Kā pamazām un „pareizi” pelnīt naudu no valsts pasūtījumiem
Pietiek lasītājs05.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Stāsts būs par to, kā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskajos iepirkumos kopš 2011.gada uzvar viena vienīga firma, kas sniedz e-pakalpojumus Saeimas, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās.
Šis te e-pakalpojums saistīts ar balsu elektronisku skaitīšanu un to apstrādi, kā arī specifiskas programmatūras izstrādi, lai vieglāk varētu apkopot datus. Tiesa, jāatzīst, ka šajā nozarē nekāds know how nav, nepieciešams iegādāties pārsimt iekārtu, kas to visu dara un aizņemties programmas kodu no jau izstrādātas programmatūras. Vai arī par dažiem grašiem jānopērk open source (atvērtā koda) programmatūras lietošanas licence, un tu vari kļūt par vienīgo, kurš Latvijā pratīs elektroniski skaitīt balsis.
Tā ir sanācis ar SIA „SOAAR”, kura tikai no CVK septiņu gadu laikā ir „izcēlusi” apmēram 1 953 073 EUR par e-pakalpojumu sniegšanu. Latviešu valodā runājot – tik mēs, nodokļu maksātāji, esam samaksājuši par mūsu balsu skaitīšanu, kuru vairs nedara cilvēki, bet iekārtas.
Summa varbūt arī kādam neliekas liela, taču absurdākais visā šajā lietā ir tas, ka uz CVK izsludināto konkursu konkrētajos konkursos ir bijis tikai viens pretendents un attiecīgi viens uzvarētājs, dīvaini, varbūt tas ir kaut kāds drošības pasākums.
Ja jau pie mums Latvijā pēdējos gadus tik aktīvi runā par programmēšanas un citu IKT produktu eksportēšanu, tad kādēļ nav bijusi lielāka konkurence iepirkumā? Kādēļ 2016.gadā SIA „SOAAR” „izcēla” 691 153,50 EUR vērtu iepirkumu no CVK. Kur līguma subjekts bija „2017.gada pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu elektroniska sagatavošana, iesniegšanas un publicēšanas nodrošināšana; elektroniska vēlēšanu gaitas žurnāla nodrošināšana; vēlēšanu rezultātu elektroniskās apkopošanas pakalpojums.”
Par šādu summu CVK varētu pat ieviest elektronisko balsošanu attālināti, izmantojot jau tagad valstī ieviestās e-paraksta sistēmas utt. Taču mēs jau zinām, ka Latvijā tomēr ar tiem lielajiem „E-projektiem” ir tā, kā ir – nauda iztērēta, bet čiks vien sanāk, jo te interfeiss slikts, te serveri „karās” nost.
Bet varbūt Arnim Cimdaram ir pienācis laiks atrast kādu citu siltāku vietu tajā pašā „SOAAR”, vai kur citur. Savā amatā, manuprāt, viņš ir aizsēdējies nu jau virs 20 gadiem. Negribu mest ēnu ne uz Cimdaru, ne uz SIA „SOAAR”, bet pati situācija man kā freelancer programmētājam, lai neteiktu vairāk, liekas ļoti dīvaina.
Pameklējot informāciju par pašu firmu, uzzini tikai to, ka viens no uzņēmuma vadības grožu turētājiem Renārs Kadžulis bija reiz iekūlies diezgan skaļā skandā un tika vainots pat reiderismā. Savukārt par otru - Leonardu Survilo vispār nekas nav zināms.
Portālā iepirkumi24.lv ir norādīts, ka SIA „SOAAR” ir uzvarējusi arī citos publiskajos iepirkumos, kurus organizējuši Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmu dienests. Divu gadu laikā šo iepirkumu summa pārsniedz 200 000 EUR. Ja jau tik nopietns uzņēmums, tad vismaz mājaslapu varēja izstrādāt labāku, lai neizskatās pēc kaut kāda kreisā varianta, kuru var uztaisīt nu jau arī trešās klases skolnieks.
Varbūt Iepirkumu uzraudzības birojam un citām iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība šādiem konkursiem, lai neveidotos tādas situācijas, kad uzņēmuma pamatdarbība ir orientēta tikai un vienīgi uz lēta tehniskā risinājuma nodrošināšanu par augstu cenu. Iespējams, uzņēmums tamdēļ tikai tika radīts ar gādīgu „krustēvu” padomu.
SIA „SOAAR” iegūtie iepirkumi no CVK
2011.gads:
56 557 LVL bez PVN = ~97 372 EUR ar PVN
40 813 LVL bez PVN=~70 266 EUR ar PVN
2012.gads
19 572,76 LVL bez PVN=~33 697 EUR ar PVN
2013.gads
18 772,10 LVL bez PVN = ~32 319 EUR ar PVN
64 215,10 LVL bez PVN =~110 557 EUR ar PVN
2014.gads
135 522,24 EUR ar PVN
147 700,00 EUR bez PVN = ~178 717 EUR ar PVN
2015.gads
205 939,52 EUR ar PVN
2016.gads
691 153,50 EUR bez PVN =~836 295 EUR ar PVN
2017.gads
252 387,85 EUR ar PVN
Te arī mazs saraksts ar to, ko es izmantoju šā raksta tapšanā
http://www.la.lv/skandali-kapnutelpas-atbalsosies-velesanas/
http://www.pietiek.com/raksti/reideris_aizeno_velesanas
https://www.tvnet.lv/4539328/saeimas-velesanu-e-pakalpojumus-nodrosinas-uznemums-soaar-par-208-585
http://iepirkumi24.lv/iepirkumi/uzvaretajs/45403018166
https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/balsis-elektroniski-varetu-skaitit-2013.-gada-754941
https://www.cvk.lv/pub/public/31252.html
https://www.cvk.lv/pub/public/31179.html
https://www.cvk.lv/pub/public/31178.html
https://www.cvk.lv/pub/public/30484.html
https://www.cvk.lv/pub/public/30286.html
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
