Juristi par lidostas absurdo rīcību: mēs vakar ļoti smējāmies par šo gadījumu
PIETIEK15.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek svētdien virkni juristu aptaujāja par lidostas Rīga un tās noalgotās auditorfirmas Deloitte pārstāvja absurdo un nekompetento rīcību, pašiem sev laupot iespēju turpināt tiesvedību ar atlaistajiem lidostas drošībniekiem. Publicējam to juristu viedokļus, kuri bija gatavi izteikties publiski.
Guna Kaminska:
"Nevajag līst citu kabatā un pārmest citiem, kā arī izvēlēties kvalificētus juridiskās palīdzības sniedzējus. Es nezinu to materiālu, bet, ja pilnvarojums nebija tāds, lai varētu iesniegt kasācijas sūdzību, tad vainojamas ir abas puses – gan tas, kurš vēlējās un pieprasīja kasācijas sūdzības iesniegšanu, gan tas, kas nepasekoja, ka viņam šādas tiesības nav dotas. Līdz ar to ir nokavēts procesuālais termiņš, un diez vai šo iemeslu dēļ tiesa tos atjaunos un pagarinās. Tā nav bijusi kvalitatīva juridiskā palīdzība. Protams, klients var izvēlēties, kas to pārstāv tiesā Advokātiem monopols ir tikai aizstāvība. Visur citur var būt personas, kurām ir izsniegtais pilnvarojums. Bet, ja neprot sagatavot pilnvarojumu, tad saņem pēc nopelniem."
Kalvis Torgāns:
"Termiņi un noteikumi, kas drīkst sniegt kasācijas sūdzību, ir ļoti strikti. Ja tur ir kaut kas pārkāpts vai nokavēts, tad tur vairs neko nevar darīt. Protams, atbildīga par to, lai personai, kas sniedz kasācijas sūdzību, ir nepieciešamais pilnvarojums, ir persona, kura ir ieinteresēta kasācijas sūdzībā. Protams, ņemot vērā summas, kas ir samaksātas, var būt runa par to, ka varbūt var pietiesāt zaudējumus no auditorkompānijas, bet tas ir jāskatās, kā ir atrunāts līgumā. Es vairāk zinu par tiem termiņiem un procesuālo kārtību. Pastāv iespēja, ka var atjaunot tiesvedību šajā lietā, ja to prasa ģenerālprokurors, bet tas ir tikai tādos gadījumos, ja var pierādīt, ka valstij nodarīti lieli zaudējumi. Nedomāju, ka šādā situācijā ģenerālprokurors to uzņemsies. Bet ja pilnvarojums nav bijis pareizs un termiņš ir beidzies, tad tur vairs neko nevar darīt."
Viktors Tihonovs:
"Mēs vakar juristu lokā ļoti smējāmies par šo gadījumu. Bet, ja tā nopietni, tad tās ir absolūti neadekvātas summas darba strīdu risināšanai. Tādu nav pat privātajā sfērā. Honorārs pāri par divi tūkstoši ir ļoti reti. Kam mums ir vajadzīgas valsts kapitālsabiedrības? Tur tiek maksātas lielas algas, ir lieli juridiski departamenti. Viņi taču varētu kasācijas sūdzību pret saviem darbiniekiem iesniegt. Kāpēc viņiem jātērē lielas naudas, lai līgtu auditorkompāniju, kas strīdā ar savu darbinieku iesniedz kasācijas sūdzību? Vai kāds to var izskaidrot? Tas taču nav juridiski sarežģīti. It īpaši, kad runa ir par savu darbinieku, kur tiesai jāizstāsta, kādēļ tu viņu atlaid. Tas ir parasts jautājums. Kādēļ vajadzīga auditorkompānija? Es esmu tā pārsteigts. Iepriekšējie bija slikti, paņēma nākamos, bet vai nākamie ir par matu labāki?"
Romualds Vonsovičs:
"Es ļoti ceru, ka tā ir nejaušība, bet, manuprāt, tas ir diezgan likumsakarīgi, ja šī aizstāvības procesa uzsākšanā klāt ir bijusi persona, kuram es pats mainīju drošības līdzekli un tiesas zālē apcietināju un notiesāju par laupīšanu. Pie šī procesa ir klāt bijis Mārtiņš Krieķis, kuru es, būdams tiesnesis, apcietināju tiesas zālē. Un tagad šī persona ir klāt valstij piederoša uzņēmuma juridisko lietu kārtošanā. Pie šādiem pamatiem uzsākta lieta nekad pie laba gala nenovedīs." [Red.piez. - advokāts nedaudz kļūdās: patiesībā jaunā lidostas vadība auditorfirmu noalgoja tieši pēc tam, kad bija šķīrusies no Krieķa un arī iepriekšējiem advokātiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
