Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diezgan paskarbs apgalvojums, vai ne? Mēģināšu iespējami īsi paskaidrot - kāpēc šāda ir mana pārliecība un kāpēc Satversmes aizsardzības biroja direktoram, bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, manuprāt, būtu vieta nevis savā amatā, bet cietumā.

Tātad - kas kopumā ir briesmīgākais saistībā ar Krievijas iekšējo uzbūvi, tās būtību? Nez vai kāds iebildīs, - tas, ka nav likuma varas. Lielākā vai mazākā mērā Krievijā pēdējo gadu tūkstoti vienmēr ir bijis tā, ka pāri it kā pastāvošajam likumam stāv naudas vara un konkrētu pie lielākas vai mazākas varas esošo intereses, iegribas un vajadzības. Visi to ir sapratuši, visi pieņēmuši šādu "sistēmu" un tai labāk vai sliktāk piemērojušies.

Tā ir arī tagad - likums acīmredzami tur nestāv pāri visiem un visam, ij ne tuvu ne. Formāli ir likumi, bet faktiski ir dzīve "po poņaķijam". Ir viens galvenais "pahans", kas lielā mērā nosaka "poņaķijus", pēc kuriem jādzīvo, bet arī pats ir spiests vismaz daļēji pēc šiem "poņaķijiem" dzīvot - lai nesagrūtu visa valstiskā varas būve, kurā piramīdas veidā izkārtojušies mazāki un mazāki "pahani".

Eiropeiskās vērtības it kā ir pilnīgi citas. Latvija - kā mums nepārtraukti stāsta pie varas esošie - esot Eiropas un eiropeiska valsts, kur pāri visam esot eiropeiskās likuma, tiesiskuma, demokrātijas utml. normas. Akurāt pretēji tam, kas notiekot aziātiskajā, jau acīmredzami pustotalitārajā, korumpētajā Krievijā, pie mums likums un tiesiskums esot pāri visam. Kas likumā - sākot jau no galvenā, svarīgākā - ierakstīts, tas arī esot ņemams vērā un stingri ievērojams. Un nekāda krieviski aziātiska "po poņaķijam" - sak, likumā gan ierakstīts nav, bet lielāks vai mazāks "pahans" pēc savas iekšējās pārliecības zina, kā jābūt.

Un tagad no šī viedokļa palūkojieties uz kaut vai to pašu jau apnikušo valsts noslēpuma pielaižu tēmu, precīzāk - uz vienu pavisam sīku šīs tēmas detaļu, kas, manuprāt, precīzi raksturo valstī visdažādākajos veidos notiekošo.

Varbūt vēl atceraties: Jāņa Maizīša vadītā SAB, un tā piejaucēto, iebiedēto vai "jumtoto" kabatas kvaukšķu galvenais pārmetums Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei bija - šī aizdomīgā būtne savā augstprātībā esot iedomājusies, ka viņai ir kaut kādas tur tiesības uz sarunām SABā doties kopā ar advokātu. Valsts kancelejas direktore, lūk, mēģinot savā labā kropļot mūsu dārgo Satversmi, viņa blēdīgi cenšoties nesaprast, ka runa ir par "speciālajām tiesībām", šāda viņas rīcība esot aizdomīga un diskreditējot ne tikai SABu, bet visas valsts drošības iestādes un pašu Latvijas valsti.

Es neesmu nekāds jurists, un Latvijas Republikas Satversmi nekad no viena līdz otram galam neesmu izlasījis. Bet to es esmu licis aiz auss, ka tieši Satversme - kuru savulaik pieņēma cilvēki, kam mūsdienu "simt gudrās galvas" nebūtu cienīgas pat kurpju šņores aizsiet, - ir mūsu valsts pamatlikums. Pamatlikums, kurā īsi un skaidri aprakstīts - kas ir šī valsts, kā tā uzbūvēta un kādas ir manas kā šīs valsts pilsoņa tiesības. Tiesības, kas ir manas un svētas un kuras man (un ikvienam Latvijas pilsonim, kas tāds ne tikai ir, bet arī jūtas) nevar atņemt nekādi "pahani" un viņu pakalpiņi.

