Iesaki rakstu: 
Plaši pazīstamā politiķa Jura Juraša sieva, kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, pēc tam Leonīda Loginova pārraudzībā esoša Rīgas brīvostas darbiniece Alla Juraša juridisko pakalpojumu privātbiznesu ar advokātu Aleksandru Berezinu pērn ir turpinājusi attīstīt ar labas un dārgas apvidus automašīnas BMW X5 iegādi. Par to, vai jauno auto izmanto arī citi Jurašu ģimenes pārstāvji, pagaidām ziņu nav.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 2017. gada vidū nodibinātā SIA Berezins Juraša, kurā Jurašai un Berezinam pieder pa 50% kapitāldaļu, pērn ir līzingā iegādājusies dārgu un labu apvidus automašīunu BMW X5 XDrive 30D, kura uz ielām atpazīstama pēc valsts numura LG6375.
Saskaņā ar oficiālo informāciju SIA Berezins Juraša nodarbojas ar juridisko pakalpojumu sniegšanu. 2017. gadā šī SIA spējusi gūt 145 tūkstošu eiro apgrozījumam iespaidīgu peļņu – vairāk nekā 96 tūkstošus eiro.
Par abu juristu pašreizējo klientūru Neatkarīgās Rīta Avīzes šodienas publikācijā saistībā ar Trasta komercbankas kriminālprocesa iztiesāšanu atrodams šāds fragments:
„Nav nekādu šaubu, ka atšķirīga no citiem procesa dalībniekiem aizstāvības taktika būs arī Jorena Raituma advokātam Aleksandram Berezinam, kurš gan uz pirmo tiesas sēdi nebija ieradies. No apsūdzētā Māra Sprūda gan tiesas sēdes laikā, gan starpbrīžos publiski stāstītā izriet, ka viņam ir dziļš konflikts ar citiem lielākajiem A. Berezina klientiem, kurus M. Sprūds uzskata pat par pašlaik iztiesājamā kriminālprocesa pasūtītājiem.
Proti, A. Berezins praktizē advokātu birojā Berezins Juraša kopā ar pašreizējā politiķa Jura Juraša dzīvesbiedri Allu. Šā advokātu biroja klients ir PNB banka (vēl pirms trim mēnešiem - Norvik banka) un/vai tās kontrolpaketes īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Savukārt pēdējam ir pretenzijas pret Latvijas valsti sakarā ar bankas apmēram 50 miljonu eiro izsniegto kredītu pazaudēšanu Winergy projektā. Tāpat G. Guseļņikovam ir pretenzijas pret visām fiziskām personām, par kurām viņš uzskata, ka tās varētu būt saistītas ar šiem Winergy projektā pazaudētajiem miljoniem, tostarp pret M. Sprūdu.
Visbeidzot M. Sprūds tiesā pieteica noraidījumu prokuroram U. Cinkmanim, balstoties uz aizdomām, ka A. Berezina klients Juris Jurašs ietekmējis liecinieku un uzdevies par KNAB amatpersonu.”
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
