Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fakts, ka personai ir kredīts, kas nodrošināts ar hipotēku uz vērtīgu nekustamo īpašumu, nenozīmē, ka parādnieks var būt drošs, ka patiešām nokārtos savas saistības pret kreditoru pilnā apmērā. Būtībā ir tieši otrādi, ja parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums, tas tikai palielina riskus.

Šādā situācijā nonāca arī Ilze Valgere, jo apstākļu sakritības dēļ viņas hipotekārais kredīts no AS „Danske Bank” 2016.gada 4.jūnijā tika pārcelts (protams, ārēju apstākļu ietekmē un bez I.Valgeres pašas vēlmes un piekrišanas) uz AS „Swedbank”, kura kļuva par I.Valgeres kreditoru.

Šis gadījums ir interesants arī ar to, ka uzskatāmi parāda, ka :

- Satversmē izteiktais apgalvojums, ka „visi ir vienādi likuma un tiesas priekšā” (Satversmes 91.pants), neatbilst patiesībai, jo tomēr ir „vienādākie” un „visi pārējie”.

- Uzskats, ka Latvijā efektīvi darbojas tiesībsargājošās iestādes (piemēram, prokuratūra), neatbilst patiesībai.

- Civilprocesa likuma prasība par patiesas informācijas sniegšanu tiesai (CPL 9.1 pants) – arī nav obligāta (vismaz ne kreditoriem, ja kreditors ir banka).

I.Valgeres kredtīsaistības pret AS „Danske Bank” bija nodrošinātas un ir nodrošinātas ar trīs ķīlām – nekustamo īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 un nekustamiem īpašumiem Rīgā, Dzintara ielā b/n, kad. nr. 0100-109-0005 un Dzintara ielā b/n, kad. nr. 0100-109-2013.

Ilzei Valgerei ir divi kredīta līgumi – par nekustamā īpašuma remontu un labiekārtošanu (Kredīta līgums nr. SB/L75-28/22) un overdrafta līgums (SB/L75-28/26), bet abi nodrošināti ar hipotēkām uz iepriekš nosauktajiem nekustamiem īpašumiem.

2016.gada 12. un 13. septembrī AS „Swedbank” paziņoja par atkāpšanos no Aizdevuma līgumiem, atkāpjoties no abiem līgumiem. Pēc viena līguma I.Valgeres saistības ir EUR 327 290.74, bet pēc otra līguma EUR 261 733.02. Tātad kopējā saistība uz līgumu uzteikšanas dienu ir EUR 589 023.76

Pats interesantākais notiek tad, kad AS „Swedbank” vērš piedziņu pret I.Valgeri, un svarīgi ir – kā tas notiek un ko tieši AS „Swedbank” dara.

Ar pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā AS „Swedbank” vēršas Rīgas rajona tiesā, Jūrmalas tiesu namā 2017. gada 26. aprīlī un 2017.gada 08. maijā saņem tiesas pozitīvu lēmumu, kas atļauj AS „Swedbank” pārdot Ilzei Valgerei piederošo nekustamo īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 par izsoles sākuma cenu EUR 410 000.00.

Vēršoties ar savu pieteikumu tiesā, AS „Swedbank” norāda tiesai, ka saistība ir tikai EUR 327 290.74, bet par otru līgumu un to, ka saistības summa faktiski ir lielāka, AS „Swedbank” tiesai nenorāda neko.

AS „Swedbank” pieteikumā tiesai atsaucās uz Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24. marta lēmumu kādā lietā ar Nr. SPC-81/2010, kurā Augstākās tiesas Senāts izteicies, ka „civilprocesa likuma noteikumi, kas reglamentē nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, neparedz kritērijus izsoles sākumcenas noteikšanai un neprasa noteiktās sākumcenas pamatojumu ar attiecīgiem pierādījumiem. Tāpat likums nenosaka tiesnesim pienākumu, izskatot ķīlas ņēmēja iesniegto pieteikumu, izvērtēt pārdošanas nosacījumos norādītās izsoles sakumcenas pamatotību”.

Minot šo Augstākas tiesas slēdzienu, AS „Swedbank” īpašumam, kura tirgus vērtība ir vismaz 1.5 miljoni EUR, bet piespiedu pārdošanas cena attiecīgi par 30-40% zemāka, bet tik un tā 1 miljona eiro robežās, pārdošanas cenu labprātīgā izsolē nosaka EUR 410 000.00 apmērā, pie kam pašas AS „Swedbank” prasījumi pret I.Valgeri ir vismaz EUR 589 023.76, līdz ar to tālu pārsniedz izsoles sākumcenu, par kuru AS „Swedbank” gatavojas pārdot I.Valgeres īpašumu.

Bet tiesai AS „Swedbank” neiesniedz patiesu informāciju par parāda apmēru, lai gan iesniegt tiesai patiesu informāciju pieprasa Civilprocesa likuma 9.1 pants. Ilze Valgere par šo faktu vērsās prokuratūrā, kur nekādi likuma pārkāpumi netika konstatēti!

