidnieka aģenti un kuri nav, nepaliktu bez sekām. Kara gadījumā nosaukt diskusijas oponentu par Kremļa aģentu nozīmē faktiski ierosināt viņa nāvessoda “izskatīšanu”. Vai politisko oponentu apsūdzētāji nodevībā atbild par savām replikām?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...