Kā Jonikāns galvinieku pārtaisīja par parādnieku

»

Varbūt nopirkti? Pie mums jau viss ir tikai bizness, arī spriedumi.

Atbildēt

»

gan daži viņa spriedumi liekas vairāk nekā dīvaini. Var jau būt, ka reizēm iedziļinās tik ļoti, ka pazaudē sākotnējo prasījuma būtību :)

Atbildēt

»

ES ir vairākas direktīvas patērētāju tiesību aizsardzībai un Latvijai tās ir saistošas, tā ka vairs neiet cauri patērētāju čakarēšana.

Atbildēt

»

Tu par tiem, kas grib pztērēt citu naudu un uzdzīvot uz viņu rēķina?

Atbildēt

»

Par patērētāju tiesībām neko neesi dzirdējis?

Atbildēt

»

Visparastākā Civilprocesa likumā paredzētā sacīkste.

10.pants. Sacīkste civilprocesā
(1) Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.
(2) Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildēt

»

Kāda sacīkste starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju?

Atbildēt

»

Civilprocesā valda pušu sacensības princips un tiesa skata tikai tos argumentus, ko puses izvirza. Kasācijas sūdzību atbildētājs argumentē ar visu citu, bet ne to, ka galvojums būtu beidzies un to arī tiesa skata. Turklāt kasācijas sūdzībā pats atbildētājs norāda, ka "atbildētājam ar parāda samaksu radīsies prasījuma tiesība pret galveno parādnieci, kas novedīs pie jauna maksātnespējas procesa".

Atbildēt

»

Civillikuma 1694.pants nosaka, ka galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds, ja nav spēkā esoša galvenā parāda, tad kreditoram ir zudusi prasības tiesība pret galvinieku.

Atbildēt

»

Kā galvinieka nepieteikšanās par kreditoru var būt par pamatu noraidīt trešās puses prasību pret galvinieku?

Atbildēt

»

Pat, ja prasība bija celta pirms parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, tad konkrētais spriedums ir pieņemts jau pēc parādnieka fiziskas personas maksātnespējas procesa izbeigšanas, atbrīvojot parādnieku no parāda saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu, un vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvojot parādnieku no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā un atzīstot, ka kreditori, kuri termiņā nav pieteikuši savu kreditoru statusu un prasījuma tiesības pret parādnieku zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku, līdz ar to ir iestājušies Civilprocesa likuma 223.panta 2.daļas nosacījumi, lai tiesvedību izbeigtu. Arī tāda ir tiesu prakse, bet acīmredzot pērkams tiesnesis pieņem tādu spriedumu par kādu saņēmis samaksu.

Atbildēt

»

Vispār prasība pret galvinieku tika celta PIRMS maksātnespējas procesa pabeigšanas un tikai paša galvinieka darbību dēļ tika pabeigta jau pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Prasītājam prasības tiesība nebija zudusi, jo galvinieks nebija izpildījis SAVU saistību.

Atbildēt

»

Ir liela atšķirība vai pret galvinieku vērš piedziņu pirms ir izbeigts parādnieka maksātnespējas process un parādnieka saistība ir spēkā (tas ir likumīgi), vai pret galvinieku piedziņu vērš piedziņu, kad parādnieka saistības ir dzēstas saskaņā ar saistību dzēšanas plānu un parādniekam nav spēkā esošās saistības pret kreditoru, tad vairs nav likumīga pamata vērsties pret galvinieku. Konkrētais spriedums ir pieņemts brīdī, kad vairs spēkā esošu saistību parādniekam un ir zudusi tiesība vērsties pret galvinieku. Jonikānam bija pienākums tiesvedību izbeigt, jo prasītājam ir zudusi prasības tiesība.

Atbildēt

»

Ko tu murgo? Spriedums nav par regresa prasību atņemšanu, bet par to, ka galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka.

Atbildēt

»

Arī 7 tiesnešiem nav nevienā likumā nav dotas tiesības neievērot likumu un atņemt galviniekam regresa prasības tiesības, jo galvinieks nav parādnieks. Runā, ka Augstākajā tiesā ir viskorumpētākie tiesneši.

Atbildēt

»

Tu vispār tos spriedumus esi kaut izlasījis? Juridiskā literatūra ir pieminēta tikai jaunākajā spriedumā, turklāt pat tajā literatūrā ir atsauces un pamatojums uz konkrētiem likumu pantiem, ko bez problēmām varētu pārrakstīt spriedumā. Septiņu AT senatoru spriedumā ir atsauces tikai uz likumu pantiem un secinājums, ka galvojums nezaudē spēku parādnieka maksātnespējas dēļ, jo tieši paredz, ka galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās.

