Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās nāk klajā Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmata „Valstsgribis”, kas veltīta Egila Levita prezidentūras laikā sastrādātajam, taču šur tur grāmatnīcās vēl varētu būt atrodams arī grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums. Šodien, 1949. gada deportāciju gadadienā pietiek.com pārpublicē no šī izdevuma pāris fragmentus, kas uzskatāmi demonstrē, kā Egils Levits ir mēģinājis „piesmērēties” traģiskajai deportāciju tēmai un pielāgot tai savu daļēji safantazēto „nācijas tēva” biogrāfiju.

„Saskaņā ar īstena nācijas tēva publiskajam tēlam pielāgoto biogrāfijas variantu Egils Levits esot dzimis Rīgā 1955. gada 30. jūnijā, un gan viņa vecāki, gan vecvecāki bijuši īstens Latvijas nācijas likteņgaitu, ciešanu un cildenuma iemiesojums.

Deviņdesmito gadu sākumā sniegtā intervijā viņš vēl aprobežojas ar lakonisku “tēvs bija inženieris, māte – izdevniecības redaktore”, bet, gandrīz gadsimta ceturksni pēc tam jau atklāti mērķējot uz Valsts prezidenta posteni, Egila Levita publikai pasniegtajā dzīvesgājuma versijā akcenti tika likti uz “drošām vērtībām”.

Nu jau nākamajam “visas tautas prezidentam” esot bijuši gan vecvecvecāki, kas cīnījušies pret carisko režīmu un pat izdevuši sociāldemokrātu laikrakstu “Cīņa”, gan 1949. gada 25. martā padomju varas uz Sibīriju izsūtīti vecvecāki un represēta ģimene, gan tēva ģimene, kas “visa sadegusi holokausta ugunīs”, gan disidentiski noskaņoti vecāki – jo īpaši tēvs, padomju varas cienīgs pretinieks, taču nav atpalikusi arī māte, kas bijusi dzejniece, publiciste un okupācijas varas kritiķe.

Protams, arī pats nākamais “nācijas tēvs” jau kopš agras bērnības esot bijis klāt pie latviešu tautas likteņpavedieniem – piemēram, pats savām acīm vērojis, kā no vilciena kāpj ārā viņa no Sibīrijas izsūtījuma atgriezušies vecvecāki.

Nelaime tikai tā, ka visos šajos “nācijas tēva” stāstos patiesības saturs labākajā gadījumā ir trešdaļa, sliktākajā – vispār necik, vieni vienīgi meli un izdomājumi.

Par māti – Ingeborgu Levitu (Leviti). Ja ticētu “nācijas tēvam”, māte bijusi īsts brīnums – “izmācījusies par vecmāti un medmāsiņu”, savulaik studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, rakstījusi dzeju un gleznojusi, bijusi publiciste, redaktore, korektore. Taču jau atkal lielākā daļa no tā ir vieni vienīgi izdomājumi.

Savās padomjlaika izbraukšanas anketās Ingeborga Levite skaidri un gaiši norāda, ka “esmu beigusi piecas klases Rīgas sešpadsmitajā pamatskolā”, līdz ar ko par studēšanu Mākslas akadēmijā nevar būt ne runas.

Arī par redaktori un korektori viņa līdz emigrācijai nav strādājusi. Padomju valstī, kur redaktora darbs bija politiski atbildīgs, Ingeborga Levite ar savu piecu klašu izglītību, ko uzskatāmi demonstrē viņas padomju amatpersonām rakstīto vēstuļu gramatiski nepareizie un stilistiski neveiklie teksti, rediģēšanai netiktu ne tuvu.

Turklāt padomjlaika anketu sadaļās par darba stāžu, kad uz spēles likta kārotā izbraukšana un sniegtajai informācijai jābūt maksimāli precīzai, Ingeborga Levite skaidri un nepārprotami apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nekad un nekādu algotu darbu padomju valstī vispār nav strādājusi: “Neesmu strādājusi (iedzimtas sirds slimības dēļ).”

Pilnīgas blēņas ir arī stāsts par to, kā Ingeborgu – tobrīd vēl Bargu – esot bijis paredzēts izsūtīt uz Sibīriju kopā ar viņas vecākiem, pareizāk sakot, kopā ar cilvēkiem, ko Egils Levits mūsdienās uzdod par viņas vecākiem. Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas lēmumā par šīs ģimenes izsūtīšanu Ingeborgas Bargas vārds gluži vienkārši nav minēts – nav, un viss.

