Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija (LTV) aicina kritiski vērtēt sociālo mediju ierakstus, kuru acīmredzams mērķis ir diskreditēt sabiedriskos medijus. LTV veidotie ziņu sižeti par Baltkrievijas hibrīdkaru pret Eiropas Savienību būtu jāskata plašākā kontekstā, nevis pēc selektīvi izvēlētiem fragmentiem un atsevišķiem no konteksta izrautiem citātiem, kas kropļo realitāti.

Uzsveram, ka LTV ir sabiedriskais, nevis valsts medijs, līdz ar to nav pieļaujami politiķu un amatpersonu centieni ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, piemēram, publiski norādot, kā būtu atspoguļojama situācija uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas un kuru personu teiktais būtu vai nebūtu iekļaujams ziņu sižetos. Jebkādas prasības par to, kāda satura sižeti LTV ir jāveido, var tikt uzskatītas par iejaukšanos masu informācijas līdzekļa darbībā.

Vārda un preses brīvība ir demokrātiskas iekārtas neatņemama sastāvdaļa. Tiesības uz vārda brīvību ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tās progresam. Tas attiecas ne tikai uz „informāciju” vai „idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par nevainīgām vai vienaldzīgām, bet arī uz tādām, kas aizskar, šokē vai satrauc kādu personu vai iedzīvotāju daļu; tā to paredz plurālisms, tolerance un atvērtības gars, bez kuriem nepastāv demokrātiska sabiedrība.

Ikkatrs sižets vai publikācija raisa dažādas atsauksmes – vieniem saturs šķiet izaicinošs, citi to vērtē atzinīgi, tomēr nav absolūti nekāda pamata apšaubīt LTV Ziņu dienesta un sabiedrisko mediju portāla LSM redakcionālo nostāju par Latvijai būtisku valstisku notikumu un jautājumu atspoguļošanu.

LTV vienmēr centusies nodrošināt klātbūtni sabiedrībai nozīmīgu norišu vietās – sabiedriskā medija žurnālisti un operatori lielākoties bijuši vienīgie no Latvijas, kuri ļoti sarežģītos, veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos gatavojuši reportāžas un operatīvi snieguši informāciju no militāro konfliktu un protestu skartām valstīm. Pēdējo gadu laikā esam regulāri ziņojuši par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu no karadarbības zonām Ukrainas austrumos, par Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem pret Lukašenko režīmu un vēlēšanu rezultātu viltošanu, kā arī opozīcijas protestiem pret Putinu Krievijā. Un tagad no Polijas un Irākas ziņojam par Baltkrievijas organizēto hibrīdkaru pret Eiropas Savienību.

Sabiedriskā medija uzdevums ir atspoguļot realitāti, arī informējot, kā konkrētas valstis situāciju uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas izmanto savā labā. Sniegt iespējami visaptverošu informāciju nav iespējams, ignorējot šo valstu mērķtiecīgi veidoto retoriku. Līdztekus situācijas skaidrojumiem, kontekstam un viedokļiem žurnālistu uzdevums ir parādīt arī valstu vadītāju neviennozīmīgi vērtējamus citātus, jo tie raksturo šo valstu pozīciju.

Atbildība, izcilība un neatkarība – šīs vērtības ir Latvijas Televīzijas darbības pamatā. LTV Ziņu dienests un sabiedrisko mediju portāls LSM veic savus pienākumus saskaņā ar šīm vērtībām un augstiem ētikas standartiem, rīkojas profesionāli un atklāti. Objektivitāte ir pamatvērtība, kas tiek atspoguļota visās ziņu pārraidēs un publikācijās, gan rūpīgi izsverot, kurus notikumus un kā atspoguļot, gan ikkatrā ziņojumā cenšoties iekļaut dažādu pušu viedokļus.

Sabiedriskā televīzija pēta un atspoguļo ļoti plašu problēmu un sabiedrībai nozīmīgu tēmu loku, sniedz iespējami visaptverošu un daudzšķautņainu informāciju par būtisko, tajā skaitā Baltkrievijas hibrīdkaru pret Eiropas Savienību.

Lai uzlabotu un attīstītu profesionālās kvalitātes, paveiktā vērtēšana un analizēšana sabiedriskajos medijos ir nepārtraukts ikdienas process. LTV ir atvērta kritikai, tomēr sagaidām nozares profesionāļu vērtējumu bez atsevišķu grupu vai politiķu interešu uzslāņojumiem. Mediju darba izskatīšanai un atzinumu sniegšanai jau šobrīd pastāv Latvijas Mediju ētikas padome. Sagaidām, ka iespējas iegūt profesionālu vērtējumu sekmēs arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzētā ombuda institūta izveide.

Attēlā – LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

Foto“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Lasīt visu...

21

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

FotoZinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Lasīt visu...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...