Atbildēt

»

Dzirdēju, ka Čepānes sagatavoto pieteikumu Satversmes tiesai nepieņēma, jo neesot pietiekams juridiskais pamatojums, tā, ka neizbrīna arī pārējo tiesnešu nekompetence, jo viņu kompetenci un korumpētību ir aprakstījis ne viens vien tiesu ķēķa pētnieks.
Vai tiešām tev šķiet, ka septiņu tiesnešu atsaukšanās uz juridisko literatūru, ir pielīdzināma likumam? Kurā likumā tas stāv rakstīts?

Atbildēt

»

Nu protms, septiņi AT senatori, to skaitā bijušais Satversmes tiesas priekššēdētājs ir pilnīgi muļķi, kas neko nesajēdz no likumiem, bet Pietiek komentētājs "pilsonis", gan visu zin.

Atbildēt

Vairāk gan iedzīvotāju molestācija un lēna asins izsūkšana izmantojot savu upuru pilnīgo bezpalīdzību un nogurumu un aizņemtību strādājot 24/7 un barojot visus šos. Visās citās valstīs par to valstij jāatlīdzina 3x zaudējumi patiesie un morālie

Atbildēt

»

Laikam esi Jonikāna palīgs, kurš samurgoja to nelikumīgo spriedumu un tagad centies sevi atmazgāt. Jo diez vai Jonikāns pats vispār zin un saprot ko paraksta.
Jonikāna spriedums nav pamatots ar likumu, bet juridisko literatūru, norādot, ka pamatojoties uz juridisko literatūru netiks piemērots likums.

Atbildēt

»

Ja tu nespēj atšķirt terminus galvinieks no garāmgājējs vai uzraksta uz sienas "Es te biju", tad...
Spriedumā viss ir pamatots gan ar likumu, gan AT Senāta spriedumiem, gan Saeimas noraidītu Maksātnespējas likuma pantu, ka galvojums beidzas ar parādnieka maksātnespēju, gan visbeidzot ar elementāru loģiku, bet tev jau laikam to nesaprast.

Atbildēt

»

Mana pārliecība ir, ka jāievēro likums, it īpaši tiesnešiem. Ja likumu neievēro tiesneši, tad ko no citiem gaidīt? Ja tiesiskuma nav tiesā, tad kur vēl to meklēt? Ja tiesnesis nespēj atšķirt terminus parādnieks no galvinieka, tad nav brīnums, ka tos nespēj atšķirt tāds neizglītots ierindas pilsonis kā tu.

Atbildēt

»

Ja tev ir reliģiska pārliecība, ka galvinieks ne par ko neatbild un viņam nekad un ne par ko nav jāmaksā, tad diskusija ir bezjēdzīga.

Atbildēt

»

Abi pieminētie panti (1682., 1703.) nosaka, ka pret galvinieku var vērsties tikai kamēr kreditoram ir tiesības parāda piedziņu vērst arī pret parādnieku, bet gadījumā, ja parādniekam ir izbeigts maksātnespējas proces, jo ir izpildīts saistību dzēšanas plāns, kreditoram vairs nav tiesību piedziņu vērst pret parādnieku un līdz ar to ir zudusi tiesība vērsties pret galvinieku.

Atbildēt

»

To, ka Civillikuma 1710., 1712.pants nav jāpiemēro, nosaka vesela virkne citu Civillikuma pantu par saistību izbeigšanās veidiem un pati galvojuma būtība

1692. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:
2) ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

Atbildēt

»

Kurā likumā ir rakstīts, ka tiesas spriedumu var pamatot ar rakstu Jurista vārdā?
Un kura likuma norma nosaka, ka Civillikuma 1710., 1712.pants nav jāpiemēro ?

Atbildēt

»

Ar demagoģiju nodarbojies tieši tu, atsaucoties tikai uz diviem Civillikuma pantiem bez sajēgas par to nozīmi un ignorējot pārējos.