Par pirmajām “pareizajām” bērnības atmiņām. “Savu pirmo apzināto un spilgto atmiņu varu pat datēt, jo droši zinu, ka tobrīd man bija trīs gadi: mēs ar māmiņu ejam uz Rīgas staciju sagaidīt vecomāti un vecotēvu. Vilcienam priekšā lokomotīve ar dūmiem un svilpi. No tā izkāpj veca tante un vecs onkulis, abi vateņos, gumijas zābakos, apkrāvušies ar kaut kādām pauniņām. Es skatos un domāju: vai patiešām tie ir mani vecvecāki?

Šī pirmā atmiņa man ir no 1958. gada, kad manas mātes vecāki un māsas atgriezās no izsūtījuma. Kopā ar četrdesmit tūkstošiem citu latviešu 1949. gada 25. martā viņi bija deportēti uz Sibīriju,” stāsta viltvārdis, īpaši akcentēdams – runa esot par viņa pirmo apzināto un spilgto atmiņu trīs gadu vecumā.

Arī tie ir salti meli. Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka Zenona Indrikova parakstīta izziņa sniedz precīzus datus par Ermansonu ģimenes – ko Egils Levits uzdod par saviem vecvecākiem – izsūtījuma laiku: tas ir no 1949. gada 25. marta līdz 1956. gada 10. septembrim.

Tas nozīmē – Ermansonu atgriešanās laikā 1955. gada 30. jūnijā dzimušajam (tāds datums oficiāli norādīts) Egilam Levitam ir nevis trīs gadi, kad mazs cilvēks tiešām kaut ko jau var atcerēties uz visu mūžu, bet gadiņš un trīs mēneši.

Tātad labticīgajiem medijiem un to naivajiem žurnālistiem pamestais stāstiņš par nākamā “nācijas tēva” gleznainajām atmiņām, kā no dūmu mutuļos ieskautā vilciena vagona izkāpj gumijas zābakos un pufaikā tērpts vecs onkulis un veca tante – viņa vectēvs un vecāmāte –, ir primitīvi meli.

Par vecvecākiem – izsūtītiem turīgiem jaunsaimniekiem. “Nācijas tēvs” aizgūtnēm stāsta par vectētiņu un vecmāmiņu, kuri divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados esot atgriezušies Latvijā no Vācijas, nopirkuši lauku mājas un kļuvuši “diezgan turīgi jaunsaimnieki”, par ko arī tikuši izsūtīti, – un arī šis stāsts ir izzīsts no pirksta.

Patiesībā nekādas lauku mājas viņi nav nopirkuši un ne par kādiem turīgiem jaunsaimniekiem nav kļuvuši: jaunsaimnieks Jānis Ermansons, sava tēva apdāvināts ar “savu stūrīti zemes” (un nevis to iegādājies), ir apprecējis Egila Levita vecmāmiņas (ja šī konkrētā Karlīne Bargs tiešām ir Egila Levita vecmāmiņa) meitu un paņēmis pie sevis dzīvot arī pašu vecmāmiņu.

Savukārt Jānis Bargs – tas pats, kuru padomjlaika anketās kā savu tēvu vēl un vēlreiz min Ingeborga Levite, – saimniecībā “Jaunbulīši” nav pat manīts. Likumsakarīgi arī uz Sibīriju kopā ar Karlīni Bargs viņš 1949. gada 25. martā nav izsūtīts.

Un ko tad Egils Levits trīs gadu vecumā Rīgas dzelzceļa stacijā sagaidījis atgriežamies no izsūtījuma Sibīrijā? Zinot, ka sagaidīšanas stāsts ir izzīsts no pirksta, jo Ermansonu atgriešanās laikā Egilam bijis tikai gadiņš un daži mēneši, nekādu jautājumu vispār nav.

Tieši tāpat viss skaidrs arī par to, kāpēc Egils Levits tik izteiksmīgi klusē par Jāņa Ermansona biogrāfijas daļu, no kuras izriet, ka viņš nemaz nav bijis tik piemērots iecerētajai “nācijas tēva” ideālajai biogrāfijai – uz Sibīriju nosūtīts acīmredzot kļūdas pēc, pats savulaik bijis kreisi noskaņots un atpakaļ dzimtenē vēlējies nokļūt, mēģinot “nostučīt” kaimiņus…”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...