Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korporatīvās un politiskās saites, kas nav spējušas nostrādāt Latvijas elektorāta un tiesībsargājošo institūciju priekšā, atradušas dzirdīgas ausis Trampa administrācijā — tas kļūst redzams no pašu iesaistīto pušu paziņojumiem un jau iepriekš dokumentētām saiknēm.

Lai panāktu kādas personas iekļaušanu ārvalstu “melnajā sarakstā”, ir jāveic krietns lobēšanas un ziņu pienešanas darbs — ne jau pati no sevis informācija nonāk ASV Valsts kases rīcībā. Atslēgu uz sankciju piemērošanu dod ASV Valsts kases (U.S. Treasury) sākotnējais paziņojums — konkrēti, tā paziņojuma daļa, kas attiecas uz Lembergu:

“Lembergs has served as the Mayor of Ventspils, Latvia, since 1988. From that time, he has been repeatedly accused of money laundering, bribery, and abuse of office. Lembergs controls entities through political parties and corrupt politicians, and systematically exploits those entities and individuals for his own economic gain. Lembergs has used his influence over leadership of political parties to shape government personnel and place certain government officials in positions, as well as to obstruct other government officials from obtaining leadership positions. Additionally, Lembergs has leveraged and corrupted law enforcement officials to protect his interests and subvert politicians whom he otherwise was unable to control.

 

In addition to designating Lembergs, OFAC is designating four Latvia-based entities that are owned or controlled by him: Ventspils Freeport Authority, Ventspils Attistibas Agentura (also known as Ventspils Development Agency), Biznesa Attistibas Asociacija (also known as Business Development Association), and Latvijas Tranzita Biznesa Asociacija (also known as Latvian Transit Business Association).”

Šis paziņojums, kurš satur skaļus izteikumus, lielākoties atkārto A. Lemberga politisko oponentu, tajā skaitā Ventspils domes opozīcijas deputāta un Ventspils brīvostas valdes locekļa Ģirta Valda Kristovska politisko retoriku, kas pazīstama ar saviem skaļajiem, taču nekonkrētajiem izteicieniem (t.i., nespējot norādīt uz konkrētiem likumpārkāpumu gadījumiem). Šis Vienotības politiķis, kurš pats ticis atkārtoti pieķerts 5000 eiro ikmēneša maksājumu saņemšanā no Rūdolfa Meroni kontrolē esoša uzņēmuma, tā arī nav spējis nosaukt nevienu konkrētu “kukuļošanas” gadījumu, par kuru varētu uzrādīt apsūdzību viņa politiskajam oponentam A. Lembergam.

Savukārt brīvosta un četras minētās biedrības (bet nevis Ventspilī strādājošie citu firmu simti), no kurām Biznesa Attīstības asociācija ir neaktīva jau gadiem, ir bijušas tās, uz kurām iepriekš fiksējušās Ģ. V. Kristovska politiskās intereses — viņš jau kopš 2017. gada mēģinājis panākt dažādas pārbaudes un auditus brīvostā un pašvaldībā, taču visas pārbaudes līdz šim beigušās viņam par sliktu.

Attiecīga politiskā retorika tomēr bez grūtībām atradusi dzirdīgas ausis Ministru kabinetā. Iemesls — tur ārlietu ministra un premjerministra amatus ieņem Ģ. V. Kristovska partijas biedri Edgars Rinkēvičs un Krišjānis Kariņš. Pēdējam ir motivācija vērsties pret A. Lembergu veca politiskā strīda dēļ: pirms gandrīz 15 gadiem toreizējais ekonomikas ministrs K. Kariņš iesāka t.s. “Ojāru Grinbergu farsu”, ieceļot Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā (t.i., tajā amatā, ko tagad ieņem Ģ. V. Kristovskis) kādu vecu karjeras komunistu, vārdā Ojārs Grinbergs, taču atkārtoti atsakoties pierakstīt dokumentam klāt O. Grinberga personas kodu, adresi vai darbavietu.

