Kā Šlesera dēlam izdevās nopelnīt vairāk nekā 10,7 miljonus eiro? Atbilde – beidzot legalizēti ģimenes īpašumi
PIETIEK19.10.2017.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Laikraksta Dienas Bizness klajā laistā žurnālā Miljonārs publicētā Latvijas 100 lielāko pelnītāju saraksta sestajā vietā ar 10 787 211 eiro lielu peļņas daļu atrodams bijušā politiķa Aināra Šlesera dēls Edvards Šlesers. Šis sniegums skaidrojams vienkārši – ar Šleseru ģimenes lēmumiem legalizēt savus īpašumus un vērtīgāko biznesu, sekojot Šķēļu, Lembergu un Martinsonu ģimeņu paraugam, noformēt. uz dēla vārda.
Kā minēts Dienas Biznesa žurnālā Miljonārs, par oligarhu dēvētā bijušā politiķa Šlesera dēls Edvards lielāko pelnītāju sarakstā parādās pirmo reizi. Šo godu viņam sarūpējusi SIA Regma 1, kur viņam pieder 70% kapitāldaļu. Pārējie 30% līdzīgās daļās pieder pašam Aināram Šleseram, kurš ir arī valdes loceklis, viņa sievai un otram dēlam.
Šai mazpazīstamajai SIA pagājušo gadu izdevies pabeigt ar 15,41 miljona eiro konsolidēto peļņu. Uzņēmums oficiāli nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, taču caur to Šleseru ģimenei, kā rāda Lursoft dati, pieder vesels kompāniju tīkls.
Caur SIA Regma 100 uzņēmumam ir līdzdalība jau septiņās SIA – MCH AD (66.67857%), Regma 101 (100%), Multi Capital Holdings (50%), Regma 107 (100%), KSP investīcijas (50%), Regma 102 (100%) un MCH Investment Holding (100%).
Savukārt Multi Capital Holdings pieder 60% AS Latvijas Transporta Grupa un 100% AS MCH Investīcijas, kuras savukārt ir līdzīpašnieces attiecīgi uzņēmumos GP nekustamie īpašumi, Ganību parks, Locomotive Traction Operator un Rīgas tirdzniecības osta.
Pēdējais no šiem uzņēmumiem pagājušo gadu beidzis ar 16,725 miljonu eiro peļņu un tātad arī ir vērtīgākais Šleseru ģimenes uzņēmums, kurā, kā redzams, oficiāli lielākais līdzīpašnieks ir Edvards Šlesers.
Taču Lursoft dati demonstrē arī to, kad un kādā veidā Šleseru ģimene vispār parādījusies Rīgas tirdzniecības ostas netiešo līdzīpašnieku vidū, liekot izdarīt skaidru secinājumu par ilgāku laiku slēptu īpašumu legalizāciju.
Vēl 2015. gadā Latvijas miljonāru saraksta sadaļā „Savādie miljonāri” bija iekļauts kāds 1946. gadā dzimis, uzņēmēju vidē faktiski nepazīstams kungs vārdā Modris Ozoliņš.
Kā rādīja Lursoft dati, vismaz oficiāli šim cienījamā vecuma kungam piederēja AS MCD, šis uzņēmums bija vienīgais SIA Metier compos direction īpašnieks, kuram savukārt piederēja visas kapitāldaļas SIA MCD attīstība, 50% BioAkcept un 100% SIA Evobūves un attīstības projekti, kā arī 100% SIA Topos pārvaldība, SIA Evoexpress investīcijas un visas SIA MCD Assets kapitāldaļas.
Tālākā ķēdīte veda pie SIA MCD Assets simtprocentīgi kontrolētās SIA Operate, kas bija 24% kapitāldaļu īpašniece vairāk nekā 80 miljonus eiro vērtajā Rīgas tirdzniecības ostas uzņēmumu grupā.
Taču nu „savādais miljonārs” Ozoliņš ir miris, SIA Operate mainījusi nosaukumu un pagājušā gada oktobrī likvidēta, bet SIA MCD Assets tagad saucas SIA Inpo 25 un pieder Šķēles ģimenes uzņēmumu grupai, savukārt SIA Metier compos direction ir saglabājusi dalību tikai reālu darbību neveicošajā SIA MCD Services.
Savukārt AS MCH Investīcijas, kuras netiešie līdzīpašnieki saskaņā ar publiski pieejamiem datiem ir Šleseru ģimene, par SIA Rīgas tirdzniecības osta līdzīpašnieci ir kļuvusi pagājušā gada jūlijā, uzreiz kļūstot par 60% uzņēmuma kapitāldaļu turētāju.
Jāpiebilst, ka Šleseru ģimenes kompanjoni uzņēmumā Multi Capital Holdings, kam, kā minēts, pieder MCH Investīcijas, ir Šķēļu ģimene, kam 50% SIA Multi Capital Holdings pieder caur SIA Inpo 21.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
