Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" no 2021. gada 23. janvāra līdz 2021. gada 24. janvārim laikaposmā no plkst. 22:00 līdz plkst. 05:00 bija aizliegts atrasties un pārvietoties ārpus savas dzīvesvietas.
Ievērojot šo aizliegumu, R.K. 2021.gada 24. janvārī atradās kopā ar savu dzīvesbiedri savā dzīvoklī. Starp R.K. un viņa dzīvesbiedri izvērsās sadzīviska rakstura strīds. Strīda karstumā tika paceltas balsis. Uz to noreaģēja kaimiņi, izsaucot policiju. Policijai ierodoties, strīds jau bija norimis.
Norādot uz nepieciešamību pārbaudīt R.K. personību, policijas darbinieki lūdza iznākt no dzīvokļa un sekot viņiem uz policijas dienesta mašīnu. R.K., pildot policijas darbinieku likumīgās prasības, devās tiem līdz. Pēc personības pārbaudes R.K. varēja doties atpakaļ uz dzīvokli. Nekādi protokli R.K. klātbūtnē sastādīti netika, kā arī netika prasīts rakstīt paskaidrojumu.
2021. gada marta vidū R.K. saņēma no zvērināta tiesu izpildītāja vēstuli, kurā norādīts, ka R.K. esot jāsamaksā sods EUR 2000 apmērā un papildus EUR 431 sprieduma izpildes izdevumi. Sods esot piemērots par MK rīkojuma pārkāpumu t.i. R.K. 2021. gada 24. janvāri esot atradies ārpus savas dzīvesvietas, bet tas esot bijis aizliegts.
Tā kā R.K. nebija saņēmis nekādus lēmumus, viņš vērsās Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirknī, lūdzot paskaidrot notikušo un izsniegt administratīvā pārkāpuma lietas materiālus. Materiālus R.K. saņēma tikai pēc soda piemērošanas 2021. gada 12. aprīlī. Jāpiebilst, ka 400 soda naudas vienības (€2000 euro) ir maksimālais iespējamais naudas sods par šādu pārkāpumu.
Neskatoties uz to, ka policijas darbinieki izteica prasību iznākt no dzīvokļa un doties uz policijas dienesta mašīnu, pakļaušanās policijas darbinieku prasībām tika pavērsta kā komendantstundas pārkāpums. Policijas darbinieki ir gājuši vēl tālāk - falsificējuši pārkāpuma lietas materiālus un viltojuši rokrakstu/parakstu.
Tā, piemēram, no ziņojuma par pārkāpumu izriet, ka policijas darbinieki veikuši kontroles pasākumus (patrulējuši ielas) un konstatējuši, ka R.K. atrodas ārpus savas dzīvesvietas (pie mājas), nevis devušies uz izsaukumu par konfliktu. Pārkāpums esot konstatēts 2021. gada 24. janvārī plkst. 01:45. Savukārt no aizturēšanas protokola izriet, ka R.K. esot ticis aizturēts un plkst. 01:45 jau atradies VP Rīgas Kurzemes iecirknī.
Jānorāda, ka R.K. netika aizturēts un vests uz iecirkni. Policijas darbinieki aizturēšanas protokolā (kurš ticis sastādīts iecirknī) norāda, ka R.K. ir atteicies parakstīt protokolu, bet protokolā atrodams it kā R.K. rakstīts paskaidrojums. Savukārt pie atbildības saucamās personas paskaidrojumu un apliecinājumu R.K. esot parakstījis.
Kā norādīts iepriekš, tad R.K. nav ticis aizturēts/aizvests uz policijas iecirkni, tāpat R.K. nav parakstījis vai atteicies parakstīt protokolus vai citus dokumentus, tas nav ticis piedāvāts. Līdz ar ko minētie paraksti un rokraksts paskaidrojumā tika viltoti. Minētie apstākļi protams ir viegli pārbaudāmi, piemēram, apskatot izsaukumu žurnālu, policijas dienesta auto videoierakstus, policijas iecirkņa videoierakstus u.c.
Vai tik tiešām valsts ir tik nabadzīga un Covid-19 iztukšota, ka policijai tiek dots uzdevums "pelnīt" kā vien ienāk prātā!? Papildus jānorāda, ka lēmums par maksimālā naudas soda piemērošanu (R.K. nav bijis iepriekš administratīvi sodīts) ticis pieņemts vien 50 (02:39) minūtes pēc it kā konstatētā pārkāpuma, t.i. steigā, nedodot iespēju aizstāvēties un/vai pieaicināt aizstāvi.
Likumā "Par policiju" ir teikts: "Policijas galvenais pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem nodarījumiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.. Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību."
Bet kā jau tas ir ierasts Latvijā, likumā jābūtīgais/vēlamais arī šoreiz nesakrīt ar reāli esošo. Kauns, tiešām kauns....
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
