Iesaki rakstu: 
Diezgan paskarbs apgalvojums, vai ne? Mēģināšu iespējami īsi paskaidrot - kāpēc šāda ir mana pārliecība un kāpēc Satversmes aizsardzības biroja direktoram, bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, manuprāt, būtu vieta nevis savā amatā, bet cietumā.
Tātad - kas kopumā ir briesmīgākais saistībā ar Krievijas iekšējo uzbūvi, tās būtību? Nez vai kāds iebildīs, - tas, ka nav likuma varas. Lielākā vai mazākā mērā Krievijā pēdējo gadu tūkstoti vienmēr ir bijis tā, ka pāri it kā pastāvošajam likumam stāv naudas vara un konkrētu pie lielākas vai mazākas varas esošo intereses, iegribas un vajadzības. Visi to ir sapratuši, visi pieņēmuši šādu "sistēmu" un tai labāk vai sliktāk piemērojušies.
Tā ir arī tagad - likums acīmredzami tur nestāv pāri visiem un visam, ij ne tuvu ne. Formāli ir likumi, bet faktiski ir dzīve "po poņaķijam". Ir viens galvenais "pahans", kas lielā mērā nosaka "poņaķijus", pēc kuriem jādzīvo, bet arī pats ir spiests vismaz daļēji pēc šiem "poņaķijiem" dzīvot - lai nesagrūtu visa valstiskā varas būve, kurā piramīdas veidā izkārtojušies mazāki un mazāki "pahani".
Eiropeiskās vērtības it kā ir pilnīgi citas. Latvija - kā mums nepārtraukti stāsta pie varas esošie - esot Eiropas un eiropeiska valsts, kur pāri visam esot eiropeiskās likuma, tiesiskuma, demokrātijas utml. normas. Akurāt pretēji tam, kas notiekot aziātiskajā, jau acīmredzami pustotalitārajā, korumpētajā Krievijā, pie mums likums un tiesiskums esot pāri visam. Kas likumā - sākot jau no galvenā, svarīgākā - ierakstīts, tas arī esot ņemams vērā un stingri ievērojams. Un nekāda krieviski aziātiska "po poņaķijam" - sak, likumā gan ierakstīts nav, bet lielāks vai mazāks "pahans" pēc savas iekšējās pārliecības zina, kā jābūt.
Un tagad no šī viedokļa palūkojieties uz kaut vai to pašu jau apnikušo valsts noslēpuma pielaižu tēmu, precīzāk - uz vienu pavisam sīku šīs tēmas detaļu, kas, manuprāt, precīzi raksturo valstī visdažādākajos veidos notiekošo.
Varbūt vēl atceraties: Jāņa Maizīša vadītā SAB, un tā piejaucēto, iebiedēto vai "jumtoto" kabatas kvaukšķu galvenais pārmetums Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei bija - šī aizdomīgā būtne savā augstprātībā esot iedomājusies, ka viņai ir kaut kādas tur tiesības uz sarunām SABā doties kopā ar advokātu. Valsts kancelejas direktore, lūk, mēģinot savā labā kropļot mūsu dārgo Satversmi, viņa blēdīgi cenšoties nesaprast, ka runa ir par "speciālajām tiesībām", šāda viņas rīcība esot aizdomīga un diskreditējot ne tikai SABu, bet visas valsts drošības iestādes un pašu Latvijas valsti.
Es neesmu nekāds jurists, un Latvijas Republikas Satversmi nekad no viena līdz otram galam neesmu izlasījis. Bet to es esmu licis aiz auss, ka tieši Satversme - kuru savulaik pieņēma cilvēki, kam mūsdienu "simt gudrās galvas" nebūtu cienīgas pat kurpju šņores aizsiet, - ir mūsu valsts pamatlikums. Pamatlikums, kurā īsi un skaidri aprakstīts - kas ir šī valsts, kā tā uzbūvēta un kādas ir manas kā šīs valsts pilsoņa tiesības. Tiesības, kas ir manas un svētas un kuras man (un ikvienam Latvijas pilsonim, kas tāds ne tikai ir, bet arī jūtas) nevar atņemt nekādi "pahani" un viņu pakalpiņi.