Rodas jautājums – kādā tiesiskā vidē mēs dzīvojam? Kā lasāms no Augstākās tiesas Senāta spriedumiem, tiesas kontrole pār labprātīgo pārdošanas procesu izsolē vispār atkrīt, jo tiesai ar to nav nekāds sakars. Kurš un kā kontrolēs vai aizstāvēs parādnieka interešu ievērošanu (jāatzīmē, ka pieteikumu par labprātīgo pārdošanu izsolē tiesas ceļā izskata rakstveida procesā un nepaziņo par to parādniekam) – par šo jautājumu vispār nevienam nav nekādas intereses. Varētu pat teikt, ka tiesa ar saviem nolēmumiem un attieksmi ir radījusi labvēlīgu vidi negodprātības un ļaunprātīgas rīcības iespējām ļoti plašā spektrā.

 To, ka tā arī ir, pierāda Ilzes Valgeres lieta.

Tātad AS „Swedbank” bez problēmām iegūst tiesas lēmumu, kas atļauj I.Valgeres 1.5 miljonu vērto īpašumu pārdot par EUR 410 000.00.

2017.gada 23. augustā AS „Swedbank” noslēdz vienošanos ar Ilzi Valgeri un otru aizņēmēju Z. Valgeri, kurā norāda, ka parāda saistību kopējais apmērs ir EUR 625 711.93. Šīs vienošanās ietvaros AS „Swedbank” fiksē, ka īpašums pārdodams par 1 499 000,00 EUR un cenas samazinājums var būt tikai 15% apmērā.

Bet 2017.gada 11. decembrī AS „Swedbank” vēlreiz vēršas Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā un lūdz vēlreiz atļaut pārdot I.Valgeres īpašumu Jūrmalā, Turaidas ielā 13 par izsoles sākuma cenu EUR 410 000.00, tikai šoreiz AS „Swedbank” norāda, ka I.Valgeres parāda saistības izriet no otra aizdevuma līguma (par ko sākotnējā 2017.gada aprīļa pieteikumā tiesai AS „Swedbank” neko neminēja) un šajā 2017.gada 11. decembra pieteikumā tiesai AS „Swedbank” jau norāda, ka I.Valgeres parāda (saistības) summa ir EUR 263 155 .26. AS „Swedbank”pieteikumā tiesai nenorāda, ka :

1) viņi jau 2017.gada aprīlī vērsās tiesā un prasīja šo īpašumu pārdot, tikai norādīja, ka ir cits saistību apmērs;

2) ka tiesa jau vienreiz izlēma par šī īpašuma nodošanu labprātīgā izsolē un ka izpildes process jau iesācies.

Laikā, kad AS „Swedbank” vēršas tiesā un lūdz tiesu izlemt par atkārtotu viena un tā paša īpašuma pārdošanu labprātīgā izsolē, AS „Swedbank” jau ir iesniegusi uz izpildi Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 08. maija lēmumu un tiesu izpildītājs J. Stepanovs jau noteicis labprātīgās izsoles sākuma datumu, t.i. 18.12.2017. Visi šie fakti ir dokumentāli pierādāmi.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams 2017.gada decembrī nekonstatē, ka tiesa par šī īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē jau vienreiz izlēma 2017.gada maijā, un tāpēc, ka nevienam nav nekādas daļas par to – kas, ko un kā lēma, tad AS „Swedbank” saņem vēl vienu lēmumu, kas arī atļauj pārdot I.Valgeres īpašumu Jūrmala, Turaidas iela 13. Un nevienam tiesā neradās jautājums – kā šis 2017.gada 14. decembra lēmums būs izpildāms, ja līdz ar 2017.gada 08.maija lēmumu īpašums tiks pārdots un 2017.gada 14. decembra lēmums faktiski nebūs izpildāms.

Ilze Valgere saistībā ar šiem faktiem vēlreiz rakstīja prokuratūrai, norādīja uz to, ka AS ‘Swedbank” konsekventi norāda tiesai nepatiesu informāciju, nolūkā saņemt nepieciešamos procesuālos dokumentus, bet arī šoreiz prokuratūra nereaģēja uz notiekošo.

No minētā izriet, ka nevienam nav daļas par to, ka tiesā tiek iesniegta nepatiesa informācija (turklāt – vairākkārtīgi un apzināti), tiesa, vadoties no nepatiesās informācijas, pieņem lēmumus, secīgi ar tiesas palīdzību kreditors var iegūt iespēju divreiz tirgot vienu un to pašu īpašumu, nesniegt tiesai patiesu informāciju, utt.

Šeit svarīgi atzīmēt, ka AS „Swedbank” interese ir tikai par nekustamo īpašumu Jūrmala, Turaidas iela 13. AS „Swedbank” ir pavisam trīs ķīlas, bet par atlikušajām divām (zemesgabaliem Rīgā) tai nav nekāda interese.

2018.gada 18. janvārī īpašums Jūrmalā, Turaidas ielā 13 tiek izsolīts un pārdots par EUR 755 000.00, bet pircējs 50% no summas samaksai piedāvā bankas garantijas vēstuli, uz ko AS „Swedbank” nepiekrīt, līdz ar to īpašums pārdots netiek.