Galvenā parādnieka saistību dzēšanu, parādniekam izpildot saistību dzēšanas plānu maksātnespējas procesa ietvaros, nevar uzskatīt ne par "darbību", ne arī par "notikumu", ar kuru galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma saistībām Civillikuma 1710. un 1712. panta izpratnē. Attiecīgi galvenā parādnieka saistību dzēšana, parādniekam izpildot saistību dzēšanas plānu, nav pamats galvinieka atbrīvošanai no galvojuma saistībām. Civillikuma 1710. un 1712. panta interpretācija, pieļaujot galvinieka atbrīvošanu no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanu maksātnespējas procesa ietvaros, ir pretrunā ar:

Civillikuma 1692. pantu, kas nosaka galvojuma mērķi – nodrošināt saistību izpildi attiecībā pret kreditoru;

Civillikuma 1703. pantu, kas piešķir tiesības kreditoram vērst piedziņu uzreiz pret galvinieku galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā, nodrošinot kreditora tiesību aizsardzību, ja parādnieka finansiālais stāvoklis tiek pasliktināts, tajā skaitā iestājas maksātnespēja.
Ja galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildes gadījumā galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma līguma saistību izpildes, pamatojoties uz Civillikuma 1710. un 1712. pantu, savu jēgu zaudētu Civillikuma 1692. panta mērķis – atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Turklāt šādā gadījumā tiktu pilnībā izslēgta Civillikuma 1703. panta 2. punkta piemērošanas iespēja.

Atbildēt

»

Beidz nodarboties ar demagoģiju. Tiesnesim ir jāievēro likums un jebkuram spriedumam ir jābūt pamatotam ar likumu. Ja tiesnesis neievēro likumu, tad tāds tiesnesis ir vai nu nekompetents, vai korumpēts. Jonikānam jau nav tikai banku interesēs taisīti spriedumi, viņš jau arī darba strīdos arodslimniekus un invalīdus par cilvēkiem neuzskata. Nemaz nebrīnītos, ja atklātos, ka ir rūdīts kukuļņēmējs.

Atbildēt

»

Galvinieka pienākums maksāt iestājas brīdī, kad galvenais parādnieks nav samaksājis kaut vienu maksājumu, tātad krietni pirms maksātnespējas pasludināšanas, nemaz nerunājot par tās pabeigšanu. Savukārt galvinieka tiesāšanās un cenšanās izvairīties NO SAVU SAISTĪBU PILDĪŠANAS nekādi neatbrīvo viņu no to izpildes piespiedu kārtā ar tiesas lēmumu.

Atbildēt

»

Civillikums ir uzrakstīts tieši un nepārprotami: galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, un galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.
Ja parādu nevar vairs paprasīt no parādnieka, tad to nedrīkst prasīt arī no galvinieka.
Nevienam tiesnesim nav tiesības neievērot likumu.

Atbildēt

»

Tu varētu doties kaut uz Zimbabves tiesu, bet tas nekādi neatbrīvo galvinieku no SAVU saistību izpildes!

Atbildēt

»

Man nav maksātnespēja un, ja tāda būtu, tad dotos uz Angliju nevis Latvijas tiesu, bet Latvijā ir vairāki tūkstoši galvinieku, kuri nekompetentu (korumpētu) Latvijas tiesnešu dēļ ir padarīti maksātnespējīgi, kaut gan parādnieki savus parādus jau ir dzēsuši. Ja profesionāli strādātu KNAB, tad nebūtu grūti izsekot šo nelikumīgo spriedumu taisītāju finansēm un Latvija atbrīvotos no negodīgiem tiesnešiem.

Atbildēt

»

Un kādas problēmas? Gribi teikt, ka maksātnespējas laikā tu vari darīt visu kas ienāk prātā un ne par ko materiāli neatbildēt? Maksātnespējas likums attiecas tikai uz saistībām un prasībām, kas radušās pirms maksātnespējas pasludināšanas.

Maksātnespējas likums
158.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(7) Pēc fiziskās personas maksātne­spējas procesa pasludināšanas parādsaistībām, kas netika uzrādītas šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, piemērojamas Civillikuma un Civilprocesa likuma vispārējās normas.

Civillikums
1705. Galvinieks var vērst savu regresa prasību pret galveno parādnieku tikai pēc tam, kad viņš patiesi nolīdzinājis parādu vai tā daļu vai vismaz ar tiesas spriedumu viņam uzlikts pienākums to nolīdzināt. Kādā kārtā šis nolīdzinājums notiek, tas ir vienalga. Ar atlaidumu, kuru kreditors izdarījis par labu galviniekam, nesamazinās viņa prasības pret galveno parādnieku.

