Iesaki rakstu: 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Kremļa izplatītās sazvērestības teorijas ir kā moderna pasaka ar skaidri definētiem tēliem. Rietumi, ASV, NATO ir neģēļi ar slēptiem ļauniem nodomiem mūsu reģionā. Krievija savukārt spēlē nevainīga upura vai varonīga patiesības aizstāvja lomu.
Krievijas izplatītās sazvērestība ir daudzveidīgas. Covid-19 patiesībā radīja un izplatīja ASV, un nabaga Krievija no tā smagi cieta. Krievija iebruka Ukrainā un Gruzijā, lai apturētu slepenu ASV bioloģisko laboratoriju darbu. Baltijas valstis nav neatkarīgas, tās slepeni kontrolē ASV. NATO patiesībā nepārtraukti gatavojas iebrukt Krievijā. Šīs un līdzīgas sazvērestības teorijas ir vienkārši, viegli saprotami stāsti, kas vairo bailes un pretnostata labos pret ļaunajiem.
Galvenais sazvērestību izplatīšanas mērķis ir sēt konspiratīvo domāšanu – netici rietumu medijiem un valsts iestādēm. Tie visi melo! Nekas nav tā, kā tas izskatās.
Aiz katra stūra ir slepeni plāni, un pat visvienkāršākie notikumi ir daļa no grandiozas, ļaunas rietumu sazvērestības. Tieši šādu pasaules uztveri cenšas radīt Kremļa propaganda. Apšaubi visu, netici nevienam, izņemot Kremli, kas varonīgi cīnās pret ļaunajiem rietumiem.
Kremlim un citiem muļķību pārdevējiem ir izdevīgi piesaukt pret viņiem it kā vērstas sazvērestības, jo tajās ir iestrādāta imunitāte pret kritiku. Jebkuru kritiķi var diskreditēt, nosaucot to par daļu no sazvērestības. Ja Latvija kritizē Krieviju, skaidrs, kādēļ – tā ir ASV marionete! Pūš amerikāņu stabulē! Tieši tāpat arī visi pārējie kritiķi – mediji, eksperti, citas valstis – ir uzpirkti, daļa no sazvērestības. Tātad kritikā nav vērts pat ieklausīties.
Jebkura sazvērestības piesaukšana ir milzīgs sarkanais karogs, ka ar tevi mēģina manipulēt. Grandioziem apgalvojumiem nepieciešami grandiozi pierādījumi. Sazvērestību izplatītāji tādus nedod – tā vietā tie uzbrūk saviem kritiķiem, attēlojot tos kā daļu no sazvērestības. Tomēr, ja tiešām pastāv kāda sazvērestība – kāds kaut ko noklusē vai blēdās – tad eksperti, pētnieki un žurnālisti par to runās. Nevis sensacionāls, "YouTube" dzīlēs uziets video, kur nu vēl Kremlis, kas ir ieinteresēts vājināt un diskreditēt rietumus.
* Politikas zinātnes doktors un dezinformācijas pētnieks. Šī publikācja portalā Delfi apmaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.