Te būs nu jau slavenais Satversmes 92. pants - izlasiet rūpīgi un nesteidzoties: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību."

Izlasījāt? Tad izlasiet vēl un vēlreiz. Četri īsi teikumi. Tas, ka juridiskie parazīti par tiem var sakomentēt murgu sējumus, neko nenozīmē - jūsu valsts pamatlicēji precīzi noteica, kādas ir jūsu tiesības neatkarīgi no tā, vai tās kādam "pahanam" un viņa rokaspuišiem patīk vai nepatīk.

Jūsu valsts pamatlikumā NAV rakstīts, ka GANDRĪZ ikviens var aizstāvēt savas tiesības, ja vien kādam vietējam oberšturmbanfīreram neienāk prātā citādi.

Jūsu valsts pamatlikumā NAV rakstīts, ka GANDRĪZ ikviens uzskatāms par ne vainīgu, ja vien kādam vietējam "pahanam" nav citāda skatījuma uz lietām.

Jūsu valsts pamatlikumā NAV arī rakstīts, ka GANDRĪZ ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību, ja vien kāds jaunmodīgs čekists neuzskata, ka šis ir tāds īpašs "speciālo tiesību" gadījums, kad šādu tiesību nav vis.

Nekā tāda. Jūsu valsts pamatlikuma rakstītāji ir bijuši maksimāli skaidri un precīzi - "ikviens var", "ikviens uzskatāms", "ikvienam ir tiesības". Ar šādu maksimālu precizitāti un absolūtu skaidrību viņi būvēja nebūt ne tādu valsti, par kādu to pašlaik mēģina pataisīt Maizīši, viņu manipulētāji un viņu līdzskrējēji.

Savukārt pašlaik īpaši komisks - ja šeit varētu runāt par smieklīgumu - ir apstāklis, ka par Satversmē skaidri noteikto tiesību pārkāpēju un grāvēju "fasādi" ir kļuvis cilvēks, kura vadītais kantoris saucas par Satversmes AIZSARDZĪBAS biroju un kura darbību it kā reglamentējošā likuma 1. panta 1. daļā ir noteikts, ka SAB galvenais uzdevums esot nosargāt Latvijas valsts konstitucionālo iekārtu. Kaut patiesībā tas nodarbojas ar tieši pretējo.

Šī mafija - citādi to nenosaukt - pašlaik savu pašu, kā arī savu barotāju un krusttēvu savtīgo interešu dēļ mēģina nozombēt Latvijas cilvēkus tiktāl, lai tie līdzīgi Krievijas sabiedrības lielai (ja ne lielākajai) daļai noticētu - likums ir sū..., mūsu tiesības ir sū..., jo īstā vara ir "pahaniem" un viņu "poņaķijiem".

Ņemot vērā lielā Krievijas "pahana" pieredzi zombēšanas jomā, viņi ir paļāvības pilni, ka, tūkstošreiz atkārtojot "halva", arī viņi panāks, lai mutēs, kuras paši piekrāvuši ar mēsliem, parādītos kaut kas saldmes sajūtai līdzīgu.

Līdzīgi Krievijas lielajam "pahanam" viņi jau ir spējuši nodibināt pietiekami iespaidīgu specdienestu varu valstī. Līdzīgi Krievijas "pahanam" viņi sev dažādos veidos ir pakļāvuši lielāko daļu mediju. Līdzīgi Krievijas "pahanam" vienus viņi ir iebiedējuši, citus piebarojuši.

Atlicis tikai tāds sīkums - nozombēt sabiedrību tiktāl, lai tā saprastu un pieņemtu, ka kaut kāda tur Satversme un visādi citādi likumi ir tīrais nieks, salīdzinot ar "speciālajām tiesībām" un "īpašajām instrukcijām", kā šī banda šifrēti apzīmē vecos labos "poņaķijus".

Patiesībā Jānis Maizītis un viņa kvaukšķi grauj pašus Latvijas valsts pamatus un mēģina pārtaisīt mūsu valsti par mazu Krieviju, kur viņiem pašiem un viņu manipulētājiem un barotājiem būtu pilnīgi brīvas rokas. Un jāteic, ka pagaidām viņiem izdodas diezgan labi. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...