Kā Nodrošinājuma valsts aģentūrā „saimnieko” Ģirģena atstātā marionete
Pietiek lasītājs06.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora amatā 2021. gada jūnijā toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēdējā darba dienā iecēla ministrijas vecāko eksperti Ramonu Innusu, jo izbeidza iepriekš izsludināto konkursu.
R. Innusai nebija nekādas pieredzes un saprašanas iestādes vadīšanā, un loģiski, ka tāds vadītājs ir vadāms un ietekmējams. Tā tas notiek arī ar amatu konkursiem aģentūrā.
2021. gada beigās, izsludinot konkursu uz aģentūras direktora vietnieka, Īpašumu, bruņojuma un materiālo rezervju departamenta vadītāja amatu, jau iepriekš tika izlemts, kurš būs šajā amatā, un konkurss bija formāls. Taču jaunieceltais direktora vietnieks nostrādāja vien 2 nedēļas un aizgāja.
Tā kā amats ir ļoti nozīmīgs, jo šis departaments ir atbildīgs par daudzmiljonu iepirkumiem visā nozarē, ieskaitot robežu ar Baltkrieviju un Krieviju izbūvi, apsaimnieko daudzmiljonu vērtos īpašumu visā ministrijas sistēmā, tad R. Innusa “pavedās”, ka amatā bez konkursa jāieceļ pretendents, kurš arī piedalījās konkursā, - bijušais Centrāltirgus valdes loceklis Kaspars Zauls.
Šis numurs neizdevās, jo nelikumīgais rīkojuma projekts neizgāja saskaņošanas procedūru. Tāpēc 2022. gada janvārī tika izsludināts jauns konkurss un atkal formāli, jo bija uzrunāts piedalīties pretendents no Ekonomikas ministrijas.
R. Innusa izveidoja konkursa komisija, kurā pati bija priekšsēdētāja un kurā komisijas locekļi bija direktors vietnieks, Izņemto lietu, apsardzes un tehniskā atbalsta departamenta vadītājs Jānis Vonda, Administratīvi juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta vadītājs Raimonds Dūcis un šī paša departamenta Personāla vadības un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Anna Kalniņa.
Jāpiebilst, ka R. Dūcis aģentūrā darbā tika iekārtots, pateicoties vienam no iepriekšējiem ministriem. R. Dūcis savukārt aģentūrā darbā iekārtoja Annu Kalniņu kā savu padoto. R. Dūci iepriekšējais aģentūras direktors no direktora vietnieka atstāja tikai par departamenta vadītāju.
Tā kā R. Dūcis atbild par iepirkumu organizēšanu, viņam ir ļoti svarīgi, kas būs izsludinātā konkursa departamenta vadītājs. Tam jābūt “savējam”. Uzrunātais Ekonomikas ministrijas pretendents no piedāvātās uzvaras konkursā atteicās, un konkursa komisijai nekas cits neatlika, kā virzīt nākamo labāko pretendentu.
Un te nu R.Dūcim bija gandrīz dūcis mugurā, jo nākamais pretendents ir principiāls un tāpēc tādu aģentūrā nevajag. Apstrādājot savu padoto A. Kalniņu un aģentūras direktori R. Innusu, tika nolemts, ka R. Dūcis sarakstīs “atbilstošus” protokolus, lai uz amatu atkal virzītu Centrāltirgus bijušo valdes locekli Kasparu Zaulu.
Turpinājums sekos…
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.