Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan pat tiesa spriedumā konstatējusi, ka Drošības policijas darbinieku dienesta ziņojumā sniegtas ziņas atšķiras no viņu liecībām tiesā, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kā jau tika prognozēts, to nav konstatējis un atteicies sākt kriminālprocesu pret viņa vadītās iestādes darbiniekiem, kuri, visticamākais, bija pildījuši viņa paša dotu uzdevumu.

Lato Lapsas iesniegums par triju Drošības policijas darbinieku noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp nepatiesām liecībām tiesā un nepatiesu dienesta ziņojumu saistībā ar viņa prettiesisko aizturēšanu, bija nodots izvērtēšanai Drošības policijas priekšniekam Mežvietam - amatpersonai, kura, visticamākais, bija devusi sankciju šādai šīs struktūras darbinieku rīcībai.

Pietiek jau informēja, šādu lēmumu, turpinot praksi, kad kādas struktūras darbinieku noziedzīgus nodarījumus tiek uzdots izvērtēt šai pašai struktūrai, bija pieņēmis LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Jānis Mināts.

Saskaņā ar Mināta uzskatu tieši Mežviets esot īstā amatpersona, kam saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu uzdot organizēt pārbaudi par Lato Lapsas iesniegumā minētajiem faktiem, saistībā ar kuriem prokuratūra tika lūgta sākt kriminālprocesu pret Drošības policijas darbiniekiem par viņu prettiesiskām darbībām.

Ģenerālprokuratūras pārstāvis, pieņemot šādu lēmumu, bija arī norādījis, ka prokuratūru Drošības policijas veicamās pārbaudes rezultāti jebkurā gadījumā neinteresēšot, - prokurora Mināta lēmumā bija minēts, ka par pārbaudes rezultātiem Drošības policijai vajadzētu ziņot tikai un vienīgi pašam Lato Lapsam, bet ne prokuratūrai.

Lato Lapsas iesniegums, kas sākotnēji bija adresēts ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un ar viņa ziņu bija nodots pašai Drošības policijai, sniedza skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot.

Iesniegumā bija minēti trīs Drošības policijas darbinieki - Andris Klešs, Arnis Kupčs un Iļja Boronovskis.

"Tieši uz A.Kleša nepatieso dienesta ziņojumu pamata tika uzsākta un turpināta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani, nodarot man morālo un materiālo kaitējumu, kura apmēru precizēšu vēlāk. Uzskatu, ka ziņojumi bija sastādīti ar mērķi radīt pamatojumu manai prettiesiskai saukšanai pie administratīvās atbildības. Tādējādi uzskatu, ka A.Klešs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 328.pantā," iesniegumā bija aprakstītas Drošības policijas darbinieka Kleša prettiesiskās darbības.

Savukārt saistībā ar Drošības policijas darbinieku Kupču iesniegumā bija minēts: "Drošības policijas darbinieks Arnis Kupčs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300.pantā. Iepriekš minētajā tiesas sēdē A.Kupčs tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību, taču ir sniedzis nepatiesu liecību. A.Kupčs ir apzināti sniedzis nepatiesas liecības acīmredzami nolūkā pamatot manu prettiesisku saukšanu pie administratīvās atbildības, iespējams, pēc kādas augstāka ranga Drošības policijas amatpersonas rīkojuma."

Attiecībā uz Drošības policijas darbinieku Boronovski iesniegumā bija minētas šīs amatpersonas veiktās darbības ar diktofonu, kurā bija ierakstīta Lato Lapsas aizturēšanas norise šā gada aprīļa beigās: "Ievērojot to, ka I.Boronovskis ir pieļāvis apzināti nepamatotu kriminālprocesa veikšanu un manis atzīšanu par aizdomās turēto, uzskatu, ka viņš ir personīgi ieinteresēts vērsties pret mani arī turpmāk un tieši šī iemesla dēļ viņš ir veicis prettiesiskās, likumā neparedzētās darbības ar man piederošo diktofonu, iegūstot ziņas par manu privāto dzīvi un žurnālista profesionālo darbību."

Kā zināms, lai nepieļautu "savējo" saukšanu pie atbildības, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes bieži izmanto šādu metodi - ziņas par kādas struktūras darbinieku iespējamiem likumpārkāpumiem nodot pārbaudīšanai šai pašai struktūrai. Gandrīz vienmēr šādos gadījumos pie atbildības neviens netiek saukts. 

Nav bijis izņēmums arī šis gadījums - iesniegumā minēto par melīgajām liecībām un nepatiesiem dienesta ziņojumiem Mežviets ir ignorējis, tā vietā "izvērtējot Drošības policijas amatpersonu darbības, ierobežojot tiesības veikt audio ierakstus Drošības policijas telpās".

Izvērtēšanā esot secināts, ka "Drošības policijas amatpersonas veica pienākumus Drošības policijas ēkas apsardzē, lai novērstu aizsargājamas informācijas nesankcionētu iegūšanu, tādejādi novēršot kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm. Dienesta pārbaudē iegūtā informācija neliecina par Drošības policijas amatpersonu rīcību, kas atbilstu Krimināllikuma 300., 317. un 328.pantos norādītājām noziedzīgu nodarījumu pazīmēm".

"Nekas cits jau nebija gaidāms, jo sen zināms, ka viena noziedzīga vārna otrai noziedzīgai vārnai neknābj ne acī, ne kur citur, īpaši jau, ja tā pildījusi pirmās vārnas pavēles. Mežvieta lēmums, protams, tiks pārsūdzēts prokuratūrai - paraudzīsimies, vai arī tā ir šai pašā noziedzīgajā sistēmā," komentē Lato Lapsa.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...