Kā pamazām un „pareizi” pelnīt naudu no valsts pasūtījumiem
Pietiek lasītājs05.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Stāsts būs par to, kā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskajos iepirkumos kopš 2011.gada uzvar viena vienīga firma, kas sniedz e-pakalpojumus Saeimas, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās.
Šis te e-pakalpojums saistīts ar balsu elektronisku skaitīšanu un to apstrādi, kā arī specifiskas programmatūras izstrādi, lai vieglāk varētu apkopot datus. Tiesa, jāatzīst, ka šajā nozarē nekāds know how nav, nepieciešams iegādāties pārsimt iekārtu, kas to visu dara un aizņemties programmas kodu no jau izstrādātas programmatūras. Vai arī par dažiem grašiem jānopērk open source (atvērtā koda) programmatūras lietošanas licence, un tu vari kļūt par vienīgo, kurš Latvijā pratīs elektroniski skaitīt balsis.
Tā ir sanācis ar SIA „SOAAR”, kura tikai no CVK septiņu gadu laikā ir „izcēlusi” apmēram 1 953 073 EUR par e-pakalpojumu sniegšanu. Latviešu valodā runājot – tik mēs, nodokļu maksātāji, esam samaksājuši par mūsu balsu skaitīšanu, kuru vairs nedara cilvēki, bet iekārtas.
Summa varbūt arī kādam neliekas liela, taču absurdākais visā šajā lietā ir tas, ka uz CVK izsludināto konkursu konkrētajos konkursos ir bijis tikai viens pretendents un attiecīgi viens uzvarētājs, dīvaini, varbūt tas ir kaut kāds drošības pasākums.
Ja jau pie mums Latvijā pēdējos gadus tik aktīvi runā par programmēšanas un citu IKT produktu eksportēšanu, tad kādēļ nav bijusi lielāka konkurence iepirkumā? Kādēļ 2016.gadā SIA „SOAAR” „izcēla” 691 153,50 EUR vērtu iepirkumu no CVK. Kur līguma subjekts bija „2017.gada pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu elektroniska sagatavošana, iesniegšanas un publicēšanas nodrošināšana; elektroniska vēlēšanu gaitas žurnāla nodrošināšana; vēlēšanu rezultātu elektroniskās apkopošanas pakalpojums.”
Par šādu summu CVK varētu pat ieviest elektronisko balsošanu attālināti, izmantojot jau tagad valstī ieviestās e-paraksta sistēmas utt. Taču mēs jau zinām, ka Latvijā tomēr ar tiem lielajiem „E-projektiem” ir tā, kā ir – nauda iztērēta, bet čiks vien sanāk, jo te interfeiss slikts, te serveri „karās” nost.
Bet varbūt Arnim Cimdaram ir pienācis laiks atrast kādu citu siltāku vietu tajā pašā „SOAAR”, vai kur citur. Savā amatā, manuprāt, viņš ir aizsēdējies nu jau virs 20 gadiem. Negribu mest ēnu ne uz Cimdaru, ne uz SIA „SOAAR”, bet pati situācija man kā freelancer programmētājam, lai neteiktu vairāk, liekas ļoti dīvaina.
Pameklējot informāciju par pašu firmu, uzzini tikai to, ka viens no uzņēmuma vadības grožu turētājiem Renārs Kadžulis bija reiz iekūlies diezgan skaļā skandā un tika vainots pat reiderismā. Savukārt par otru - Leonardu Survilo vispār nekas nav zināms.
Portālā iepirkumi24.lv ir norādīts, ka SIA „SOAAR” ir uzvarējusi arī citos publiskajos iepirkumos, kurus organizējuši Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmu dienests. Divu gadu laikā šo iepirkumu summa pārsniedz 200 000 EUR. Ja jau tik nopietns uzņēmums, tad vismaz mājaslapu varēja izstrādāt labāku, lai neizskatās pēc kaut kāda kreisā varianta, kuru var uztaisīt nu jau arī trešās klases skolnieks.
Varbūt Iepirkumu uzraudzības birojam un citām iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība šādiem konkursiem, lai neveidotos tādas situācijas, kad uzņēmuma pamatdarbība ir orientēta tikai un vienīgi uz lēta tehniskā risinājuma nodrošināšanu par augstu cenu. Iespējams, uzņēmums tamdēļ tikai tika radīts ar gādīgu „krustēvu” padomu.
SIA „SOAAR” iegūtie iepirkumi no CVK
2011.gads:
56 557 LVL bez PVN = ~97 372 EUR ar PVN
40 813 LVL bez PVN=~70 266 EUR ar PVN
2012.gads
19 572,76 LVL bez PVN=~33 697 EUR ar PVN
2013.gads
18 772,10 LVL bez PVN = ~32 319 EUR ar PVN
64 215,10 LVL bez PVN =~110 557 EUR ar PVN
2014.gads
135 522,24 EUR ar PVN
147 700,00 EUR bez PVN = ~178 717 EUR ar PVN
2015.gads
205 939,52 EUR ar PVN
2016.gads
691 153,50 EUR bez PVN =~836 295 EUR ar PVN
2017.gads
252 387,85 EUR ar PVN
Te arī mazs saraksts ar to, ko es izmantoju šā raksta tapšanā
http://www.la.lv/skandali-kapnutelpas-atbalsosies-velesanas/
http://www.pietiek.com/raksti/reideris_aizeno_velesanas
https://www.tvnet.lv/4539328/saeimas-velesanu-e-pakalpojumus-nodrosinas-uznemums-soaar-par-208-585
http://iepirkumi24.lv/iepirkumi/uzvaretajs/45403018166
https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/balsis-elektroniski-varetu-skaitit-2013.-gada-754941
https://www.cvk.lv/pub/public/31252.html
https://www.cvk.lv/pub/public/31179.html
https://www.cvk.lv/pub/public/31178.html
https://www.cvk.lv/pub/public/30484.html
https://www.cvk.lv/pub/public/30286.html
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
