Jūrmalas dome neslēpj, ka rēķinājusies ar atkritumu līguma pagarināšanu pēc termiņa beigām
PIETIEK22.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gata Trukšņa (attēlā) vadītā Jūrmalas pilsētas dome neslēpj - tā jau iepriekš rēķinājusies, ka pagarinās līgumu ar SIA Jūrmalas namsaimnieks par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu arī pēc līguma termiņa beigām. Lai arī pašvaldība uzskata, ka nekādā veidā neesot vilcinājusi iepirkuma procedūru, tomēr tā tika izsludināta tikai augustā, turklāt ar virkni nepilnību, kuru dēļ Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) neļauj konkursu turpināt un dome ir spiesta pagarināt pieteikšanās termiņu.
Kā Pietiek jau ziņoja, pastāv aizdomas, ka kūrortpilsētas vadība apzināti vilcina atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu pašreizējā pakalpojuma sniedzēja Jūrmalas namsaimnieks interesēs, lai varētu līgumu pagarināt bez konkursa, aizbildinoties ar ārkārtas apstākļiem.
Potenciālie piegādātāji sūdzībās IUB bija norādījuši uz gandrīz diviem desmitiem neatbilstošu, pretrunīgu un nepamatotu prasību konkursa nolikumā un tam pievienotajos vērtēšanas kritērijos, tehniskajā specifikācijā un līguma projektā.
Septiņus no iebildumiem IUB sūdzību izskatīšanas komisija uzskatīja par pamatotiem, tādēļ liedza turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā „Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jūrmalas pilsētā” bez grozījumu veikšanas konkursa nolikumā, kā arī pieprasīja atcelt trīs konkursa nolikuma punktus, vienu līguma projekta, vienu tehniskās specifikācijas punktu, kā arī tehniskā piedāvājuma prasības.
Jūrmalas dome skaidro, ka ņems vērā IUB lēmumu un iepirkumu komisijas sēdē izskatīs jautājumu par grozījumu veikšanu konkursa nolikumā un pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu.
“Pašreizējā sadzīves atkritumu apsaimniekotāja līgums ir spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim. Taču līgumā ir paredzēts, ka līguma termiņš var tikt pagarināts par laika periodu, kāds ir nepieciešams jauna līguma noslēgšanai iepirkuma procedūras rezultātā gadījumā, ja iepirkumu procedūra nav pabeigta un jaunais līgums nav noslēgts līdz 2015.gada 31.decembrim. Līdz ar to sadzīves atkritumu apsaimniekošana pilsētā netiks pārtraukta,” to, ka iepirkuma ieilgšana nodrošinās iespēju bez konkursa pagarināt līgumu ar esošo apsaimniekotāju apliecina pašvaldība.
Kūrortpilsētas vadība gan uzskatot, ka iepirkuma izsludināšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā no pašvaldības puses nekādā veidā netiek kavēta. “Šī gada janvārī, ņemot vērā ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, tika noslēgts īstermiņa līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību visiem sadzīves atkritumu radītājiem.
Janvārī arī nekavējoties tika izveidota pašvaldības darba grupa, kas uzsāka darbu pie iepirkuma tehnisko specifikāciju un dokumentācijas sagatavošanas ilgtermiņa atkritumu apsaimniekotāja izvēlei. Iepirkuma dokumentācijas sagatavošana bija sarežģīts un laikietilpīgs process – iepirkuma mērķis bija ne tikai atrast jaunu ilgtermiņa atkritumu apsaimniekotāju, bet arī ieviest jaunu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Turklāt šajā periodā arī notika Valsts kontroles revīzija visā Latvijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā un tika veiktas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas arī ietekmēja dokumentācijas izstrādes tempu. Darba grupa darbu pabeidza jūlijā un iepirkums izsludināts augusta sākumā,” atkritumu apsaimniekotāja izvēli skaidro Jūrmalas dome.
Pietiek jau ziņoja, ka sūdzības par 5.augustā izsludināto atklāto konkursu “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jūrmalas pilsētā” iesniedzis gan pašreizējais atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks, gan vēl divi pretendenti - Eko Kurzeme un Ragn-Sells. Pretenzijas, ko uzņēmēji izvirza pret Jūrmalas domes izsludinātā konkursa nolikumu, ir visdažādākās, sākot no tā, ka šis nolikums ir labvēlīgs tikai vienam uzņēmumam – esošajam apsaimniekotājam Jūrmalas namsaimnieks, beidzot ar neskaidriem pretendentu vērtēšanas kritērijiem un absurdām un neizpildāmām prasībām un termiņiem. Savukārt Jūrmalas dome neuzskata, ka trīs sūdzības par iepirkumu ir liels skaits, jo lielos iepirkumus gandrīz vienmēr esot sūdzības un tā esot "normāla prakse".
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