Atbildēt

»

Un tagad rūpīgi palasi Maksātnespējas likumu, vai maksātnespējas procesa laikā atļauts veidot jaunus parādus un kādas tam ir sekas?

Atbildēt

»

Loģiski, ka tiesa apmierina regresa prasību, jo parādnieka saistības pret galvinieku, kuras izveidojušās maksātnespējas procesa laikā neviens nav dzēsis.

Atbildēt

»

Tā arī nepateici, kas notiks ar to parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas maksātnespējas procesā, bet tiesa šo dzēsto parādu piedzen no galvinieka un galvinieks vērš regresa prasību pret parādnieku, kura saistība jau ir dzēsta?

Atbildēt

»

Notiks tieši tas pats, kas notiek vienmēr kad galvinieks atdod parādu galvenā parādnieka vietā un līdz ar to viņa saistības pret kreditoru tiek dzēstas.

Atbildēt

»

Vari paskaidrot, kas notiks ar parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas, ja tiesa ignorējot Civillikuma 1710.un 1712.pantu noteikumus, piedzen jau dzēstu parādu no galvinieka un galvinieks izmantos savas Civillikuma 1692, 1704., 1705.pantā noteiktās regresa prasības tiesības pret parādnieku, kura saistības pret kreditoru ir dzēstas maksātnespējas procesa laikā?

Atbildēt

»

Varu atkārtot arī trešoreiz, ja tev nepielec. Neviens neliedz galviniekam vērsties ar regresa prasību pret parādnieku. Tas, ka viņš ir maksātnespējīgs attiecībā uz aizdevumu, nenozīmē maksātnespēju pret visām prasībām, kas radušās maksātnespējas procesā vai pēc tā pabeigšanas.

Atbildēt

»

Par galvojumu Civillikumā ir panti sākot no 1692.līdz 1715., bet tu te citē tikai vienu, kas tomēr ne ar pušplēstu vārdu nesaka, ka galviniekam drīkst atņemt regresa prasības tiesību pret parādnieku.

Atbildēt

»

Vispār jau pats galvinieks ir uzņēmies saistības kā pats parādnieks atbilstoši Civillikuma 1702.pantam

Kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.

Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Atbildēt

»

Atkārtošana zināšanu māte, bet ņemot vērā tavu darba specifiku (kamēr vēl ir darbs) pierādīt, ka Civillikums attiecībā pret galvinieku nav piemērojams, šīs zināšanas noderēs, kad darba devējam vairs nebūsi vajadzīgs un nāksies pacīnīties par savu izdzīvošanu.
Atceries- galvinieks nav parādnieks!!!

Atbildēt

»

Sāc atkārtoties!
sk. komentāru 'interesanti 03.06.2017. 09:10'

Starp citu, kā iepriekš bija ar īpašnieku galvotiem kredītiem saviem uzņēmumiem? Arī varēja nolaist uzņēmumu uz grunti, pasludināt maksātnespēju un neko nemaksāt?

Atbildēt

»

Man pagaidām nav tas gods spriest. Spriež tiesa (Jonikāns, Vītola,... ), tikai nespēj ar likuma pantiem pamatota savus spriedumus ar kuriem galviniekam tiek atņemta Civillikumā paredzētā regresa prasības tiesība un uzlikts pienākums maksāt parādnieka vietā neesošu parādu.

Atbildēt

»

Tu spried vēl dīvaināk- galvojumam nav nekādas jēgas un pietiek vien pavilkt laiku kamēr parādnieks piesaka maksātnespēju un nekas vairs nav jāatmaksā.

Civillikums
1703. Pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:
1) ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu;
2) ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

Otrā daļa skaidri pasaka, ka naudu no galvinieka var piedzīt, ja pierādīta galvenā parādnieka maksātnespēja.

Atbildēt

»

Kaut kā dīvaini tu spried, ka tie Civillikuma panti, kas ir par labu komercbankām, ir piemērojami, bet tie, kas ir galvinieka interesēs, nav piemērojami.

Atbildēt

»

Gan jau ka turpat kur tu gribi novietot galvojuma jēgu.

Atbildēt

»

Un kur tad paliek maksātnespējas procesa jēga?

Atbildēt

»

Kāpēc gan galvinieks nevarētu vērsties ar regresa prasību pret parādnieku, ja šī prasība ir radusies pēc maksātnespējas pasludināšanas?

Atbildēt

»

Atbalstu 100%.

Atbildēt