Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Attaisnojošais spriedums pirmajā tiesu instancē 2021. gada 21. janvārī saistībā ar “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa it kā saņemto kukuli pusmiljona eiro apmērā izraisīja pamatīgu rezonansi sabiedrībā. Pēc prokuratūras paziņojumiem viss it kā bija skaidrs, un situāciju saasināja arī bijušā KNAB darbinieka un Saeimas deputāta Jura Juraša paziņojums, ka saistībā ar šo lietu viņam piedāvāts viens miljons eiro liels kukulis. Tomēr tiesā šī lieta būtībā sabruka, un Jauns.lv rīcībā nonākušie liecinieku pratināšanas materiāli liecina, ka tas varēja notikt tieši prokuratūras dīvainās liecinieku izvēles taktikas rezultātā.

Kas prokuratūrai bija tiesā jāpierāda

Pirmajā tiesu instancē apsūdzības būtība bija – Oļegs Osinovskis piedāvāja un nodeva kukuli Uģim Magonim par to, ka viņš, ļaunprātīgi izmantojot savu valsts amatpersonas dienesta stāvokli, panāks Osinovskim labvēlīgus lēmumus saistībā ar izdevīgu četru lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi no uzņēmuma “Skinest Rail” pārdošanu uzņēmumam “LDz ritošā sastāva serviss”.

Tāpat Magonim, izmantojot personisko pazīšanos ar tā laika Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, bija jānodrošina ritošā sastāva remontu pasūtījumi “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcai”. 

Respektīvi, prokuratūrai tiesā bija jāpierāda, ka Magonis ir tieši ietekmējis lokomotīvju pirkšanas procesu, lai panāktu sev un Osinovskim vēlamo rezultātu, bet pieprasītais sods abiem apsūdzētajiem bija četri gadi cietumā un mantas konfiskācija – tiesa gan, tikai Magonim. 

Tomēr liecinieku pratināšanas materiāli parāda, ka faktiski tieši prokuratūras rīcības rezultātā šos pierādījumus tiesa tā arī neieguva. Jāatzīmē, ka otrās instances tiesā epizode par naudas tālāknodošanu Jakuņinam vispār vairs netiek izskatīta, jo prokuratūra ir mainījusi apsūdzību. Gadījumā, ja procesā nenotiks nekādas kardinālas izmaiņas, pastāv iespēja, ka arī otrā instance Magoni būs spiesta attaisnot.

Dīvainā liecinieku izvēle

Nav nekāds noslēpums, ka tiesas procesā lieciniekiem ir visai nozīmīga loma un parasti prokuratūra pieaicina konkrētas personas, kuras stiprina apsūdzības pozīciju, savukārt advokāti meklē lieciniekus, kas liecina par labu viņu aizstāvamajam.

Šajā procesā notika pilnīgi pretēji. Prokuratūra kā lieciniekus bija izsaukusi vairāk nekā divdesmit amatpersonas un darbiniekus un no visiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem – “LDz ritošā sastāva serviss”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, AS “Baltijas tranzīta Serviss”. “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, kā arī “LDz Cargo” un AS “Skinest Rail”.

Liecinieku vidū bija gan vadošie darbinieki, gan dažāda līmeņa izpildītāji, kuri jau izmeklēšanas laikā bija snieguši savas liecības prokuratūrā. Tātad prokuratūrai konkrēti bija zināms, ka neviens no šiem lieciniekiem savās liecībās neapstiprina apsūdzības versiju par Magoņa iesaistīšanos lokomotīvju darījumā, taču, neraugoties uz to, visiem viņiem tika dota iespēja to izklāstīt arī tiesā. 

Rezultāts bija tāds, ka neviens no valsts apsūdzības pieaicinātajiem lieciniekiem nenorādīja ne uz kādām ziņām par faktiem, kas pierādītu apsūdzēto vainu un vairums no viņiem, tieši otrādi, faktiski sniedza liecības par labu apsūdzētajiem. 

Atbildot gan uz tiesneša, gan uz apsūdzēto advokātu konkrētiem jautājumiem par to, vai Magonis kā AS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents varēja ietekmēt lokomotīvju pirkšanas darījumu, liecinieki visi kā viens apgalvoja, ka nekāda koleģiālo lēmumu pieņemšanas ietekmēšana ļoti komplicētajā iegādes procedūrā no vienas personas puses nebija iespējama pat teorētiski.

Kā apgalvoja “LDz Ritošā sastāva serviss” direktors Ivars Rullis, tad “tas vienkārši nav iespējams, jo tika veikts gan mērķa, gan iekšējais audits, tika pieaicināti arī neatkarīgie vērtētāji un iepirkuma procedūrā nekādi pārkāpumi netika konstatēti”.

To pašu apstiprināja arī uzņēmuma juridisko lietu direktors Jānis Jaunzems: “Viņš neko nevarēja ietekmēt, tāpēc ka šo jautājumu skatīja komisija, kuras locekļi ir parakstījušies arī par neieinteresētību.” Arī pārējo liecinieku apgalvojumi ir līdzīgi. 

Viena no lietas advokātēm Jeļena Kvjatkovska intervijā Jauns.lv norādīja: “Kā konkrētās lietas advokāte es, protams, par šādu prokuratūras rīcību varu tikai priecāties, taču manā praksē tā ir pirmā reize, kad prokurors izdara visu darbu manā vietā.

Šī rīcība ir saistīta arī ar prokuratūras bēdīgi slaveno praksi ielikt krimināllietās pēc iespējas vairāk materiālu un saaicināt pēc iespējas vairāk liecinieku, lai lieta izskatītos pēc iespējas “nopietnāk”. Piemēram, tā sauktajā “Zolitūdes lietā” materiālos tika ielikta pat elektriskās tējkannas lietošanas instrukcija un vesela kaudze citu pilnīgi nevajadzīgu dokumentu. Šādas situācijas, diemžēl prokuratūras prestižu nepaaugstina.”

Tikmēr Rīgas apgabaltiesā notiek šīs lietas izskatīšana, un prokuratūras pieaicinātajiem lieciniekiem būs visas iespējas liecināt atkārtoti. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...