Par to, ka K. Kariņš nespēja Ministru kabineta dokumentā ierakstīt personu identificējošus datus, prokuratūra apsūdzību cēla nevis K. Kariņam, bet gan A. Lembergam, kurš pie šī dokumenta sastādīšanas vai apstiprināšanas nebija ne tuvumā. Attiecīgo tiesas procesu A. Lembergs, kā visiem zināms, ar lielu troksni uzvarēja, un lielā mērā šis te “Ojāru Grinbergu farss” bija tas, kas A. Lembergu no provinces domes priekšsēdētāja pārvērta nacionāla mēroga politiskajā figūrā. Sabiedrība gan šo farsu ilgtermiņā novērtējusi kā sīku starpgadījumu, kas nedeva negatīvu ietekmi ne uz A. Lemberga, ne K. Kariņa politiskajām karjerām. (Savukārt konkrētā O. Grinberga politiskajā karjerā augstākais sasniegums ir un paliek PSKP Viļnas partijas skolas absolvēšana.)

Taču ar korporatīvi partejiskām saitēm vien ir par maz, lai piespiestu ārzemju valdību iekļaut globālā sankciju sarakstā kādu Eiropas nomales valsts pašvaldības līmeņa amatpersonu. No Jaunās konservatīvās partijas pašu publicētā paziņojuma redzams: “pastnieka” lomu šajā reizē spēlējis tieslietu ministrs Jānis Bordāns. JKP pašu mājaslapā ievietotajā paziņojumā lasāms: “No 2019. gada 4. decembra līdz 8. decembrim Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu darba vizītē apmeklēja Vašingtonu (ASV), kur tikās ar ASV Tieslietu departamenta, Valsts departamenta, Valsts kases un Pasaules bankas pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijas un konkrēti Tieslietu ministrijas īstenotos pasākumus t.s. Moneyval rekomendāciju ieviešanā un paveikto cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem.” Savukārt jau 9. decembrī parādījās ASV Valsts kases paziņojums par jaunajām sankcijām, kas izrādās vērstas pret Vienotības un JKP redzamāko politisko un publisko oponentu.

Bet kāpēc tieši tas sankciju saraksts, kurš nosaukts Krievijas cietumos nomocītā auditora un nodokļu likumdošanas speciālista Sergeja Magņitska vārdā? S. Magņitska bijušais darba devējs Bils Brauders daudzus gadus kampaņojis ne tikai par to, lai S. Magņitska slepkavībā vainojamie tiktu saukti pie tiesas (kas nav izdevies), bet arī lai grautu koruptīvo darījumu iespējas kā tādas (kur B. Braudera sekmes bijušas redzamākas). Latvijas Avīze ziņo: “Dažas dienas pirms melnā saraksta paplašināšanas — aizvadītajā piektdienā — tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar ASV Finanšu ministrijas ministra vietnieku Džastinu Muziniču. [...] “Tika pieminēts arī Aivars Lembergs. Viņi ir saskatījuši, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās, kā Lemberga iekļaušanu šajā sarakstā,” uzskata Bordāns.”

Tālāk pats J. Bordāns žurnālistu priekšā piebildis, ka viņš pirms četriem gadiem bijis advokāts [Amerikas konservatīvajam smadzeņu tankam] “Heritage Foundation”, kas savulaik palīdzēja B. Brauderam iedzīvināt “Magņitska saraksta” principu. J. Bordāns arī pasūkstījies, ka Latvijas iestāžu darbība neesot bijusi apmierinoša S. Magņitska slepkavības atklāšanā (Krievijas netīrā nauda, kuras aizplūšanu bija atklājis S. Magņitskis un kā dēļ viņu vispirms ieslodzīja, tad cietumā nosita, tika legalizēta caur Latvijas moikbankām).

Tātad jau triju dienu laikā ir pilnībā noskaidrojusies un izgaismojusies saikne “Meroni nauda — Ģ. V. Kristovskis un Vienotība — K. Kariņa valdība — J. Bordāns — Magņitska saraksta sastādītāji”.

Attēlā: tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar smagos noziegumos apsūdzēto Juri Jurašu pienes ziņas ASV amatpersonām par savu politisko konkurentu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...