Kā no amata atstādinātajam Rimšēvičam pērn izdevies „nopelnīt” 33 tūkstošus eiro?
PIETIEK16.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan iepriekš publiski tika apgalvots, ka gandrīz visu pagājušo gadu no amata atstādinātais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atalgojumu nesaņemot, viņa amatpersonas deklarācija rāda pērn mēnesī vidēji „nopelnītus” gandrīz 2800 eiro. Kā izrādās, vairāk nekā 33 tūkstošu eiro ienākumi Rimšēvičam savākušies no divām mēnešalgām un iespaidīga atvaļinājuma pabalsta.
Kā skaidro Latvijas Banka, pērn Rimšēviča kopā saņemtie (pirms nodokļu nomaksas) 33 184 eiro savākušies pa šādām ienākumu pozīcijām:
- darba alga par laika posmu līdz 2018. gada 26. februārim – 18 101.05 eiro, tostarp 8619.55 eiro par janvāri un 9481.50 eiro par februāri;
- Darba likumā noteiktajā kārtībā saņemtā atvaļinājuma nauda un saskaņā ar Latvijas Bankā noteikto regulējumu saņemtais atvaļinājuma pabalsts (par laika posmu līdz 2018. gada 26. februārim) – 14 897.58 eiro, tostarp 2018. gada janvārī 6390.58 eiro apmērā; 2018. gada februārī 1816.34 eiro apmērā; 2018. gada aprīlī par 2017. gadā neizmantoto atvaļinājumu 6690.66 eiro apmērā;
- saskaņā ar Latvijas Bankā noteikto regulējumu veselības, nelaimes gadījumu apdrošināšana (summa par apdrošināšanas polises iegādi par attiecīgo periodu tiek atspoguļota pie darbinieka ienākumiem) – 185.87 eiro.
Tiesa, šis gan ir vairāk nekā četrkārtējs samazinājums, salīdzinot ar Rimšēviča ierasto ienākumu līmeni.
Ekonomiskā krīze Latvijā jau bija sākusies, bet Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” 2008. gadā saņēma kopumā 180 tūkstošus eiro (pārrēķinot latos saņemto summu).
Tikai pēc tam krīzes apstākļi tika attiecināti arī uz LB vadības atalgojumu: I. Rimšēviča atalgojums 2009. gadā bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.
Taču jau 2013. gadā Rimšēviča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tūkstošiem eiro (gadā - 115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salīdzinot ar 2013.gadu, ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.
Savukārt 2017. gadā Latvijas Bankas prezidents spēra vēl vienu platu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā un atalgojumā saņēma jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Pērn Rimšēviča oficiālais atalgojums Latvijas Bankā bija nedaudz sarucis un sasniedza „tikai” 143 614 eiro.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
