Kā konkrēti rīkoties un ko darīt, lai pasargātu sevi un ģimeni krīzes brīdī? Sarunu festivālā „Lampa” darbosies Aizsardzības ministrijas “Drošā telts”
Artis Pabriks*22.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
God. A. Hermaņa kungs, Aizsardzības ministrija ir iepazinusies ar Jūsu š.g. 19. jūnija atklāto vēstuli, kurā Latvijas sabiedrības vārdā lūdzat skaidrot, valsts vadības ieguldījumu sabiedrības instruktāžā, ko konkrēti katram darīt X stundas gadījumā.
Latvijā par valsts aizsardzības prioritāti ir izvirzīta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana. Tas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes. Šī sistēma paredz, ka krīzes situācija ir pārvarama, ja valsts un sabiedrība rīkojas kopā. Katram ir gan atbildība, gan pienākums krīzei sagatavoties, lai kopīgiem spēkiem to būtu iespējams pārvarēt. Krīzei sagatavojušies indivīdi, dienesti, kopienas un valsts ir psiholoģiski mierīga sabiedrība ar iepriekš skaidri zināmu rīcības plānu.
1. Par ministriju atbildību valsts drošībā
Viens no pirmajiem visaptverošas valsts aizsardzības uzdevumiem nozaru ministrijām ir organizēt iekšējās resoriskās krīzes vadības mācības, lai katra ministrija definētu savas nozares iestāžu uzdevumus darbībai krīzes (kara) laikā un pārbaudītu esošo krīzes reaģēšanas plānu darbības, kā arī konstatētu nepieciešamos uzlabojumus. Atbildot uz jūsu jautājumu par teātru informēšanu, šāds uzdevums tika dots arī Kultūras ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par savu padotības iestāžu un to darbinieku apzināšanu un informēšanu par darbībām krīzes situācijā un reaģēšanas plānu izstrādi, kā arī attiecīgo mācību organizēšanu. Kultūras ministrijas tobrīd apzinātie secinājumi aptvēra propagandas ierobežošanu un loģistiku saistībā ar muzeju ekspozīcijām u.c. mākslas vērtībām.
Aizsardzības ministrija ir organizējusi aptuveni 100 dažādu formātu un līmeņu konsultāciju par sagatavošanos krīzes situācijām. Piemēram, organizēta tiešraides lekcija Finanšu ministrijai un tās saistīto iestāžu pārstāvjiem, Rīgas domei un tās saistīto iestāžu pārstāvjiem par gatavību krīzes situācijām. Notikuši semināri medicīnas, sakaru, pārtikas un ūdens, enerģētikas nozares komersantiem par darbības nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā. Organizēts seminārs veselības nozares pārstāvjiem par cilvēkresursu un veselības nozares gatavību. Parlamentārā sekretāre vadījusi vairākas lekcijas skolēniem, pedagogiem un bibliotēkām. Notikušas diskusijas ar Latvijas Mednieku savienību par sadarbības padziļināšanu ar Zemessardzi.
Organizēts mācību cikls pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās. Organizētas reģionālās diskusijas par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem – Kurzemes un Zemgales reģionos, un vēl divas diskusijas vasarā plānotas Latgales un Vidzemes reģionos. Jūlijā plānots arī seminārs augsta līmeņa amatpersonām, tostarp vadošo mediju redaktoriem, uzņēmējiem, viedokļu līderiem u.c. Savukārt sarunu festivālā LAMPA darbosies Aizsardzības ministrijas “Drošā telts”, kurā tostarp tiek plānotas arī tādas ekspertu līmeņa diskusijas kā “Vai Latvijā esam drošībā?”, “Krīze – vai Tu esi tai gatavs?”.
Aizsardzības ministrija ir gatava noorganizēt arī Latvijas teātriem konsultācijas par sagatavošanos krīzēm, ja Kultūras ministrija izrādīs šādu interesi.
2. Par sabiedrības atbildību valsts drošībā
Atkārtoti vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību būt gataviem parūpēties par sevi vismaz pirmās 72 stundas, jo krīzes situācijā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenos apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus.
Veicinot sabiedrības informētību par to, kā rīkoties krīzes gadījumā, Aizsardzības ministrija pēdējo gadu laikā ir strādājusi pie gatavības kultūras veicināšanas sabiedrībā. Iedzīvotāji ir aicināti iepazīties ar informāciju “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, sagatavoties, lai būtu spējīgi noturēties pirmās krīzes dienas – vismaz 72 stundas, tostarp arī sakārtojot ārkārtas gadījumu somu. Digitālā formā latviešu, krievu un angļu valodā instrukcija ir pieejama aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv”.
Instrukcija drukātā formātā latviešu, angļu un krievu valodās ir nogādāta publiskajās un augstskolu bibliotēkās, valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, Latvijas Pasta nodaļās, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centros un Nodarbības valsts aģentūras filiālēs visā Latvijā. Tāpat instrukcija ar Latvijas Pasta starpniecību tika piegādāta teju 59 tūkstošiem Latvijas senioru, kuri ikmēneša pensiju saņem savās dzīvesvietās ar pastnieka starpniecību.
Aizsardzības ministrija turpinās sabiedrības informēšanu, jo drošības jautājumi mūsu ikdienā būs aktuāli vēl ilgi.
3. Par indivīdu atbildību valsts drošībā
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ar tā brutalitāti un visiem iespējamajiem kara noziegumiem pret cilvēci liek izdarīt secinājumus, ka mums visiem ir jādara vēl vairāk, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un valsti no pirmā metra. Latvijas sabiedrībai ir jāpieņem un jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju. Tādēļ atkārtoti aicinu Latvijas iedzīvotājus iesaistīties valsts aizsardzībā, apgūstot militārās iemaņas!
Jau šobrīd Latvijas pilsoņi ir aicināti apgūt militārās iemaņas valsts aizsardzībā. Jauniešiem vecumā no 10 līdz 21 gadam ir iespēja brīvprātīgi iestāties Jaunsardzē: https://www.jc.gov.lv/lv/jaunsardze/ka-klut-par-jaunsargu. Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 40 gadiem ir aicināti pievienoties profesionālajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos: https://www.mil.lv/lv/klusti-karavirs. Savukārt ikviens pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir aicināts brīvajā laikā apgūt militārās iemaņas, pievienojoties Zemessardzei: https://www.zs.mil.lv/lv/esi-dross-esi-zemessargs vai vecumā no 18 līdz 50 gadiem – brīvprātīgi izejot rezervistu militāro pamatapmācību: https://www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-pamatapmaciba.
Arī Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2022” ietvaros notiks Aizsardzības ministrijas organizētās valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministriju, iesaistot arī vairākas pašvaldības, komersantus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus.
Pateicos par Jūsu rūpēm par valsts aizsardzību!
* Atbilde uz Alvja Hermaņa atklāto vēstuli
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
