Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.

Piecas dienas ilgušās sarunas bija tik kaismīgas, ka pēc neskaitāmiem strīdiem par budžetu, Nīderlandes un Itālijas līderi nevarēja pat vienoties par to, vai šis bijis visgarākais samits ES vēsturē vai tomēr ne. Tādēļ vispirms pozitīvi jānovērtē premjera K. Kariņa un viņa komandas sarunās panāktais rezultāts, jo sasniegts pamatīgs, teju 40% ES investīciju pieaugums Latvijai, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu.

Un tomēr – divi "bet".

Pirmkārt, jāatzīmē, ka process vēl nav beidzies, kā to daži pasteigušies paziņot. Galavārdu par ES budžetu teiksim mēs, EP deputāti, un bez ierunām to neapzīmogosim, jo plānam ir trūkumi. Kā atzīmēja Vācijas kanclere A. Merkele pēc valstu vadītāju samita: "Mums priekšā vēl ir sarežģītas diskusijas ar Eiropas Parlamentu." Tā būs, jo ir bažas, vai Eiropa spēs pilnvērtīgi realizēt savus digitālos, zaļos, inovāciju un drošības mērķus ar tādu daudzgadu budžetu, kāds piedāvāts šobrīd.

ES Ekonomikas atveseļošanas fonds krīzes pārvarēšanu atbalstīs gan ar grantiem jeb neatmaksājamu palīdzību, gan aizdevumiem vairāku simtu miljardu eiro apmērā. Lai tam panāktu „skopo” dalībvalstu piekrišanu, daudzas vērtīgas programmas pieaugs krietni mazāk, nekā uzskatu par nepieciešamu. Konkrēts piemērs ir jaunā programma "ES Veselība", kas palīdzēs stiprināt veselības aprūpi gan Eiropas līmenī, gan Latvijā.

Vīrusa krīze parādījusi, cik svarīgi par veselību domāt Eiropas mērogā, tādēļ valstu vadītāju piedāvātais fonda samazinājums no 9,4 līdz 1,7 miljardiem eiro rada neizpratni. Vajadzīgs arī skaidrāks plāns jaunu ES līmeņa ieņēmumu izveidei, lai būtu pārliecība, ka krīzes novēršana tiks atmaksāta ar, piemēram, lielo digitālo uzņēmumu "Apple" un "Facebook" peļņu, respektīvi, izveidojot Eiropas līmeņa digitālo nodokli, nevis uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina.

Pārliecinošs EP vairākums atbalsta šo nostāju, kuru 23. jūlijā apstiprinājām arī rezolūcijā. Rudenī gaidāms gala balsojums par to, kādā formā budžeta priekšlikumu apstiprināsim, bet līdz tam vedīsim sarunas ar dalībvalstīm un prezidējošo valsti Vāciju, lai panāktu arī citus uzlabojumus.

Otrkārt, bažas rada tas, vai un cik atbildīgi un gudri mēs Latvijā izmantosim šo iespēju saņemt vairāk nekā 10 miljardus eiro. Vai atradīsim valsts nākotnei noderīgākos veidus, kā līdzekļus ieguldīt? Jāatbalsta zinātne, izglītība, uzņēmējdarbība, modernas tehnoloģijas un videi draudzīgi risinājumi, kas ļaus mums kāpināt ražīgumu un palielināt labklājību ilgtermiņā.

Taču ilgtermiņa domāšanai nedraudzīga ir politiskā situācija valstī, kad valdību veido piecas partijas, no kurām dažas sevišķi vēlas skaļi "paspīdēt" un izcīnīt sev tīkamus projektus. Nu jau ne vienu reizi vien esam pieredzējuši ultimatīvas prasības. "Koncertzāli rīt un jebkurā vietā! Cietumu! Tūlīt!" sauc ministri bez nopietnām pārdomām un aprēķiniem, bet valdības vadītājam krietni jānopūlas, lai koalīciju noturētu kopā, līdzekļus neizšķērdējot.

Eiropas naudas būs daudz, un tieši tāpēc jāuzsver, ka Latvijai nav vajadzīga "gāzi grīdā" būvniecības leiputrija, kam seko neizbēgamas galvassāpes. Mums jāparāda, ka spējam ES fondus ieguldīt racionāli un uz nākotni vērsti, sabiedrībai atklātā veidā un stingri kontrolējot tēriņus. Tā ir gan iespēja, gan pārbaudījums – ar lielu naudu nāk liela atbildība.

* Eiropas Parlamenta deputāte

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...