Te būs nu jau slavenais Satversmes 92. pants - izlasiet rūpīgi un nesteidzoties: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību."
Izlasījāt? Tad izlasiet vēl un vēlreiz. Četri īsi teikumi. Tas, ka juridiskie parazīti par tiem var sakomentēt murgu sējumus, neko nenozīmē - jūsu valsts pamatlicēji precīzi noteica, kādas ir jūsu tiesības neatkarīgi no tā, vai tās kādam "pahanam" un viņa rokaspuišiem patīk vai nepatīk.
Jūsu valsts pamatlikumā NAV rakstīts, ka GANDRĪZ ikviens var aizstāvēt savas tiesības, ja vien kādam vietējam oberšturmbanfīreram neienāk prātā citādi.
Jūsu valsts pamatlikumā NAV rakstīts, ka GANDRĪZ ikviens uzskatāms par ne vainīgu, ja vien kādam vietējam "pahanam" nav citāda skatījuma uz lietām.
Jūsu valsts pamatlikumā NAV arī rakstīts, ka GANDRĪZ ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību, ja vien kāds jaunmodīgs čekists neuzskata, ka šis ir tāds īpašs "speciālo tiesību" gadījums, kad šādu tiesību nav vis.
Nekā tāda. Jūsu valsts pamatlikuma rakstītāji ir bijuši maksimāli skaidri un precīzi - "ikviens var", "ikviens uzskatāms", "ikvienam ir tiesības". Ar šādu maksimālu precizitāti un absolūtu skaidrību viņi būvēja nebūt ne tādu valsti, par kādu to pašlaik mēģina pataisīt Maizīši, viņu manipulētāji un viņu līdzskrējēji.
Savukārt pašlaik īpaši komisks - ja šeit varētu runāt par smieklīgumu - ir apstāklis, ka par Satversmē skaidri noteikto tiesību pārkāpēju un grāvēju "fasādi" ir kļuvis cilvēks, kura vadītais kantoris saucas par Satversmes AIZSARDZĪBAS biroju un kura darbību it kā reglamentējošā likuma 1. panta 1. daļā ir noteikts, ka SAB galvenais uzdevums esot nosargāt Latvijas valsts konstitucionālo iekārtu. Kaut patiesībā tas nodarbojas ar tieši pretējo.
Šī mafija - citādi to nenosaukt - pašlaik savu pašu, kā arī savu barotāju un krusttēvu savtīgo interešu dēļ mēģina nozombēt Latvijas cilvēkus tiktāl, lai tie līdzīgi Krievijas sabiedrības lielai (ja ne lielākajai) daļai noticētu - likums ir sū..., mūsu tiesības ir sū..., jo īstā vara ir "pahaniem" un viņu "poņaķijiem".
Ņemot vērā lielā Krievijas "pahana" pieredzi zombēšanas jomā, viņi ir paļāvības pilni, ka, tūkstošreiz atkārtojot "halva", arī viņi panāks, lai mutēs, kuras paši piekrāvuši ar mēsliem, parādītos kaut kas saldmes sajūtai līdzīgu.
Līdzīgi Krievijas lielajam "pahanam" viņi jau ir spējuši nodibināt pietiekami iespaidīgu specdienestu varu valstī. Līdzīgi Krievijas "pahanam" viņi sev dažādos veidos ir pakļāvuši lielāko daļu mediju. Līdzīgi Krievijas "pahanam" vienus viņi ir iebiedējuši, citus piebarojuši.
Atlicis tikai tāds sīkums - nozombēt sabiedrību tiktāl, lai tā saprastu un pieņemtu, ka kaut kāda tur Satversme un visādi citādi likumi ir tīrais nieks, salīdzinot ar "speciālajām tiesībām" un "īpašajām instrukcijām", kā šī banda šifrēti apzīmē vecos labos "poņaķijus".
Patiesībā Jānis Maizītis un viņa kvaukšķi grauj pašus Latvijas valsts pamatus un mēģina pārtaisīt mūsu valsti par mazu Krieviju, kur viņiem pašiem un viņu manipulētājiem un barotājiem būtu pilnīgi brīvas rokas. Un jāteic, ka pagaidām viņiem izdodas diezgan labi.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
