Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējos gados tiesu kalendāros absolūtais vairākums ir komercbanku prasības pret krīzē cietušajiem kredītņēmējiem, un lieki teikt, ka 99,99% tiesu nolēmumu ir par labu bankām. Tiesas sēdēs tiesnešu attieksme pret postā iegrūstajiem banku klientiem ir pazemojoša, un rodas iespaids, ka tiesneši ir aizmirsuši, ka konkrētajās lietās ir tiesneši, nevis banku advokāti.

Attiecībā uz banku klientu argumentiem tiesneši izrāda Temīdas cienīgu aklumu, lai būtu pavisam droši, pievienojot arī kurlumu un pilnīgu ignoranci. Reti gadās tiesneši, kas pacietīgi uzklausa no banku pakalpojumiem cietušos klientus. Pārsvarā tiesneši paskaidrojumus sniegt kāros banku sagatavoto līgumu parakstījušos nelgas vienkārši apklusina, nepakļaušanās gadījumā piedraudot ar izraidīšanu no tiesas zāles vai naudassodu.

Iepazīstoties ar tiesu nolēmumiem, jāsecina, ka tiesneši šajos procesos bankas vērtē kā vājāko un neaizsargātāko pusi, kura jāaizsargā īpaši, šad tad palīdzot banku pārstāvim noformulēt prasījumus, meklējot banku juristu vietā likumu pantus, ar ko pamatot banku prasības, tāpēc mani pārsteidza Indras Sprances veiktais „pētījums” žurnālā Ir, kur viņa norāda, ka banku pārstāvji izsaka aizdomas par korupciju maksātnespējas procesos.

Vai tiešām mēdz būt tiesneši, kas nav izrādījuši pietiekamu pazemību bankām un ir pamanījušies pieņemt nolēmumus, kas nepatīk bankām?

Izrādās, ka stāsts ir par to, ka vairāki desmiti uzņēmumu ar lielām parādsaistībām neilgi pirms tiesvedības mainījuši juridiskās adreses, lai savas maksātnespējas problēmas iespējams risinātu kādā noteiktā tiesā. Jāpiezīmē, ka parasti bankas lielus kredītus izsniedza pret banku novērtētām ķīlām.

Izrādās, ka pieņemt banku neakceptētus nolēmumus Latvijas Republikas tiesās nav pieļaujams un katrs tiesnesis, kas akli nepakļausies banku diktātam, ir pelnījis kā minimums publisku nosodījumu, piemēram, žurnālā Ir.

Laikā, kad pie tiesu izpildītājiem ir vairāk nekā 500 tūkstoši piedziņas lietu, katru mēnesi vairāk kā 100 fiziskas personas piesaka savu maksātnespēju, ik dienu notiek vismaz 20 nekustamo īpašumu izsoles, kurās tiek pārdoti iedzīvotāju mājokļi, vairāki desmiti ģimeņu ar bērniem tiek izliktas uz ielas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (visas šīs darbības tiek veiktas pamatojoties uz tiesu nolēmumiem), tiek veikts pētījums, pārbaudot vairākus simtus maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietu laika posmā no 2009. gada līdz šim gadam un tiek kaunināti tiesneši, kas ir pieņēmuši 45 nolēmumus, kas, iespējams, atšķiras no pārējiem 500 tūkstošiem nolēmumu. Iznāk, ka 0,009% no visiem tiesu nolēmumiem neatbilst banku interesēm. Tas ir skandāls tiesu sistēmā. Kā tas varēja notikt tiesiskā valstī, ka 0,009% tiesnešu atļāvās nepakļauties banku diktātam?

Nevar nepiekrist banku pārstāvjiem, - viņiem jau tas vislabāk zināms, ka pēdējās desmitgadēs tiesiskais regulējums Latvijā tiek izmantots, "lai veidotu shēmas" un "sistemātiski izkrāptu" iedzīvotāju līdzekļus, turklāt šis process notiek ar "negodprātīgu un visticamāk korumpētu amatpersonu līdzdalību".

Šādā situācijā ir pilnīgi normāli, ka Parex slikto kredītu pārvaldītājas, valstij piederošās Revertas pārstāvis Rolands Neilands pieļauj, ka viens no skaidrojumiem varētu būt korupcija. Katrs jau spriež pēc sevis.

Ir dzirdēti dažādi stāsti, cik maksā Saeimas deputātu balsojums banku interesēs. Tikpat likumsakarīgs ir agresīvākās zviedru bankas pārstāvju viedoklis, kuriem kalpojošais tiesu izpildītājs gada laikā nopelnījis 1 683 881,10 LVL (140 323,43 Ls mēnesī). Šie alkatīgie Latvijas izputinātāji nekautrējas vērsties pie Saeimas deputātiem un sūdzēties, ka 0,009% gadījumu tiesneši atsakās akli pakļauties banku prasībām, līdz ar to ir jāmaina likumi, lai no banku izliktajiem tīkliem neizmuktu neviens naivulis, kas ar banku ir parakstījis mūžīgās verdzības līgumu.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir pieņēmis "spēles noteikumus" un apliecina, ka šāda problēma pastāv un ir gatavs rīkoties. Tieslietu ministrs problēmu risinājumu saskata tiesu sistēmas reformā un stingrākā administratoru uzraudzībā.

Bankām nepakļāvīgie tiesneši, ar Jums ir cauri, tieslietu ministrs un Saeima Jūs reformēs!

Latvijas Bankas kredītu reģistrā esošie 980 tūkstoši, varat būt droši, ka savas dzīves laikā neizkļūsiet no banku stingrā tvēriena. Paši vainīgi, ka uzticējāties ŠAI valstij un iekritāt banku izliktajos slazdos: neatkarīgi no tā, vai tā bija zelta klienta karte, ieķīlāts vienīgais mājoklis vai vēlējāties uzsākt biznesu, Jums visu savu atlikušo mūžu būs savu kungu-banku klausīt un bez ierunām atdot visu savu mantu, kas pieder šobrīd, kā arī to, ko nopelnīsiet nākotnē!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...