Kā caur Valsts vides dienestu tiek plānots nopludināt pusmiljonu eiro
Pietiek lasītājs01.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas (attēlā) gaitas tika plaši atspoguļotas Pietiek , kā arī vairākos atkarīgajos plašsaziņas līdzekļos. Pēdējais uznāciens – TVNET 23.septembrī, kad “superierēdne” skaidro, ka viņas nenokļūšana VID vadītājas krēslā nebūt neesot saistāma ar nodokļu skandālu.
Lielākā daļa draudzīgo komentāru ieteica viņai labāk paklusēt, jo šis paziņojums ir visai cinisks attiecībā pret tiem, kas zina šīs personas analoģisku rīcību savā pašreizējā amatā, vadot Valsts vides dienestu. Šoreiz vēlos piedāvāt stāstu par struktūrfondu līdzekļu izlietojumu un būtībā to izkrāpšanu, ko vada minētā “superierēdne”.
Vēlmi šo jautājumu aktualizēt man radīja kāds šķietami nenozīmīgs fakts: IUB mājas lapā varam izlasīt šādu sludinājumu: atklāta konkursa “Vienotās vides informācijas sistēmas (VVIS) izmaiņu izstrāde” (Nr. VVD/2016/26/CS. Izsludināts š.g. 22.jūlijā, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – š.g. 1.septembris.
Pats nolikums pilnā tekstā ir pieejams VVD mājas lapā sadaļā “Iepirkumi”. Tur redzams, ka šim pasākumam caur VVD ir paredzēts nopludināt nieka pusmiljonu.
Nākamais sludinājums IUB mājas lapā: šis iepirkums š.g. 3.oktobrī tiek pārtraukts.
Nav noslēpums, ka iepirkumi pamatā tiek pārtraukti gadījumos, kad ir vairāki spēcīgi pretendenti un savējo nav iespējams izbīdīt cauri. Šādu pārtraukumu VVD praksē ir neskaitāmi.
Izskatās, ka arī šis nav izņēmums. Š.g. 07.11. IUB mājas lapā parādās atkārtots sludinājums par šo pašu iepirkumu ar iesniegšanas datumu 21.11. Ir veiktas kādas vēlamas izmaiņas nolikumā, taču nekur publiski neparādās, kādas tās ir. Nolikumu it kā var pieprasīt VVD, bet tad tiek iezīmēts, kas ir pieprasītājs un ar ko “sākt vest sarunas” ar nevēlamiem pretendentiem.
Nav norādes, vai šim iepirkumam paredzētie līdzekļi ir struktūrfondu vai valsts budžeta līdzekļi. Tas šoreiz nav principiāli svarīgi, taču pilnīgi skaidrs, ka tas ir turpinājums kādai epopejai, ko Pietiek atspoguļoja pirms gada. Acīmredzami tās veiksmīgais iznākums iedrošināja turpināt iet tālāk.
Pagājušā gada 17.augustā Pietiek publicēja rakstu, kurā vērsa uzmanību uz faktu, ka LVĢMC izmanto līdzekļus komercdarbībai, kas ir pretrunā ar ES nosacījumiem, kā rezultātā valstij draud sankcijas vairāku miljonu EUR apjomā. Pēc tam sekoja VARAM komentārs, ka tiks veikts audits.
Šeit ir būtiska nianse: LVĢMC izmanto tās rīcībā nodotos līdzekļus (datortehniku un programmatūru) savai komercdarbībai, kas ir viņu kā kapitālsabiedrības uzdevums. Taču neatbild par shēmu, ko organizēja VARAM un VVD. Ar šiem resursiem LVĢMC neveic nekādu VVD funkciju izpildi, bet nodrošina savas pilnīgi autonomās kapitālsabiedrības funkcijas. Formāli LVĢMC par to nav jāatbild, jo ir tikai šīs ķēdītes pēdējais posms. Pašu shēmu uztur VVD ar acīmredzamu VARAM atbalstu.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ministrija auditu uzsāka, bet tas turpinājās neraksturīgi ilgi – līdz pat šī gada janvārim. Tāpēc šo auditu es raksturotu vienkārši kā pēdu slēpšanas metodi. Audits tika veikts LVĢMC, ārpus tā redzesloka apzināti tika atstāta pati šī shēma.
Audita slēdziens publiski nav pieejams, lai gan tam vajadzētu būt pieejamam, jo to veica ministrijas Iekšējā audita departaments, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, tātad no nodokļu maksātāju naudas. Interesanti būtu izlasīt VARAM atbildi.
Bez uzmanības Pietiek publikāciju atstāja arī Centrālā Finanšu līgumu aģentūra (CFLA), kas atrodas Finanšu ministrijas pakļautībā un kuras uzdevums ir uzraudzīt struktūrfondu līdzekļu izmantošanu atbilstoši to piešķiršanas nosacījumiem.
Kopumā formula ir sekojoša: formālais struktūrfondu līdzekļu saņēmējs Vienotas Vides informācijas sistēmas izstrādei ir VVD, kas ir valsts budžeta iestāde, kura ir tiesīga saņemt šos līdzekļus ar atvieglotiem nosacījumiem. Ar šiem atvieglotajiem nosacījumiem līdzekļi tiek saņemti.
Tālāk visi resursi tiek nodoti LVĢMC, kas ir valsts kapitālsabiedrība un kas šos resursus izmanto komercdarbības veikšanai. Visi pamatlīdzekļi – datortehnika, serveri programmatūra utml. - jau no paša sākuma fiziski atrodas nevis VVD telpās Rūpniecības ielā 25, bet gan LVĢMC telpās Maskavas ielā 165.
Būtībā tā ir Koļegovas paspārnē funkcionējoša shēma struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanai. Līdzīgi kā “pārpratums” ar brāļa nodokļiem...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
