Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar pēkšņi aktualizēto iespējamo Maskavas skolnieces Annas Potapovas mīklaino pārtapšanu par KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi varu atgādināt, ka viņa nav vienīgā augstā Latvijas valsts amatpersona, kas gadu gaitā ir „mainījusi identitāti”. Pašreizējā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa reiz bija Lilita Cacure (iepriekšējās paaudzēs uzvārds arī Cacars, Teters).

Vēl 1983. gada 1. aprīlī Padomju Jaunatnē Elita Veidemane rakstīja par Veroniku kā Lilitu, kad viņa kopā ar pašreizējo Elektronikas un datorzinātņu institūta priekšnieku Modri Greitānu atgriezās ar PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādes medaļām. Tālāk Veroniku (kā Lilitu) gaidīja dažādi karjeras līkloči.

Otrais Lilitas vīrs bija Jānis Krūmiņš, radinieks toreizējam Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Maldupam, kurš arī Lilitu iekārtoja Tieslietu ministrijā. Pateicoties šīm saitēm, viņa arī bija viena no 1998. gada Tautas partijas manifesta parakstītājām, iekārtoja savu Solvitu Harbacēviču par palīdzi pie Aloīza Blonska meitas Ingrīdas Labuckas ES Tiesas Pirmās instances tiesas palīga amatā, bet pati Lilita vēlējās kļūt par tiesnesi.

Finanšu policijas priekšnieks Gunārs Kūtris toreiz kļuva par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku likumdošanas jautājumos, bet, izmantojot vīra radinieka Maldupa radītās priekšrocības, par valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos kļuva Lilita. Jāpiebilst, ka Krūmiņa un Maldupa miesīgie bērni ir savstarpēji saprecējušies.

Uzsākot gaitas Tieslietu ministrijā, tagadējā Veronika Krūmiņa vēl oficiāli dēvējās par Lilitu Krūmiņu. Taču vārds "Lilita" viņai ļoti nepatika (nāk no vieglas uzvedības sieviešu ģints, nav labs, jo ir "sātanisks", saistīts ar dēmoniem). Tāpēc viņa izvēlējās sev "svētu" vārdu „ar gaišu auru” - Veronika, kuru, iespējams, bija dzirdējusi kādā Rīgas kinostudijas kinofilmā kā piemītošu mūķenei.

Tieslietu ministrijas pakļautībā bija Dzimtsarakstu departaments, un vārda maiņa bija viegli izdarāma. Kādreizējā Viļa Lāča sekretāre Ārija Iklāva, kas ar "ukaziem" vadīja dzimtsarakstu sistēmu no Dzimtsarakstu departamenta (kam nemaz oficiāli nebija padotas dzimtsarakstu nodaļas), Lilitas vārdu nomainīja.

Jāpiebilst, ka likums ļāva nomainīt vārdu, ja tas nav labskanīgs, apgrūtina integrāciju sabiedrībā utml., bet likums neļāva nomainīt vārdu tāpat vien, tāpēc, ka nepatīk un tāpēc, ka vīra radinieks ir Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Taču tādus sīkumus neviens neņēma vērā.

Pēc tam jau Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Veronika Krūmiņa uzrakstīja likumu tā, lai bez pieredzes apgabaltiesā, bez pieredzes administratīvajā tiesā, ar pusgada pieredzi Vidzemes priekšpilsētas tiesā viņu uzreiz ieceltu par jaunveidojamā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšnieka, bijušā Latvijas kuģniecības jurista Valerijana Jonikāna vietnieci Augstākās tiesas Senātā.

Savukārt Krūmiņš kā valsts sekretāra radinieks pirms gadiem tika iekārtots par Tiesu namu aģentūras direktoru – bez attiecīgas izglītības utml. Tagad jau tā ir vēsture, bet apstiprinājums tam, kā pie mums plaši zeļ radu un draugu būšana un kāpēc Latvija tik panīkusi, jo amatos sēž muļķu radi, kas no sava darba neko nejēdz, bet kuriem pieliek visaugstāko koeficientu, pareizinot ar to algu, un viņi saņem vislielākās algas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...