Procesa laikā Ilzei Valgerei ir vairākas personas, kuras piesakās nokārtot I.Valgeres saistības un pārņemt prasījumus uz cesijas pamata. AS „Swedbank” sākotnēji piekrīt, bet 2018.gada 16. maijā AS „Swedbank” uzraksta I.Valgerei, ka viņi nepiekrīt saistību nokārtošanai un cesijai, jo viņiem esot jāņem vērā citu kreditoru intereses! Vai kaut kad kāds parastais cilvēks ir dzirdējis no bankas, ka tā ņem vērā vai rēķinās ar „citu kreditoru interesēm”? Laikam būs pagrūti kaut ko tādu atcerēties.

Kopš kura laika un kāpēc AS „Swedbank” ir arbitrs vai aizstāvis – citiem kreditoriem? I.Valgerei tas arī nebūtu saprotams, ja vien viens no viņas kreditoriem nebūtu ekspolitiķis G. Krasta kungs. Jādomā, tieši par šī kunga interesēm tik ļoti rūpējas AS „Swedbank”, ka tai vairs nav svarīgi iegūt pašai savu naudu. Varbūt, ka tas nekad nebija īpaši svarīgi un AS „Swedbank” tādā veidā cenšas „tvarstīt” pēc parādnieka vērtīgā īpašuma?! Jāuzsver, ka to pierāda AS „Swedbank” rīcībā, jo tiklīdz rodas kaut mazākā iespēja, ka AS „Swedbank” saņems naudu – tā atsakās no šīs iespējas. Dotā procesa laikā AS „Swedbank” bija 2 iespējas saņemt naudu (ja vien tas būtu bijis mērķis) :

Pirmā iespēja – no pircēja, kurš nosolīja EUR 755 000.00 un bija pilnīgi pietiekami, lai AS „Swedbank” nodzēstu savus prasījumus, pie kam pircējs bija AS „Swedbank” zināms un bija zināms, ka pircējam ir nauda. Tas uz šodienu jau būtu noticis fakts, ja viena AS „Swedbank” neatteiktos no bankas garantijas akcepta.

Otrā iespēja – no personām (tādas bija vairākas), kas samaksā AS „Swedbank” viņu prasījuma summu pilnā apmērā. Tiklīdz AS „Swedbank” nonāca šajā situācijā un saprata, ka patiešām kāds samaksās naudu – tā to vairs nevajadzēja, par ko uzskatāmi liecina 2018.gada 16. maija bankas vēstule.

Līdztekus visam šim procesam, Ilze Valgere, redzot, kādas lietas notiek, vēršas tiesā ar prasību pret AS „Swedbank”, jo no Satversmes tiesas 2010.gada 24.novembra Lietā Nr. 2010-08-01 skaidrojumiem izriet, ka parādniekam tādai iespējai tomēr vajadzētu būt un ka tāda arī pastāvot.

Ilzes Valgeres lieta pierāda, ka tāda tomēr nepastāv (vismaz pagaidām).

2018.gada 11.aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atsakās pieņemt Ilzes Valgeres prasību, norādot, ka tiesai šī lieta nav pakļauta, dodot atsauces uz CPL 132.panta pirmās daļas 1. punktu un norādi, ka I.Valgerei jāvēršas prokuratūrā, lai tā rīkojas pēc CPL 483., 484.panta.

I.Valgere vērsās arī prokuratūrā, kura tieši 2018.gada 11. aprīlī uzrakstīja I.Valgerei, ka viņai esot jāvēršas tiesā! Šeit gan jāmin, ka prokuratūra deva atsauci uz Satversmes tiesas 2010.gada 24.novembra Lietā Nr. 2010-08-01 skaidrojumiem par lietu kārtību, kas šajā gadījumā ir atzīstami kā vairāk kompetenti, nekā tiesas rīcība. Visi minētie fakti ir dokumentāli pierādāmi.

Bet „sausais atlikums” visam ir tas, ka šajā tiesiskajā vidē parādniekam nav nodrošinātas iespējas efektīvi un ātri aizstāvēties pret kreditora ļaunprātību vai negodprātīgu rīcību, neviena no tiesībsargājošām iestādēm nepievērš uzmanību un nereaģē uz tiesību pārkāpumiem un aizskārumiem, neizmanto nevienu likumā noteikto instrumentu, lai pārkāpumu novērstu vai pieprasītu to pārtraukt. Tiesas (Augstākās tiesas līmenī) ar t.s. judikatūras palīdzību ir radījušas sev komfortablu vidi, lai parādnieka intereses vispār nebūt jāizskata un par tām nebūtu jādomā. I.Valgeres rīcībā esošais tiesas lēmums, ar kuru atsaka pieņemt prasību, norāda, ka par kreditora ļaunprātību tiesa vispār negatavojas lemt. Tikmēr AS „Swedbank” ir kļuvusi par „citu kreditoru” interešu aizstāvi, par ko nekaunas pat rakstīt savās vēstulēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...